Automašīna par rubli.

1965 gadā tika izlaists PSRS pirmais jubilejas rublis 60 miljonu gabalu tirāžā. Pats par sevis rublis skolniekiem – tā jau ir bagātība, bet jaunie fantazētāji pie tā neapstājās.

80-os daudzi bērni stāstīja vecākiem, ka jubilejas rublis tika kalts no metāla, kuru grib iegūt japāņi un amerikāņi. Metāls bija tik slepens, ka pat neviens nezināja tā nosaukumu. Bet esot kāda organizācija, kas par šādu rubli dod automašīnu,
Tikai organizācijas nosaukumu arī neviens nezināja….

Multfilma

Par to noteikti dzirdēja katrs. It kā, ja spēlētājs savāca noteiktu punktu skaitu visbiežāk 1000 slavenajā spēlē ”Nu, pagaidi!”, viņam parādītu ne sliktāku par Disneja multenēm...

Karatisti - autodidaktisti

Karatē PSRS bija aizliegts, bet dažādu filmu ietekmē tam bija liela popularitāte. Visi puikas zināja slaveno karatista pozu un sapņoja ar kulakiem dragāt ķieģeļus. Tad arī radās mīts par to, ja lai sasniegtu šādu meistarības pakāpi, vajag regulāri ieberzēt plaukstas sānu ar zīmuļa grafītu.

Noteikumi bija divi: zīmulim jābūt Ķīnā ražotam, un grafītu ir jāizmanto līdz galam. Vispacietīgākie, kas atrada ārzemju zīmuli un to izmantoja līdz galam, bieži nonāca slimnīcā ar lauztiem pirkstiem un delnām....

NPB un rotaļlietas - slepkavas

Dažreiz liekas, ka dažas pasaciņas izdomāja pieaugušie, lai no kaut kā nosargātu savus bērnus. Bija leģenda, ka pa Padomju Savienību braukā melns autobuss vai “Volga”, kurā ievilina bērnus un aizved nezināmā virzienā. Pazīt transporta līdzekli var pēc abreviatūras – NPB, kas bija uz automašīnas numura. Abreviatūru iztulkoja tā – “Nāve padomju bērniem”.

Tāpat, statīja par kaut kādām mītiskām rotaļlietām, kuras var atrast uz ielas. Tās atnesot mājās, rotaļlietas kaut kādā veidā aktivizējas un nogalināja savu jauno saimnieku un visu viņa ģimeni.

Maģiskie cipari

Cigarešu paciņas “Kosmoss” iekšpusē tika drukāti kaut kādi cipari. Diez vai daudzi saprata, ko tie nozīmē, bet parādījās mīts par to, ka, ja visus tos savākt, tad var saņemt balvu ( visbiežāk tika minēts velosipēds “Orļonok”). Bērni bez žēlastības saplēsa vecāku cigarešu paciņas... Starp citu, nav saprotams, kur vajadzēja notikt šādai apmaiņai...

Izžāvētie odi

Leģenda par to, ka par kilogramu izžāvētu odu varēja saņemt kaut ko izcilu, bija starp bērniem ļoti populāra.Visbiežāk kā balva tika minēta liela naudas summa. Leģenda vēstīja, ka mazāk par kilogramu nepieņem. Līdz ar ko, nācās tikai sapņot, jo šāda apjoma savākšanai paietu visa dzīve...

Sarkanā fotolenta

Kliedziens: “Tagad mēs esam uz sarkanās lentas!” varēja novest līdz histērijai daudzas skolnieces. Daži ticēja noslēpumainas fotolentas, sarkanā krāsā, eksistencei. Nofotografējot cilvēku uz šī progresa brīnuma, varēja saņemt viņa atkailinātus fotoattēlus. Visdrīzāk, šādu noslēpumaino artefaktu neviens nevarēja iegūt savā īpašumā.

Žilete košļājamā gumijā

Pirmo reizi ārzemju košļājamo gumiju tās valsts jaunieši varēja pagaršot 1957. gadā VI Vispasaules jauniešu un studentu festivālā. 80-os košļājamā gumija kļuva par tirgus un maiņas priekšmetu. Bija izcili būt “Turbo” papīrīšu saimniekam. Bet ja skolnieks cienāja savus biedrus ar košļeni, tad automātiski kļuva par kompānijas dvēseli.

Tad klīda leģenda par to, ka ir cilvēki, kas grib kaitēt padomju pionieriem, ieliek košļenēs žiletes.. Arī daudzi pieaugušie ticēja šai pasaciņai. Pat 90-os es satiku cilvēkus, kuri pēc veca paraduma, pirms košļeni lika mutē, to pārlauza.