1. Vecāki neapzināti ietekmē partnera izvēli

Psihologi apgalvo, ka cilvēki neviļus tiecas pēc partneriem, kuri ir līdzīgi viņu vecākiem. Sievietes izvēlas vīru, kuru nevar atšķirt no tēva, bet vīrieši visu mūžu neapzināti meklē māti. Tas attiecas tikai uz tiem, kuru vecāki nebija paraugi.

Agrāk tika uzskatīts, ka mēs dosim priekšroku pretēja dzimuma pārstāvim, kurš būs tikpat gādīgs un laipns kā mūsu tēvs vai mamma. Tomēr tieši pretēji: neceļos aizgājušie vecāki (alkoholiķi, cietsirdīgi vai pametušie ģimeni) piespiež savus bērnus izvēlēties partneri ar tieši tādām pašām problēmām.

Šādā izvēlē nav nekādas loģikas, tā strādā neapzināti: tā tikai grib izārstēt bērnu brūces. Cilvēki, kuri sazinās ar problemātiskiem partneriem, neapzināti cenšas atbrīvoties no saviem bērnišķīgajiem aizvainojumiem. Taču šādas attiecības var būt postošas un nekādā ziņā nepasargā ne no kādām traumām.

2. Laulībai nav nekā kopīga ar laimi

Saskaņā ar aptaujām, jaunlaulātie ir daudz laimīgāki par vientuļiem cilvēkiem. Tiesa, viņu laime ilgst neilgi medusmēneša efekta dēļ. Neilgi pirms kāzām un vienu līdz trīs gadam pēc tām viņi ir sajūsmā. Bet pēc tam apmierinātības līmenis jaunlaulātajiem nenovēršami samazinās un viņus var salīdzināt ar tādiem cilvēkiem, kuri nolēmuši dzīvot paši par sevi.

Zinātnieki secināja, ka optimisti gan laulībā, gan ārpus tās jūtas labi. Bet personībām, kam ir nosliece uz depresiju, laulība nepalīdzēs atbrīvoties no problēmām. Turklāt, dažos pētījumos tiek ziņots, ka vientuļie, kuriem ir uzticama aizmugure – draugi un ģimene, ir tikpat laimīgi kā ģimenes cilvēki.

3. Sieviešu draudzība ir tikai hormonu aktīvas darbības rezultāts

Jebkurā nesaprotamā vai satraucošā situācijā vīriešu asinīs tiek izmests adrenalīns, kas provocē “Sit vai skrien” reakciju. Ar sievietēm ir pavisam cita lieta: viņu dziedzeri sāk ražot oksitocīna hormonu, kas liek viņām aizstāvēt pēcnācējus un pulcēties grupās aizstāvībai.

Tāpēc, kad meitenēm ir slikti, viņas vispirms zvana mammai vai draudzenei. Un šajā ziņā, daļēji, ir sieviešu ilggadības noslēpums. Vīrieši tradicionāli tur emocijas sevī, sakarā ar ko rodas sirds slimības. Sievietes, daloties ar savām draudzenēm, “izlaiž tvaikus” un galu galā jūtas labāk.

4. Vairums bērnu noteiktajos momentos neieredz vecākus ( Un nav svarīgi, cik labi jūs viņus audzinājāt)

Psihologi to sauc par “pusaudžu alerģiju pret vecākiem”. No vienas puses, bērns jau jūtas pieaudzis un patstāvīgs, bet no otras, ļoti pieķēries vecākiem. Rodas iekšējais konflikts, un bērns sāk uzvesties tā, it kā ienīst savu tēvu un māti. Turklāt, zēni izvēlas aiziet (novēršas no skūpstiem un apskāvieniem), bet meitenes izsaka pretenzijas tieši un cenšas sāpināt.

Bet, ja “alerģija pret vecākiem” seko cilvēkiem, kuri ir izgājuši no pusaudža vecuma, tā jau ir liela problēma. Turklāt, pie tās rašanās iemesliem nav vainīga vecākā paaudze, bet pats pieaugušais bērns. Psihologi apgalvo, ka māte un tēvs ir atbildīgi par audzināšanu, bet neatbild par to, par ko viņu atvase ir kļuvusi pieaugusi.

