1. Man ir tiesības nedaudz paraudāt, bet drīz es atkal smiešos.

Emocionālā izlādēšanās ir ļoti svarīga tam, lai pārdzīvotu savu sāpi, samierinātos ar neveiksmi, kļūdām, grūtībām. Nekad neturiet sevī un nejūtieties vainīgi par to, ka esat nospiesti un jums nepietiek spēka.

Bet ir svarīgi atcerēties, ka šis stāvoklis, nepieciešamība ”ieskatīties acīs mūsu dēmoniem”, nedrīkst ilgt pārāk ilgi. Tam nav jābūt pastāvīgam.

Paraudiet un pārdzīvojiet problēmas, tam ir konkrēts mērķis: tas palīdz pieņemt to, kas ir noticis, lai dotos tālāk, lai izmainītu situāciju un sevi. Jūs esat pelnījuši, atkal sākt smaidīt.

2. Cilvēks, kurš vislabāk spēs man palīdzēt pārdzīvot manas grūtības - tas esmu es pats.

Ap jums var būt labi draugi, iejūtīgs partneris un mīloša ģimene, kuri par jums rūpējas. Tomēr jums ir jābūt spējīgiem tikt ar šiem momentiem galā pašiem.

Bez vēlmes, bez spēka, bez cerības jums būs ļoti sarežģīti iziet no šīs tumšās istabas, kurā esat nokļuvuši. Klausieties tos, kuri ir ap jums, pieņemiet viņu palīdzību, bet pēc tam jums pašiem ir jāpalaiž šis iekšējas grūtības pārvarēšanas process.

3. Es nevaru izmainīt apstākļus, bet varu izmainīt savu attieksmi pret tiem.

Ir lietas, no kurām nav iespējams izvairīties: zaudējumi, slimības, šķiršanās, attiecības, kuras sagrūst, neskatoties ne uz kādiem pūliņiem...

* Neviens no mums nevar par visiem 100% kontrolēt šīs grūtības un apstākļus, kurus mums dažreiz pamet dzīve. Tomēr tikai mēs atbildam par mūsu domām.
* ”Nevaru” pilnībā mūs paralizē un dod mums tikai negatīvas emocijas. Tajā pašā laikā kā ”es to spēšu” pilnībā maina mūsu garastāvokli un mēs atrodam jaunus spēkus.

Neaizmirstiet par to!

4. Es sākšu dzīvot, kad pārkāpšu savas bailes.

Savos rakstos mēs bieži esam runājuši par komforta zonu. Tā ir tā neredzamā zona, kura mūs ieskauj un dod mums drošības sajūtu un sajūtu, ka mēs kontrolējam situāciju.

Tomēr, kad mēs pārdzīvojam grūtības un nepatikšanas, mēs jūtam, ka šīs neredzamās sienas grūst, atstājot mūs pavisam neaizsargātus.

Mums ir jāpārvar šīs bailes un jāiziet no šī kādreiz tik komfortablā kokona, kurš mūs ieskāva.

* Ja jūs baidāties pat padomāt, kas ar jums tad notiks, pēc tam, kad pārkāpsiet to robežu, tad sākumā pieņemiet to, kas ir noticis, bet pēc tam atgādiniet sev, ka dzīve turpinās, un jūs kopā ar to. Uz priekšu!
* Ja jūs jūtat bailes, baidāties palikt vienatnē, tad racionalizējiet šīs bailes un atcerieties mūsu otro frāzi: vienīgais cilvēks, kurš jums var palīdzēt, esat jūs pats. Atrodiet sevī spēku to pārvarēt.

5. Man ir katru dienu jārūpējas par savu mieru un iekšējo balansu.

Jūs rūpējaties par jūsu diētu, svaru, ejat pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību. Pastāvīgi domājat un rūpējaties par saviem tuviniekiem un, iespējams, vakarā jūs krītat gultā pilnīgi bez spēka.

Tagad sev pajautājiet, kad jūs pēdējo reizi domājāt par savām sajūtām, vajadzībām un jūsu iekšējo pasauli?

Ir noderīgi šo jautājumu sev uzdot katru dienu. Ja mēs liekam sev par prioritāti citu vajadzības, mēs sākam sev nodarīt sliktu.

Ja mēs esam sakoncentrējušies un visus savus spēkus veltām materiālām vērtībām, cenšoties tās sakrāt vai iegūt, mēs aizmirstam par patiešām svarīgām lietām: mūsu laimi, mūsu personību.

* Kad sākas grūti laiki, mums ir jābūt gataviem tiem, un pati labākā stratēģija ir tajā, lai katru dienu saglabātu savu iekšējo mieru, nostiprināt pašcieņu, pašnovērtējumu.
Vispirms, neaizmirstot, ka dzīve plūst un mainās. Vai tas mums tas patīk vai nē, mums ir jākļūst par daļu no šīs plūsmas.

Nobeigumā ir jāpasvītro, ka neviens no mums nevar paredzēt, kad notiks šie smagie mirkļi un dzīve mūs pārbaudīs uz izturību, tādēļ ir svarīgi zināt, kā palaist šo dzīves izturības mehānismu, un šīs frāzes jums palīdzēs. Jo pārdzīvojot vētru, mēs noteikti ieraudzīsim varavīksni.

Patika? Dalies ar draugiem!