9 interesanti fakti par seno pilsētu Pompeju. Skolā par to nestāstīja...

Advertisement
Advertisement

Visi mēs esam redzējuši slavenās Karla Brjulova „Pompejas pēdējā diena” gleznas reprodukciju. Cilvēki šausmās glābjas no Vezuva izvirduma... Viņu acīs, vēl bez šausmām, ir nolemtība, jo viņi saprot, ka izglābties nav iespējams...


Skolā mums stāstīja par šo briesmīgo notikumu, bet daudz interesanti fakti tika izlaisti. Šodien mēs izlēmām izlabot šo kļūdu un pastāstīt pāris interesantus faktus par šo pilsētu.

 

Raksta turpinājums
Pompejas bordeļi

Izrakumu laikā, tika atrastas apmēram 25 ēkas, kurās tika praktizēta prostitūcija. Šie uzņēmumi saucās „lupanariji” („lupa” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „vilcene”, kā arī slengā – prostitūta). Šādu uzņēmumu interjers – uz sienām dažādi erotiski attēlojumi, kuri veicina klientu fantāziju. Interesanti, ka maksa par pakalpojumu bija visai zema – pāris vīna glāzes.
Grieķu izcelsme

Tradicionāli Pompeja tika uzskatīta par romiešu pilsētu. Bet pašas senākās drupas, datētas ar VI gadsimtu p.m.ē., ir redzami kā grieķu doriešu tempļi. To skaidro ar to, ka vispirms šeit bija grieķu ciemats, kurš jau daudz vēlāk kļuva par daļu no romiešu Pompejas...
Grafiti un zīmējumi

Pilsētas sienas bija nosētas ar dažādiem uzrakstiem un zīmējumiem. Piemēram, te varēja sastapt reklāmu: „ Avla Suettiusa gladiatoru trupa uzstāsies Pompejā 31. maijā. Garantējam neaizmirstamu azartu un sveicienus no saules”. Vai pilnīgi ikdienišķi uzraksti: „Tava grūtniecība, Salvilla, man ir pilnīgi vienaldzīga, man uz to ir nospļauties”.
Aculiecinieku apraksts

Plinijs jaunākais, kura onkulis un audžutēvs Plinijs vecākais gāja bojā Vezuva izvirduma laikā, tajā laikā atradās Mizehumas pilsētā un varēja novērot notiekošo. Viņš rakstīja, ka 79. gada 24. augusta agrā rītā virs Pompejas parādījās dīvainas formas mākonis. Tāpat viņš apgalvoja, ka nakts laikā sajuta vairākus pazemes grūdienus un nākamā dienā pat pameta villu, kurā viņš dzīvoja, uzskatot, ka tā var tikt sagrauta.
Izviruma spēks

Precīzi izmērīt izvirduma spēku nav iespējams, bet daži mūsdienu zinātnieki uzskata, ka tas bija 500 reizes spēcīgāks, nekā atombumbas sprādziens Hirosimā.
Upuru skaits

Aptuvenais upuru skaits – aptuveni 2500 cilvēku. Turklāt nav zināms, cik cilvēku tajā laikā dzīvoja Pompejā, tādēļ arī nav precīzi zināms, cik no tiem ir izdevies izglābties.
Izvirduma sekas

Pēc Vezuva atmošanās, pilsētu sāka aizbērt ar vulkāniskiem pelniem. Pelnu slānis sasniedza 2,5 metrus. 79. gada 24. augusta rītā, aptuveni 7:30 magmas viļņi sasniedza pilsētu un sāka iznīcināt iedzīvotāju villas. Pēc neilga laika, pilsētu nosedza ar otro izvirduma vilni, kurš sastāvēja no gāzes un akmeņiem, kuri kustējās ar ātrumu 100 km/h un iznīcināja jebkuru dzīvu radību savā ceļā.
To, ka ir atrasta pilsēta, saprata tikai ar otro piegājienu

1595. gadā, kad raka kanālu, tika atrasta freska ar uzrakstiem, tai skaitā arī ar pilsētas nosaukumu. Bet tad izlēma, ka ir atraduši lielas villas drupas, kura, kā tika uzskatīts, piederēja romiešu karavadonim Pompejam Varenajam.
Ģipša figūras

Itāļu arheologs Džuzepe Fiorelli vadīja izrakumus 1863. gadā. Viņš ievēroja, ka klintī, daudzas tukšas vietas ir cilvēka auguma formā un saprata, ka tās ir izveidojušās pēc tam, kad kritušo ķermeņi sadalījās. Tad viņš sāka pieliet šīs tukšās atveres ar ģipsi un saņēma mirušo ķermeņu ģipšu figūras. Vēlāk viņa metode tika uzlabota ar stikla šķiedras izmantošanu. Pašlaik šīs figūras var atrast dažādos itāļu muzejos.

Ja šis materiāls tev šķita interesants, noteikti dalies ar to ar draugiem, lai arī viņi uzzina par šiem faktiem.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 18:55 20.04Valdis
Uzraksti LATVIEŠU valodā! Šo apģērba gabalu sauc par Žaketi!!
0 1 15:14 30.03Una
Manuprāt ši kūka ir viegli pagatavijama es iesaku šo kūku noteiktj un personām kurām garšo iesaku nogaršot arī šokolādes desu.
0 0 10:06 21.03Enija
haha
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Fotogrāfija & video | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024