Dubultā slodze

Tā ir barošana no divām pudelītēm, un divreiz vairāk netīru autiņu, un reizināts uz divi trokšņu līmenis, un tas nozīmē, ka dvīņu mamma i ir dubultā slodze un dubultā atbildība. Izrādās, saskaņā ar neseno pētījumu, kas tika publicēts žurnālā „Karaliskās biedrības darbi” (Proceedings of the Royal Society),dvīņu mātes dzīvo ilgāk. Bet ne tāpēc, ka viņām ir uzlikta dubultā atbildība. Drīzāk, viņas ir fiziski spēcīgākas. Tādā veidā, dvīņu piedzimšana var būt evolucionāra adaptācija, kuras laikā veselas mātes izmanto iespēju nodot divas reizes vairāk savu gēņu vienu dzemdību laikā.
Sakarā ar to, ka pētījums bija veltīts sieviešu, kas dabiskā veidā kļūst par mammām, dvīņiem, rezultāti nevar tikt attiecināti uz tām sievietēm, kas dzemdē dvīņus ar ekstrakoprporālās apaugļošanas palīdzību.

Viņus viegli atšķir suņi

Tuvākie draugi un pat vecāki dažreiz tiek apmuļķoti no vienas olšūnas dvīņu puses, kuri dažreiz uzdodas viens par otru, tomēr, gadījumā ar atsevišķiem suņiem, šis numurs viņiem neizdodas.
Iepriekšējie pētījumi, kas tika veikti šajos gados, un kas novērtēja suņu spējas atšķirt dvīņus, izrādījās bez rezultātiem ar pretrunīgiem secinājumiem. Zinātnieki no Čehijas runā par to, ka rezultātu atšķirību ir ietekmējusi suņu, kas tika izmantoti pētījumos, dažāda līmeņa sagatavošana. Tāpēc eksperimentā viņi izmantoja „augsti kvalificētus” suņus – vācu aitu suņus, kas izgāja 12 testus, lai atšķirtu vienas olšūnas un vairāku olšūnu dvīņus. Visi suņi veiksmīgi tika galā ar uzdevumu, visi pareizi noteica vajadzīgo smaržu.
Pētījumu dalībnieki nav pārliecināti, ko suņi izmanto, lai identificētu dvīņus, iespējams, infekcijas vai citus ārējos faktorus, kas ietekmē cilvēka smaržu.

Gribat dvīņus?

Izrādās, ka eksistē faktori, kas palielina sievietes iespējas aizsākt un dzemdēt dvīņus. Garš augums- tas ir viens no faktoriem. Iepriekšējie pētījumi parādīja, ka sievietēm, kurām augums ir garš, organismā ir palielināts insulīnveida augšanas faktors, kas ir atbildīgs ne tikai par augumu, bet arī par iespēju dzemdēt dvīņus. Darbā, kas tika publicēts 2006.gadā reproduktīvās medicīnas žurnālā (Journal of Reproductive Medicine) doktors gerijs Šteinmans (Gary Steinman) salīdzināja 125 sieviešu garumu, kas ir dzemdējušas dvīņus un 24 sieviešu, kas ir dzemdējušas trīnīšus, ar vidējo Amerikas sieviešu augumu.
Viņš nonāca pie secinājuma, ka tās, kas ir dzemdējušas divus vai vairāk bērnus vienlaicīgi, vidēji bija par collu garākas salīdzinājumā ar citām mātēm. Tāpat, varbūtību aizsākt dvīņus iespaido sievietes vecums: jo tā ir vecāka, jo ir lielāka varbūtība. Tika konstatēts, ka sievietei, kas ir vecāka par 35 gadiem, organismā ir lielāks daudzums folikulostimulējošā hormona, tāpēc, menstruālā cikla laikā viņām ir nosliece, ka attīstās 2-3 olšūnas vienlaicīgi.

Dažādi pirkstu nospiedumi

Tā vietā, lai koncentrētos mēģināt atšķirt dvīņus pēc kādām īpašām sejas vai apģērba elementa, paskatieties uz viņu pirkstu nospiedumiem, tie atšķiras. Tas notiek tāpēc, ka gēni „nepastāsta visu stāstu”attiecībā uz ādu, kas noklāj mūsu rokas, visdrīzāk, šīs līnijām ir gadījuma raksturs, kad tās formējas mātes miesās.

