1. Nomieriniet sevi ar vārdiem.

Pozitīvi vārdi izriet no pozitīvām domām, tos pasakot skaļi vai domās, jūsu domas mainīsies, padarot jūs priecīgākus. Lietojiet nomierinošus vārdus, slavējiet sevi par labām lietām. Varat teikt, piemēram, sev sekojošo:

• Man ir spēks pašam izlemt. Manas domas mani nekontrolē.
• Es izdarīju labi, man nav jābūt perfektam.
• Es jūtos pateicīgs par…
• Viss ir labi.

2. Izejiet laukā un baudiet dabu.

Šaubas var iznīcināt dzīvi. Izbrīvējiet sev dienu, lai varētu izbaudīt dabu, kaut vai uz pāris minūtēm, tas var dot pozitīvu impulsu jūsu saprātam. Pastaigas var palīdzēt iegūt endorfīnus (ķīmiskais elements, kas ļauj jums justies labi, uzlabo koncentrāciju un miegu), kā arī, var palīdzēt jums relaksēties un kļūt mierīgākam.

Veltiet 10 minūtes pastaigai parkā, mežā, pie jūras vai dārzā. Tas var palīdzēt jums justies veselam un mierīgākam.

Nākamā reizē, meklējot veidu, kā nomierināt prātu, pavadiet laiku pie dabas. Tas uzlabos sirdsdarbību, normalizēs asins spiedienu, regulēs stresa hormonus un pat muskuļu spēku.

Uzlabojot savu saikni ar dabu, uzlabosies jūsu prāta darbība un organisma veselība.

3. Pievērsieties meditācijai.

Klusums ir ļoti svarīgs mūsu smadzenēm un palīdz sakārtot domas. Veltiet meditācijai nedaudz sava laika. Tas palīdzēs izvairīties no šaubām un izprast sevi.

Meditācija palīdzēs atbrīvot jūsu prātu. Izmantojot meditāciju, jūs varēsiet pieņemt savas emocijas bez sevis nosodīšanas.

Izvēlēties mierīgu vietu, kur neviens jūs netraucēs. Elpojiet dziļi, lēni un koncentrējieties uz savas elpas skaņu. Dariet to pāris minūtes un tad mierīgi koncentrējieties. Atcerieties visas jūtas, ko izjūtat bez nosodīšanas. Ja ir grūti koncentrēties uz citām sajūtām: skaņu, smaržu un t.t., atgriezieties pie koncentrācijas uz elpošanu.

4. Uzrakstiet savas domas.

Ir svarīgi runāt par to, ko jūs domājat un nav atšķirības, kā jūs tās izpaužat. Izmantojiet savu atspulgu spogulī vai rakstiet dienasgrāmatu. Jūsu ieraksti dienasgrāmatā būs tikpat terapeitiski kā meditācija.

Kad jūs paužat savas emocijas vai nu dienasgrāmatā vai spogulim, jūs sajūtat viegluma izjūtu. Tādu, kā akmens būtu novēlies no pleciem. Jūs sapratīsiet, kas ir jādara tālāk. Nevajag klusēt par to, ko jūs domājat. Visas apspiestās emocijas var vērsties pret jums.

5. Masējiet savas delnas.

Veltiet laiku masāžai. Sēdiet mierīgi un aizveriet acis. Salieciet pirkstus un ar pirktiem lēni apļojiet pa delnu virsmu. Tas palīdzēs ātri atbrīvoties no stresa un nomierinās jūsu prātu.

6. Dzīvojiet tagadnē.

Iemācieties pārstāt šaubīties un baidīties no rēķiniem, kas jums rīt jāapmaksā vai raizēties par nākotni. Mīliet tagad, dzīvojiet tagad , esiet pateicīgi tagad, varbūt rīts nekad nepienāks.

Tā vietā pavadiet savu laiku ar saviem mīļajiem, nodarbojieties ar saviem hobijiem, kas jums patīk, ēdiet to, ko vēlaties. Pārstājiet uztvert visu nopietni.

Atrodiet veidu, lai katru dienu vai vienreiz nedēļā kādam palīdzētu. Nav svarīgi – daudz vai maz, un palīdzot nevienmēr ir jādod nauda. Sniedziet kādam citam to, ko jūs labi protat darīt. Kad jūs palīdzat cilvēkiem, jūsu organisms izdala endorfīnu, liekot justies jums labāk.

7. Pārstājiet būt perfekts un visu kontrolēt.

Cilvēki, kuri ilgstoši slīgst pārdomās, cenšas sasniegt labus rezultātus. Jūs vēlaties apsvērt visas iespējas, lai vēlāk neviltos. Svarīgi zināt, ka kļūdas tomēr būs, tās nav iespējams novērst; jāsamierinās un jādzīvo tālāk.

Ja jūs izvēlaties koncentrēties uz savām vājām rakstura īpašībām, nevis pievēršat uzmanību savām spēcīgām pusēm, jūs ieslīgsiet nepilnības sajūtā. Tikai mainot domas par dažādām situācijām, jūs pamanīsiet izmaiņas sevī. Neviens nav perfekts.

8. Izmantojiet elpošanas tehniku.

Jūs varat iemācīties jogas tehniku, lai varētu uzlabot savu elpošanu un nomierināt savu organismu. Ja jūs ilgi dziļi elposiet, jūs varat iemācīt savu ķermeni nereaģēt uz stresu, grūtībām un problēmām.

Pamēģiniet šo: Ērti apsēdieties un aizveriet acis. Dziļi elpojiet un atpūtieties.

Atkārtojiet šos vārdus: “Es ieelpoju un izelpoju”.