1. Man ir tiesības nedaudz paraudāt, bet drīz es smiešos.

Emociju izpaušana ir ļoti svarīga tieši tam, lai pārdzīvotu smago laiku, samierinātos ar neveiksmi, kļūdām, grūtībām. Nekad necieties un nejūties vainīgs par to, ka esat nomākti un jums pietrūkst spēka.

Bet ir svarīgi atcerēties, ka šīs stāvoklis, nepieciešamība ”ieskatīties saviem dēmoniem acīs”, nedrīkst ilgt pārāk ilgi. Tas nedrīkst palikt par pastāvīgu stāvokli.

Paraudāt un pārdomāt mūsu problēmas - tam ir ļoti svarīgs mērķis: palīdzēt mums pieņemt to, kas noticis, lai turpinātu kustību uz priekšu, lai izmainītu situāciju un sevi. Jūs to esat pelnījuši, lai atkal sāktu smaidīt.

2. Cilvēks, kurš vislabāk var palīdzēt man pārdzīvot grūtības - esmu es pats.

Jums blakus var būt labi draugi, jūtīgs partneris un mīloša ģimene, kura par jums rūpējas. Tomēr jums ir jābūt gataviem pašam tikt galā ar grūtībām.

Bez gribas, bez enerģijas jums var būt ļoti grūti iziet no šīs tumšās istabas, kurā jūs esat nonākuši. Klausies tos, kuri ir jums blakus, pieņem viņu palīdzību, bet pēc tam jums pašiem ir jāpalaiž šis iekšējais grūtību uzvarēšanas process.

3. Es nevaru izmainīt apstākļus, bet varu izmainīt savu attieksmi pret tiem.

Ir lietas, no kurām nav iespējams izvairīties: zaudējumi, slimības, šķiršanās, attiecības, kuras pārtrūkst, neskatoties uz visām jūsu pūlēm...

Neviens no mums nevar kontrolēt uz visiem 100% šīs grūtības un apstākļus, kurus dažreiz mūsu dzīve mums pamet. Tomēr tikai mēs atbildam par mūsu domām.

”Nevaru” pilnībā mūs paralizē un dod mums tikai negatīvas emocijas. Tajā pašā laikā : ”es to spēšu” pilnībā izmaina mūsu sajūtas un mēs atrodam jaunus spēkus. Neaizmirstiet par to!

4. Es sākšu dzīvot, kad pārkāpšu pāri savām bailēm.

Komforta zona - tā ir tā neredzamā telpa, kura mūs iekļauj un dod mums drošības sajūtu un kontroli pār situāciju.

Tomēr, kad mēs pārdzīvojam grūtības un nepatikšanas, mēs jūtam, ka šīs neredzamās sienas grūst, atstājot mūs pilnībā neaizsargātus.

Mums ir jāpārvar šīs bailes un jāiziet aiz šī mājīgā kokona robežām, kas mūs ir iekļāvis.

Ja jūs baidāties pat padomāt, kas tagad ar jums būs, pēc tam, kad jūs pārkāpsiet pāri šai līnijai, tad sākumā pieņemiet to, kas ir noticis, bet pēc tam sev atgādiniet, ka dzīve turpinās un jūs kopā ar to. Uz priekšu!

Ja jūs jūtat bailes, baidāties palikt viens, tad pārdomājiet šīs bailes un atcerieties mūsu otro frāzi ”vienīgais cilvēks, kurš var jums palīdzēt, esat jūs paši”. Atrodiet sevī spēkus to uzvarēt.

5. Man katru dienu ir jārūpējas par savu iekšējo mieru un līdzsvaru.

Jūs rūpējaties par jūsu diētu, svaru, ejat pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību. Vienmēr domājiet un rūpējaties par saviem tuviniekiem, un, iespējams, vakarā jūs iekrītat gultā pilnībā bezspēcīgs.

Tagad pajautājiet sev, kad jūs pēdējo reizi domājat par savām jūtām, vajadzībām un savu iekšējo pasauli?

Ir noderīgi sev šo jautājumu uzdot katru dienu. Ja jūs uzliekat par prioritāti citu cilvēku vajadzības, jūs sākat sevi neievērot.

Ja mēs sakoncentrējamies un veltam visus savus spēkus uz materiālām lietām, cenšoties tās iegūt vai priekš tām sakrāt, mēs aizmirstam par patiešām svarīgām lietām: mūsu laimi, mūsu personību.

Kad sākas grūti laiki, mums tiem ir jābūt gataviem, un pati labākā stratēģija ir tajā, lai katru dienu audzinātu savu iekšējo mieru, nostiprināt savu pašcieņu, pašnovērtējumu.

Vispirms neaizmirstot, ka dzīve turpinās un viss pastāvīgi mainās. Vai mums tas patīk vai nē, mums ir jākļūst par šīs kustības sastāvdaļu.

Visbeidzot ir jāpasvītro, ka neviens no mums nevar paredzēt, kad iestāsies šie sarežģītie momenti un dzīve pārbaudīs mūsu izturību, tādēļ ir jāzina, kā ”palaist” šie iekšējie izturības mehānismi un šīs frāzes jums tajā palīdzēs. Tādēļ, ka pārdzīvojot vētru, mēs noteikti ieraudzīsim varavīksni.

Patika? Dalies ar draugiem!