Dvīņu dzimstības līmenis

Frāze „man dubultojas acīs” iegūst jaunu jēgu centrālās Ārikas Beninas valstī. Tur uz katriem 1000 jaundzimušajiem piedzimst vidēji 27,9 dvīņi- tas ir vislielākais dvīņu dzimstības nacionālais rādītājs. Āzijā un Latīņamerikā šis rādītājs ir viszemākais, uz 1000 jaundzimušajiem tikai 8 dvīņi.
Lai gan zinātnieki nav pārliecināti, kāpēc ir tāda dzimstības starpība dažādos reģionos visā pasaulē, tiem ir aizdomas, ka variāciju daudzums ir atkarīgs no dvīņu dzimstības daudzuma. Globālā mērogā identiskie dvīņi dzimst ar apbrīnojami pastāvīgu ātrumu, uz katriem 1000 jaundzimušajiem vidējo piedzimst 3,5 – 4 dvīņi. Dažādi faktori iespaido dvīņu dzimstības līmeni, tajā skaitā, mātes vecums, viņas garums, vai viņa ir smēķētāja, un arī, vai viņa ir mantojusi attiecīgu gēnu, u.t.t.

Vienas olšūnas un divu olšūnu dvīņi

Identiskie dvīņi ir ne tikai līdzīgi viens otram, to genomi par 99,9 procenti ir vienādi. Tas padara viņus par zinātnisko pētījumu par ģenētisku un ekoloģisku faktoru iedarbību uz dvīņiem, vēlamajiem objektiem. Piemēram, salīdzinot novecošanās procesus vienas olšūnas un divu olšūnu dvīņiem, kuru genomi ir līdzīgi kā parastiem māsām un brāļiem, un kuri, kā ierasts, aug vienā vidē, Minesotas zinātnieki sāka saprast individuālo atšķirību iemeslus novecošanās procesā. Sakarā ar to, ka pētnieciskais darbs tika uzsākts jau 1986.gadā, viņi noskaidroja, ka mūsu gēni ietekmē izmaiņas, kas notiek ar mūsu personību, kā arī, mūsu aktivitātes līmeni, tas nozīmē, ka tie, kam ir aktīvs dzīves veids, noveco lēnāk.

Radīti būt sociāli

Dvīņi patiesi nekad nav vientuļi, pat mātes miesās. Nesenie pētījumi nodemonstrēja, ka jau 14-ajā grūtniecības nedēļā dvīņi sāk komunicēt savā starpā. Padujas universitātes Itālijā speciālists Umberto Kastieljo (Umberto Castiello) un viņa kolēģi pētīja piecu dvīņu pāru kustību mātes miesās ar četrdimensiju UZI 14-jā un 18-jā grūtniecības nedēļā. Tika noskaidrots, ka 14-jā nedēļā dvīņi izdarīja kustības, kas vērstas vienam uz otru, bet 18-jā nedēļā viņi kļuva vēl aktīvāki.
Piemēram, vienā no videoierakstiem skaidri redzams, ka viens no dvīņiem „glāsta” otru. Tajā pašā laikā, kad kustību daudzums, kas vērstas uz sevi, tādas kā pielikt roku pie mutes vai pie acīm, samazinās, kustību daudzums laika posmā no 14-as līdz 18-ai nedēļai , kas vērstas uz otru dvīni, palielinājās par 29 procentiem.
„Saņemtie rezultāti liecina par to, ka dvīņi jau mātes miesās kļūt sociāli, jo darbību, kas vērstas uz otru dvīni, skaits ir lielāks, nekā to darbību skaits, kas vērstas uz sevi”, kā norādīja pētnieki.

Gēns tiek mantots ik pēc vienas paaudzes?

Zinātniekiem vēl tikai būs iespēja atrast gēnu, kas veicina to, ka apaugļotā olšūna sadalās divās daļās, kā rezultātā rodas monozigotie dvīņi. Tomēr, divkārša nelaime ir tāda, ka, pēc daudzu speciālistu domām, šai parādībai ir nejaušs raksturs. Tāpēc, ja jūs uzskatāt, ka jūsu mammai ir dvīnis, tad jums nav iespēju radīt dvīņus, tad nu padomājiet par to vēlreiz.
Pētījumi parādīja, ka par sievietes spēju izstrādāt vairāk nekā vienu olšūnu viena cikla laikā atbild gēni. Pie tam, vispārpieņemtais uzskats, ka dvīņi dzimst ik pēc vienas paaudzes, ne vienmēr ir pareizs. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka vīriešus, kas manto „dvīņu gēnu”, šis gēns neietekmē, bet to viņi var nodot savai meitai , kurai nākotnē būs vairāk iespēju dzemdēt dvīņus.