-
- 10594 x
-
https://torno.lv/S5EzEv1
Ko tu īstenībā zini par to karu, kura atskaņas nonāk pie mums cauri gadiem? Ir taču vēl līdz šim dzīvi to notikumu aculiecinieki, kurus mēs godājam kā īpaši nozīmīgus cilvēkus – jo viņi atnesa mums Lielo Uzvaru. Klusē, klusē, bet te kāds no viņiem ņem un izstāsta kā viss bija. Bet šis stāsts ir par tiem, kuri saskārās ar karu bērnībā...
`Bērnu kara grāmata`, unikāls un patiesi baiss izdevums, kurā apkopotas 35 bērnu sarakstītas dienasgrāmatas no 1941. līdz 1945. gadam. Puse no šīm atmiņām nekur agrāk netika publicētas. Traģisko notikumu mazie upuri no frontes aizmugures, no okupācijas, no getto un koncentrācijas nometnēm, no Ļeņingradas blokādes – bērnu šausmu balss, baisa un neizbēgama. Šeit ir vairāki izraksti no tās grāmatas.
Avots: aif.ru
Raksta turpinājums
`Kaut varētu izrauties no šī nāves bada briesmīgajiem apskāvieniem, izrauties no mūžīgām bailēm par savu dzīvību, sākt jaunu, mierīgu dzīvi kaut kur nelielā ciematā dabas vidū, aizmirst pārdzīvotās ciešanas... Lūk, mans šodienas sapnis.`
`Šodien, atgriežoties no maiznīcas, es atņēmu, paņēmu maizes piesvaru no mammas un Iras gramus 25 un tikpat slepus apēdu...Esmu novēlies bezdibenī, sauktu izlaidība, pilnīgs sirdsapziņas trūkums...Tādas skumjas, kauns, žēl skatīties uz Iru... Ēst! Ēdienu!`
`...Otru kaķi mēs noēdām jau bez kāda riebuma, gandarīti, ka ēdam ko barojošu. Pēc tam iestājās īpaši izsalkušas dienas. Veikalos nekā nav, mājās arī gandrīz nekā nav. Kaķus, redzams, ēdām ne tikai mēs vieni. Tagad uz ielas neieraudzīsi nevienu, pat pašu noskrandušāko un kārnāko...`
`Uzraudze atlasīja astoņus ( tajā skaitā mani ) un paziņoja, ka mēs būsim apbedīšanas komanda. Līdz šim bija liela nekārtība, mirušie vairākas dienas gulēja barakās. Tagad mums vajadzēja mirušos uzreiz izģērbt, izraut zelta zobus, četratā iznest un nolikt pie barakas durvīm...`
`Par ko gan tik cilvēks var pārvērsties. Man pašam liekas, ka tagad esmu tikai `krievu cūka` ar numuru 25795. Uz krūtīm man OST, uz cepures darba numurs, bet kabatā personīgais numurs, kaut liek nēsāt uz kakla. Viss numurēts...”
`23-ajā uz gestapo bija sasaukta visa ebreju inteliģence, viņus visus tur aizturēja. Tagad daļu izlaida, daļu nošāva... Pa vakardienu nošauti ap pieciem tūkstošiem cilvēku.`
`Šodien ( uz nošaušanu) veda F. Nevaru atskaitīties par savām jūtām. Ļoti smagi, kauns. Par cilvēkiem, kuri uz to noskatās ar vienaldzību vai ļaunu prieku. Ar ko F. sliktāka par jums? Viņa bija laba meitene un drosmīga. Viņa brauca stāvot, ar lepni paceltu galvu. F., zini, es atceros tevi un neaizmirsīšu, kaut kad atriebšos!`
`Šodien notika kas tāds, kas lika man rakstīt...Tētis, kā vienmēr no rītiem, gatavojās iet iekurt ugunskuru, lai izvārītu mannā putru...atvēra ierakuma vāku un uzsauca kaimiņam: ,,Šura, nāc ārā, jūs dzīv...” – un ar šo neizteikto līdz galam vārdu aprāvās viņa dzīvība. Izskanēja šāviens, bet drīzumā kaut kāds klikšķis – un Tētis sāka lēnām sēsties uz ierakuma pakāpieniem...`
`Bērnu kara grāmatu` var izlasīt tiešsaistē – tā ir brīvi pieejama. Tā ir viens no tiem atgādinājumiem, kuri liek aizdomāties par to, ko tu dari ik dienas. Bet pats galvenais: lai tas vairs nekad nenotiktu! Obligāti padalies ar šo rakstu ar citiem cilvēkiem.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