5. Jebkura sieviete, kurai ir nauda, var izskatīties kā zvaigzne

Filmu zvaigznes un glamūra žurnāli mūs māca nereālistiskiem skaistuma ideāliem. Cenšoties būt līdzīgi zvaigznēm, parastie cilvēki atstāj veikalos un skaistumkopšanas salonos aptuveni 400 miljardus dolāru katru gadu. Taču kabatā nav pāris miljonu dolāru, un šis ideāls ir gandrīz neiespējams.

Vidēji statistiskā sieviete tērē sev 15 tūkstošus dolāru mūža garumā, bet, piemēram, “Draugu” zvaigzne Dženifera Enistone - $145 tūkstoši gadā. Diētas, kosmētika un citas procedūras netuvinās vēlamajam tēlam, jo slavenības, kurām jūs vēlaties līdzināties, ir vairākas reizes bagātākas par jums.

6.Sievietes, kuras visu mūžu gaida princi, cieš no bīstama sindroma

Pelnrušķītes sindroms ir domāšanas traucējumi, kas pārsvarā ir sievietēm, bet sastopams arī vīriešiem. Ja pastāv šāda novirze, cilvēkam šķiet, ka visa viņa dzīve ir pilna ar mocībām: darbā neciena, draugi nenovērtē, visa pasaule ir noskaņota pret viņu. Taču Pelnrušķīte necieš likteņa vilšanos un tic, ka visas mokas būs viņai kā balva.

Klasiskā sindroma aina izskatās šādi: cilvēks dzīvo, gaidīdams, ka kaut kur pasaulē ir brīnišķīgs princis vai tēvocis miljonārs, kurš ar vienu rokas mājienu atrisinās viņa problēmas. Citi tipiskās Pelnrušķītes varianti liekas smieklīgi.

Pēc dažām versijām, Pelnrušķītes sindroms rodas cilvēkiem, kuri paniski baidās no panākumiem un viņiem ir nepieciešams apkārtējo atzinums un atbalsts. Sievietēm tas ir bīstami tāpēc, ka iegrūž tās vardarbīgu vīriešu rokās.

7. Dzemdības izmaina sievietes dzīvi uz sliktāko pusi

Ārsti novēro pozitīvas pārmaiņas, kas padara sievieti gandrīz vai par ekstrasensu: piemēram, pēc dzemdībām sievietes uztver apkārtējo jūtas. Taču skumjas sekas ir daudz lielākas: posttraumatiskā stresa traucējumi, kas var parādīties arī pēc dažiem gadiem, un vēl liekais svars, gurnu apjoms un citi.

Ir arī eksotiskākas izmaiņas: piemēram, kājas izmēra palielināšanās sakarā ar saišu elastības zudumu un zobu zaudēšana. Jo vairāk bērnu dzemdēja sieviete, jo vairāk zobu viņa zaudēs. Zinātnieki aprēķinājuši, ka sievietes 35 - 49 gados ar 1 bērnu zaudē vidēji 2 zobus pāris gadu laikā pēc dzemdībām.

8. Mīlestība nav mūžīga

Pēc neirobiologu domām, mīlestību var izskaidrot ar hormonu kokteili. Estrogēna, testosterona, dofamīna, adrenalīna un oksitocīna sajaukums izskaidro gan “tauriņus vēderā”, gan bezmiega naktis. Taču ar vienu ķīmiju ilgi nevar izturēt: ar laiku hormonu koncentrācija krīt un pāris atklāj, ka mīlestība ir izvējojusi.

Psihologi stāsta, ka pie sajūtu saglabāšanas nāksies pastrādāt: iet uz satikšanos (pat ja jūs dzīvojat kopā 15 gadus), dalīties jaunumos un vairāk apskaut viens otru.

9.Partneris nenovērtēs jūsu uzticību un padevību

Zinātnieki aprēķināja, ka tie kas dzimuši laika posmā no 1981. līdz 2000. gadam precas daudz vēlāk, nekā precējās viņu vecāki. Tas ir tāpēc, ka cilvēki beidzot ir novērtējuši savu personīgo telpu un sieviete 25 gados netiek uzskatīta par vecmeitu. Bet, satiekoties ar “to īsto”, mēs cenšamies pavadīt visu laiku kopā ar viņu un izdarām briesmīgu kļūdu.
Psihologi apgalvo, ka partneris parasti nenovērtē upurus. Pretēji - neatkarība vairāk piesaista pretējo dzimumu nekā ekskluzīva uzticība.

Vai jums ir gadījies sastapties ar cilvēkiem, kuri cieš no “Pelnrušķītes sindroma” vai jūtas aizvainoti uz saviem vecākiem?