-
- 4245 x
-
https://torno.lv/RbJCdN0
Bērnībā mums apgalvoja, ka ir jāzin, par ko tu vēlies kļūt, kādu profesiju apgūt. Jo agrāk tev radās sapnis vai plāns, jo vairāk tu varēji veltīt spēkus iecerētā īstenošanai. Un tu biji pārliecināts, ka visu dzīvi veltīsi iemīļotai lietai.
Taču neviens nerunā par to, kādu zīmogu cilvēkam uzliek darbs pēc noteikta laika sprīža, piemēram, pēc pieciem gadiem. Ir taču profesijas, kuras nopietni ietekmē psihi un personību kopumā. Saprotama lieta, ka viss mums apkārt notiekošais mūs iespaido, bet noteiktas profesijas spēj pamatos izmainīt tavu personību.
No otras puses, tā nav aksioma, bet drīzāk brīdinājums, ka nevajag pilnībā atdoties darbam, var gadīties tā, ka negatīvu seku būs daudz vairāk.
Raksta turpinājums
Jurists
Ja neskaitīt tos, kuri iet uz juridisko fakultāti tāpēc, ka mamma teica, tur galvenokārt iestājas cilvēki, kuri atšķiras ar aizdomīgumu un skrupulozitāti. Un bieži tā sanāk, ka šīs īpašības kļūst hipertrofētas un sāk izpausties ikdienas dzīvē. Piemēram, juristi vienmēr, pat personīgās attiecībās, meklēs viltu vai vienkārši kļūs par savrupiem botāniķiem.
Grāmatvedis
Runā, ka grāmatvedis – tā ir diagnoze. Un kas tāds notiek bieži, cilvēki tik dziļi dzīvo precīzo ciparu pasaulē, ka to ienes savā personīgajā dzīvē. Viņi kļūst par drausmīgiem nūģiem, kuriem patīk visu darīt precīzi un pēc plāna, neieredz jebkādas izmaiņas un jaunumus. Ja laiku pa laikam neatrauties no papīriem un bezgalīgajām tabulām, tad var itin viegli pārvērsties par snobu un kļūt par vārda `nomāktība` iemiesojumu.
Ārsts
Ārstiem, par nožēlu, vissarežģītāk par visu saglabāt sevi. Pildot pienākumu, viņi saskaras ar daudziem nāves, sāpju un bēdu gadījumiem, tāpēc viņiem kā aizsargmehānisms izstrādājas cinisms, vienaldzība un emocionāla necaurlaidība. Viss, ko viņiem var ieteikt psihologi, ir dalīties ar garīgiem pārdzīvojumiem ar tuviniekiem un pacensties atstāt visas rūpes darbā.
Militārists
Armijā valda stingrākā disciplīna, kārtība un subordinācija, kas nevar neatstāt savu ietekmi uz cilvēku. Tādi cilvēki pārāk bieži pārnes armijas kārtību personīgajā dzīvē un kļūst par īstiem mājas tirāniem. Zaldāts – tas ir dzīvesveids, psihologi atzīmē, ka armija personību deformē ļoti spēcīgi um piedevām neatgriezeniski. Un to mēs tikai par miera laikiem.
Žurnālists
Darbā žurnālisti ir samērā virspusēji, kā personīgi, tā arī dzīvē. Taču vislielākais trūkums cilvēkiem, kuri izvēlējušies šo profesiju, ir hipertrofiska vēlēšanās pievērst uzmanību savai personībai. Tas pamatojās ar to, ka darbā viņi vienmēr ir aiz kadra, jo ir spiesti atdot visu telpu raksta vai reportāžas objektam. Principā, tas nav kritiski. Kaut kādu intravertu sabiedrībā viņam būs komfortabli un viņiem ar viņu arī.
Psihologs
Bet šeit mums ir noslēgts aplis. Psiholoģiju parasti apgūst tie, kuri vēlās tikt skaidrībā ar sevi, bet, ja visu laiku ir darīšana ar svešiem tarakāniem, tad savējie arī vairojās. Rezultātā psihologi sāk analizēt sevi kontekstā ar citiem cilvēkiem un uztiept viņiem nevajadzīgus padomus vai vienkārši manipulēt ar pacientiem savās interesēs. Vienīgais padoms, kādu viņiem var dot, ir – nevajag vērtēt cilvēkus ārpus darba kā materiālu pētījumiem.
Pārdošanas menedžeris
Lai kādam iegrūstu preci, vēl jo vairāk – apšaubāmas kvalitātes, ir nepieciešamas nelielas komunicēšanas un pārliecināšanas prasmes. Tāpēc par tādu cilvēku galveno trūkumu ikdienas dzīvē kļūst pārmērīgs pļāpīgums, mākslinieciskums un aizdomīgums. Jo pat pārdevēju veikalā viņi sāk iepriekš novērtēt un meklē, kur gan viņš cenšās viņus piemānīt.
Skolotājs
Skolotāji pat ikdienas dzīvē nodarbojas ar iemīļotu lietu – viņi māca. Viņiem raksturīga augstprātība un paaugstināts pašvērtējums un tas neskatoties uz to, ka vairākuma zināšanas sastāv no dažām iemācītām tēmām. Viņiem padoms ir tāds pats: ir jāiemācās atdalīt darbu un personīgo dzīvi. Un vēl nebūtu slikti piemērot sev pakļautā lomu, tad kļūst skaidrs, kā jūtās tavs sarunu biedrs.
Saskaņā ar statistikas datiem, vismazāk personību maina tādas profesijas kā inženieris, zinātnieks un arhitekts. Bet, tā vai citādi, ilga atrašanās vienā darbā vai amatā tevi izmainīs. Uz labāko vai sliktāko pusi – atkarīgs tikai no tevis paša.
Galvenais – neaizmirst, ka pirmām kārtām tu esi cilvēks, bet tikai pēc tam ārsts, inženieris vai vēl kas cits.
Bet vai tevi profesija izmainīja? Pastāsti komentāros.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
