Trase šajā vietā bija ļoti šaura un divas automašīnas nevarēja izvairīties no sadursmes.

Viss notika Nirburgringā, visgarākajā un bīstamākajā Pasaules čempionāta trasē. 1976. gadā tās garums bija 22,8 kilometri. Šī trase pieprasīja piecas reizes vairāk maršalu, ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības automašīnu, nekā jebkurš cits.

Pateicoties šiem cilvēkiem Nikijs Lauda palika dzīvs.

Nirburgringa garums bija tāds, ka parādīt auto sacīkstes televīzijā mūsdienu izpratnē nebija iespējams. Un šīm autosacīkstēm bija jāpaliek pēdējām vēsturē. Un palika.

Uz starta momentu šis autodroms bija dzēsis 131 pilota dzīvības. Un Lauda bija potenciāli 132 “Zaļās elles” upuris, kā nosauca šo trasi trīskārtējais pasaules čempions Džekijs Stjuarts. Nikijs bija te visātrākais pilots. Viņš bija vienīgais, kuram izdevām izbraukt apli mazāk nekā par 7 minūtēm.

Viss, kas palika pēc čempiona Ferrari, pēc ugunsgrēka.

Visi gaidīja, ka šajā cīņā rekords kritīs, bet svētdienas lietus atcēla kvalifikāciju. Un startā vietas tika sadalītas attiecīgi piektdienas rezultātiem. Pirmā vieta tika pretendentam - Džeimsam Hantam, bet Lauda startā bija otrais. Uz žūstošās trases sportisti startēja ar riepām, kas domātas lietum, bet jau pēc pirmā apļa nomainīja tās uz sausā laika riepām.

Lauda ar nopietniem apdegumiem tika nogādāts uz rajona slimnīcu Koblencā. No turienes viņu pārveda uz traumatoloģijas klīniku Ludvigshafenā, tajā laikā, vislabāko apdeguma centru Vācijā.

Riepas mainīja arī Lauda, bet viņš ļoti slikti startēja un tagad bija spiests panākt līderus. Otrajā aplī ātrajā labajā pagriezienā pirms virāžas Lauda Ferrari slīdēja, atsitās pret malu, aizdegās un atkal atgriezās trasē.

Gajs Edvardzs bija Formulā 1 tikai trīs sezonas, bet neieguva nevienu punktu. Deviņas reizes startēja Le Mane. Divreiz spēja uzkāpt uz pjedestāla.

Gajs Edvardzs spēja izvairīties no sitiena, bet divas nākamās automašīnas taranēja degošo Ferrari. Visas trīs automašīnas apstājās, un piloti metās glābt Nikiju no uguns. Arturo Mercario, Gajs Edvadzs un Haralds Ertls izglāba austrietim dzīvību.

Vēlāk Edvards saņēma par drošsirdību medaļu no Anglijas karalienes rokām, bet Mercario - zelta pulksteni no Nikija Lauda.

Vēlāk Edvards atcerējās: ”Tas bija briesmīgs skats, vienkārši uguns jūra. Es skrēju pie Ferrari, kur atradās Nikijs un domāju: vai man tas ir jādara? Atbilde viennozīmīga: protams, nē! Bet ko man atlika darīt? Aizgriezties un aiziet? Es metos ugunī, sataustīju Nikiju, cieši viņu satvēru aiz kaut kā, un mums ar puišiem viņu izdevās izvilkt no automašīnas”

Jau 12. septembrī Lauda startēja Moncā, bet pirms tam sniedza preses interviju. Ferrari vajadzēja sagatavot trīs automašīnas. Lauda prombūtnes laikā Kleja Regaconi pārinieks bija Karloss Reitmans.

Tālāk viss ir zināms. Nikijs nevarēja noturēt titulu, bet nākamajā – 1977.gadā to atgrieza.

Lauda prombūtnes laikā, Džeimsam Hantam neizdevās Pasaules čempionātā kļūt par līderi.