5 traumas, kas traucē dzīvot

1. Trauma - noraidītais

Cilvēks, kurš šo traumu ieguvis, nejūt šajā pasaulē tiesības dzīvot. Tas var būt nevēlams bērns, kurš tomēr nācis pasaulē, bet var būt bērns, kurš tika noraidīts sava dzimuma dēļ. Tāds cilvēks no pašas bērnības lieto masku “bēglis”, viņš alkst aizbēgt, pazust, iztvaikot un neaizņemt tik daudz vietas. Šī iemesla dēļ, starp citu, viņš izskatās ļoti tievs, jo ķermenis reaģē uz zemapziņas vēlmi. Bēgļa acīs jūs vienmēr redzēsiet bailes, viņš nav pārliecināts par sevi, lielos uzņēmumos viņš jūtas neveikli, vienmēr klusē un cenšas pēc iespējas ātrāk pazust un atrasties šādā komfortablā vientulībā. Vēl viena īpatnēja bēgļa īpatnība – tieksme visā pēc pilnības, ja viņš kaut ko dara, tad dara ideāli vai nesāk vispār. Šādā veidā viņš cenšas realizēties un pierādīt sev, ka viņam ir tiesības uz mīlestību. Cilvēkiem, kuri cieš no traumas, bieži mēdz rasties problēmas ar ādu, jo tieši tā ir kontakta orgāns ar apkārtējo pasauli, problemātiskā āda it kā atgrūž no sevis ārpasauli un izsaka savu izskatu: “Nepieskaries man.” Tāpat arī tādi cilvēki, kas mēdz ciest no caurejas, noraida barību. Tā paša iemesla dēļ viņiem bieži var būt vemšana. Daži bēgļi bēg no realitātes ar alkoholu, tas palīdz viņiem uz laiku pazust un pārstāt just sāpes.

2. Trauma - pamestais

Nākamā no 5 traumām, kas traucē dzīvot – pamestība. Cilvēks, kurš sevī nēsāja šo traumu, saņēma to no pretējā dzimuma, jo tas viņam nepievērsa pienācīgu uzmanību, neizrādīja ne rūpību, ne mīlestību. Tieši tāpēc cietušais traumu izcieš pastāvīgā emocionālā izsalkumā un noraida pievienošanos citam cilvēkam, lai šis izsalkums tiktu pārvarēts. Maska, ko izmanto pamestais – “atkarīgs”. Viņš ir pārliecināts, ka nespēj neko sasniegt, bez citu cilvēku atbalsta, viņam vienkārši ir nepieciešami atzinības vārdi un padomi, kam viņš vēlāk, starp citu, neseko. Viņam galvenais ir atrasties blakus cilvēkam, uz kuru var paļauties, jo savos spēkos viņš nav pārliecināts. Atkarīgā ķermenis atbilst viņa traumai: smalks, garš korpuss, kam ir neattīstīti muskuļi. No malas šķiet, ka muskuļu sistēma nenoturēs viņa korpusu un cilvēkam, lai nenokristu, vienkārši ir nepieciešams kaut kāds atbalsts. Tā notiek arī dzīvē. Izbaudot emocionālo izsalkumu, atkarīgais var atrast kaut ko tādu, kas būtu atkarīgs no viņa. Turklāt viņš neprot kontrolēt savas emocijas - sarūgtina kaut kāds sīkums, viegli raud, bet pēc mirkļa var atkal smieties. Šāda identitāte parasti ir ļoti apšaubāma, tieksme visu pārspīlēt un dramatizēt, “uzpūst no mušas ziloni” ir par to. Vairāk par visu pasaulē atkarīgais baidās no vientulības, jo tad nav no kā iegūt uzmanību, atbalstu un palīdzību. Cilvēkam, kurš cieš no traumām, bieži piemīt bērna balss tembrs, patīk uzdot daudzus jautājumus un ar grūtībām pieņem atteikumu, jo viņš atkal jūtas pamests. Visbiežāk sastopamās slimības, kas raksturīgas šai traumai – astma, tuvredzība, migrēna un depresija.

3. Trauma - pazemotais

Pazemots bērns piedzīvo apvainojumus, kritiku, nosodījumu no agrīnā vecuma, bet visbiežāk pazemotā trauma izpaužas, ja šis bērns visu to dzird no mātes laika posmā no 1 līdz 3 gadiem. Ja māte apsūdz bērnu, piespiežot viņu izjust vainu, kaunu, tad tas savukārt uztver to kā pazemojumu, it īpaši tad, ja saruna notiek svešinieku klātbūtnē. Šāds bērns nākotnē nēsās masku “mazohists”. Tas nozīmē, ka cilvēkam visu mūžu būs jāmeklē problēmas, pazemojumi un dažādas situācijas, kurās var ciest. Viņš no bērnības izjuta pazemojumus, nedzirdēja labu vārdu, tāpēc neuzskatīja sevi par necienīgu. Tā kā viņš vienmēr ir pieradis pie kauna, tad miesa ieklausās viņa zemapziņā un pārvēršas savos apjomos. Mazohists aizņem daudz vietas ne tikai telpā, bet arī citu cilvēku dzīvē. Viņš cenšas palīdzēt visiem, risināt problēmas, pateikt un norādīt. Šāds cilvēks šķiet laipns, jo brīvprātīgi piedalās citu cilvēku problēmās, bet patiesībā viņa uzvedību motivē bailes no kauna pret citiem un sevi. Viņš ir gatavs darīt visu, lai viņu vairs nekritizētu un uzslavētu. Mazohists parasti ir pārjūtīgs, vismazākais sīkums viņu sāpina un aizvaino, bet viņš parasti neredz tos brīžus, kad viņš apvainojas un sāpina citus cilvēkus. Cilvēks ar ievainotā traumu bieži cieš no muguras saslimšanām, jo uz saviem pleciem uzņem neiespējamu nastu – atbildība par citu cilvēku dzīvi, kā arī elpošanas ceļu saslimšanu, kad viņu žņaudz svešas problēmas, vairogdziedzeri, jo viņam ir grūti aptvert savas vajadzības un paziņot par savām prasībām.

