1. Karls Eklijs bloķēja leopardam skābekli.

Karls Eklijs bija taksidermists, izgudrotājs, biologs, dabas aizstāvis un fotogrāfs. Viņš daudz zināja par dzīvniekiem. Bet kā cilvēks bija sarežģīts un tieši, mīlēja pārbaudīt veiksmi.

Ekspedīcijas laikā pa Āfriku Eklijs uzdūrās uz savvaļas leopardu. Leopards, protams, uzbruka cilvēkam. Nezināmu iemeslu dēļ Eklijs uz leopardu nešāva, lai gan šautene viņam bija līdzi (varbūt bija beigušās patronas).

Likās, ka tās ir beigas, bet Eklijs neapjuka: ar kreiso roku viņš saķēra leopardu ap kaklu, bet labo iebāza viņam rīklē. Kaķis, droši vien, no sākuma bija izbrīnīts, ka vakariņas diezgan dīvaini uzvedas, bet pēc tam sāka smakt. Eklijs, nepievēršot uzmanību sāpēm, bāza roku dziļāk un dziļāk dzīvnieka kaklā, un gala rezultātā viņam izdevās nogalināt plēsoņu.

2. Ričards un Anžela Moijeri sakāvās ar lāci savā viesistabā

Ričards Moijers dzīvoja Pensilvānijas štatā, Perrikauntā. Naktī plkst. 03.00 viņš sauca suni atpakaļ mājā, kad nez no kurienes parādījās lācis un uzklupa cilvēkam tieši viņa mājas durvīs.

Atkārtosim: Meijers nemedīja, neatradās dabas liegumā, viņš nenobrauca šosejas malā meža vidū. Viņš vienkārši stāvēja un savas mājas sliekšņa un miegains sauca suni. Bet pēc tam pēkšņi atradās zem lāča.

Uz troksni izskrēja viņa sieva Anžela un suņa vietā ieraudzīja milzīgu plēsoņu. Viņai izdevās novērst lāča uzmanību no vīra, bet diemžēl, lāči, kas grib uzkost, uzmanību pievērš tikai vēl uzbāzīgākam ēdienam - vīru lācis atstāja un uzklupa Anželai.

Protams, Ričards lāča apskāvienos atrasties otrreiz negribēja, un atdot lācim sievu arī negribēja, Tāpēc Ričards izgrūda lāci pagalmā. Pajautāsiet kā? Viņš pats nezina, un plēsoņa, droši vien, apstulbis no upura bezkaunības, aizbēga.

Anžela un Ričards palika dzīvi, lai gan bija nopietni ievainoti. Jā, mēs zinām, ko jūs gribējāt pajautāt. Sunim viss ir kārtībā.

3. Devids Pārkers nogalināja pumu ar saliekamo nazīti.

2002.gada augustā 61 gadu vecais Devids Parkers pastaigājās naktī Britu Kolumbijā. Sākās lietusgāze, un lai paslēptos, Parkers ienira zem klints pārkares. Un uzdūrās milzīgai pumai. Tā nopriecājās ( vakariņas!) un uzbruka cilvēkam.

Parkers vienā mirklī saprata, ka iespēja izdzīvot viņam ir- ar jebkuru cenu ir jāaizsargā kakla vēnas. Bet paņēmienu, kā aizsargāties, viņš izvēlējās neparastu: puma viņam iesita jau pa galvaskausu, un ādas loksne no pieres uzkrita cilvēkam uz acīm, gandrīz viņu padarot aklu. Bet pēc vēl viena lielā kaķa sitiena Parkers nokrita un sasita pret akmeņiem vaigu un žokli. Pēc tam, kaķis, pats par sevi saprotams, atkal uzklupa upurim un.....

Saņēma sitienu kaklā ar saliekamo nazīti. Parkers izmantoja to minimālo laiku, kas viņam bija, lai izvilktu no kabatas nazīti, to atvāztu un sagatavotos sitienam. Brīnumaini, bet viņš pāršķēla zvēra kaklu ar mazu neasu asmeni.

Parkers, neskatoties uz nopietnu traumu, gāja vēl kilometru, lai saņemtu palīdzību. Protams, uz sejas palika kroplīga rēta, bet Parkers līdz šim brīdim ir dzīvs, bet puma- nē.

4. Eriks Nerhus nodūra haizivi ar nazi, atrodoties tai mutē.

Šis stāsts sākas tur, kur beidzas daudzi citi: 41 gadus veco daiveri no Austrālijas Eriku Nerhusu norija haizivs.

Nerhus iegremdējās ūdenī pie Houvas un mierīgi peldēja, lasīdams jūras gliemežus, kad blakus viņam parādījās liela baltā haizivs 3,5 metru garumā un viņu aprija kā sendviču. Nu ne visu: haizivs mutē atradās galva, pleci un viena roka.

Iedomājieties sevi šādā situācijā - jūs pat nesapratāt, ka jums uzbruka, vienkārši pasaule vienā mirklī kļuva tumša, un jūs esat pusceļā uz kāda kuņģi. Vairums no mums pat nevarētu pielaist hidrokostīmā, lai tādējādi kaut vai maz liet sabojātu haizivij apetīti, bet Nerhus nekrita panikā.

Daiveris ar brīvo roku sāka taustīt haizivs galvu, atrada aci un ar visu spēku iesita pa to ar jūras gliemezi. Un pēkšņi kļuva brīvs. Eksperti saka, ka haizivs atlaida Nerhusu uzreiz, kā tikko saprata, ka tas nav ronis. Murgs – visdrīzāk, viņai bija vienkārši sāpīgi. Bet mēs gribētu domāt, ka viņa atkāpās dēļ cieņas.

5. Džims Mo piekāva grizlilāci līdz nāvei

Galvenais kas ir jāzina par grizlilāčiem: nekad nedrīkst atrasties tiem līdzās, vienīgi, ja jūs esat kāds supervaronis no komiksiem, kas var uzvarēt lāci ar kailām rokām. Un ja runā par Džinu Mo, tad viņš, iespējams, ir tāds.

1999.gadā 70-gadīgais Mo medīja netālu no Kadjakas Aļaskā. Un nokļuva 340 kilogramus smagās grizli lācenes paslēptuvē. Šautene bija tālu, un vienīgais Mo ierocis bija medību nazis. Lai būtu skaidrs: lācim ir pa četri šādi naži uz katras ķepas. Protams, lācene bija pārliecināta par uzvaru.

Viņa noplēsa gabalu no Mo labās rokas un nogāza viņu zemē. Par laimi, Mo kaut kādā brīnumainā kārtā spēja iedurt ar nazi dzīvniekam kaklā, un satrakojusies lācene izrāva viņam miesas gabalu no kājas un atkāpās.

Pēc tam lācene vēlreiz metās uzbrukumā un jau bija gatava noslepkavot, bet Mo koncentrēja visus spēkus un ar kailu kreiso roku (burtiski) pilnā ātrumā iesita lācenei pa aci - tā nokrita beigta. Mo uzmanīgi izlīda zem viņas, aizrāpoja līdz šautenei un katram gadījumam divreiz izšāva uz zvēru.

Mo nebija īpašas taktikas (tikmēr, kamēr viņš nebija paņēmis šauteni) – darbojās viņš instinktīvi, nedomājot. Nebija laiks domāt. Un tas viņu glāba.

Pēc kaujas Mo vajadzēja norāpot aptuveni 3 kilometrus līdz tuvākajai cilvēku apmetnei, kur viņam sniedza palīdzību.