4. Paranoja
Ieslodzītajiem tika doti melīgi solījumi, ka, gadījumā,  ja viņi noturēsies bez miega mēnesi, tad viņus atbrīvos priekšlaicīgi. Piektajā dienā šie pieci cilvēki sāka izrādīt paranojas pazīmes. Viņi sāka sūdzēties par visu pēc kārtas un beidza viens ar otru kontaktēties. Acīmredzami, viņi to darīja tāpēc, lai iekarotu ārstu un eksperimenta vadītāju uzticību.

3. Kliedzieni
Viss kļuva aizvien briesmīgāk. Desmitajā eksperimenta dienā viens no ieslodzītajiem sāka kliegt un viņu nevarēja nomierināt trīs stundas.. viņš histērijā skraidīja pa visu telpu. Viņš kliedza tik stipri, ka savainoja savas balss saites un vairāk nevarēja parunāt. Pats briesmīgākais bija tas, ka citi ieslodzītie nereaģēja uz viņa uzvedību. Pēc tam visi apklusa. Lai izprovocētu viņu savstarpējo komunikāciju, viens no eksperimenta vadītājiem mikrofonā pateica, ka, ja viņi sāks runāt viens ar otru viņus visus atbrīvos. Pēc tam viens no viņiem klusi pateica: “Mums vairāk nav vajadzīga šī brīvība!”

2. Miesa
Piecpadsmitajā eksperimenta dienā vairs netika padota gāze, kā atbildi uz to viens ieslodzītais palūdz atkal gāzi ieslēgt. Kad zinātnieki atvēra kameras, tie ar šausmām ieraudzīja, ka no pieciem cilvēkiem dzīvs palicis ir tikai viens. Ēdienam viņi nebija pieskārušies jau vairākas dienas. Mirušo cilvēki miesas gabali aizsprostoja kanalizāciju, kas draudēja appludināt telpas. Pat tam vienīgajam, kurš palika dzīvs, nebija ādas un miesas, un pa visu ķermeni bija atklātas brūces.

1. Pretošanās
Kad zinātnieki mēģināja izvest no kameras to ieslodzīto kurš palika dzīvs, viņš sāka izmisīgi pretoties. Viņam pajautāja, kāpēc viņš negrib iziet? Ieslodzītais atbildēja, ka viņš nedrīkst aizmigt.
 
Iespējams, ka šis stāsts līdz mums ir nonācis ar sagrozītiem faktiem. Lai kā tas nebūtu, tas pamatojas uz reāliem notikumiem. Šādi necilvēcīgi eksperimenti bija raksturīgi Padomju Savienībā 20.gs pirmajā pusē.