4. Trauma – nodevība

Šo traumu iegūst bērns vecumā no 2 līdz 4 gadiem no pretējā dzimuma vecāka. Bērns jūt, ka vecāks ir viņu nodevis katru reizi, kad tas neturēja solījumu, deva priekšroku kādam citam, nevis viņam vai kad viņš ļaunprātīgi izmantoja bērna uzticību. Šajā gadījumā bērns, lai nejustu traumas sāpes, nēsā masku “kontrolējošais”. Ķermenis attīstās saskaņā ar šo masku, tas izstaro spēku un varenumu, ar visu savu izskatu rādot, ka īpašnieks ir atbildīgs cilvēks un viņam var uzticēties. Tāds cilvēks ir pārliecināts par saviem spēkiem, viņam patīk būt pirmajam un labākam, viņš ir pieradis kontrolēt sevi un citus. Viņš ir ļoti prasīgs pret citiem tā, kā pret sevi un bieži vien sarūgtinās par to, ka viņiem neko nevar uzticēt un viss jādara pašam. Savās darbībās kontrolētājam patīk ātrums, tāpēc ir ļoti kaitinoši, kad kāds dara savu darbu lēni. Bieži šāds cilvēks kļūst agresīvs, ja situācija nevar kontrolēt. Viņš cenšas visu paredzēt un plānot, lai izvairītos no vēl vienas nodevības savā dzīvē. Viņš reti ieklausās citos un rīkojas tā, kā uzskata par vajadzīgu, bet no citiem prasa, lai tie skaidri seko viņa rekomendācijām. Cilvēki, kuriem ir nodevības traumas, cieš no gremošanas sistēmas problēmām, agorofobijas, locītavu slimībām un saslimšanām, kuru nosaukums beidzas ar – īts.

5. Trauma- netaisnība

Bērns šo traumu iegūst galvenokārt ar sava dzimuma vecāka vecumā no trim līdz pieciem gadiem. Aizsargmaska – “rigīdais”. Rigīdais tiecas pēc taisnīguma un pilnības, viņam ir ļoti grūti saprast, ka tas, ko viņš dara, var šķist netaisnīgs citiem un otrādi – tas, kā ar viņu rīkojas citi, var šķist netaisnīgs tikai viņam, jo viņš cieš no šīs traumas. Ķermenis ir pilnīgs un proporcionāls, jo tas ir taisnīgi... tāds cilvēks ir ļoti strādīgs, viņu vienmēr vērtē pēc panākumiem un sasniegumiem, nevis vienkārši tāpat. Bet bieži vien ir konflikti, jo viņš ir dusmīgs cīnītājs par taisnīgumu. Vislielākās bailes rigīdajiem ir bailes kļūdīties, jo tad viņš var rīkoties netaisnīgi pret citiem, bet to viņš cenšas nepieļaut. Diemžēl rigīdais bieži atsakās no dzīves labumiem, ja uzskata to par netaisnīgu citiem un apskauž citus, ja uzskata, ka viņi to nav pelnījuši. Šādā pastāvīgajā cīņā viņš pelna sev nervu sabrukumu, aicietējumus, redzes zaudēšanu un bezmiegu.

Pirmais solis uz 5 traumu izdziedēšanu, un kas traucē dzīvot – tā ir viņu apzināšanās, pieņemšana un tikai pēc tam darbs ar tām. Vārdu sakot, nevajag vainot savus vecākus, jo, kā rakstīja savā grāmatā Liza Burbo, dvēsele jau apzināti zināja, kādas traumas viņiem ir jāsaņem, lai izstrādātu savu karmu un vienkārši izvēlētos vecākus, kuri viņiem nodrošinās vajadzīgos apstākļus. Atbildība par jūsu dzīvi vienmēr ir uz jums, bet citi cilvēki un situācijas ir jūsu iekšējā risinājuma atspulgs pārdzīvot noteiktas mācības.

Sīkāku informāciju jūs varat izlasīt Lizas Burbo grāmatā “Piecas traumas, kas traucē būt pašam par sevi” un es ceru, ka jums izdosies izdziedēt savu dzīvi.