 |
30 aizraujoši fakti par dzīvniekiem, kas noteikti liks Tev uzsmaidīt!
15.03.2016
 Foto: infoniac.ru Advertisement
Dzīvnieku pasaule ir ļoti daudzveidīga, pat liekoties, ka viss jau ir uzzināts, ik pa laikam parādās jauna informācija. Šajā rakstā Tu uzzināsi daudz interesantus, neparastus un savdabīgus faktus par dzīvniekiem, daži no dzīvniekiem savā uzvedībā atgādina cilvēkus.
Avots: infoniac.ru Raksta turpinājums  Foto: infoniac.ru Šveicē notiek trušu lēkšanas sacensības, kas saucās `Kaninhoppning`. Saspringta atmosfēra un nopietnas sacensības.  Foto: infoniac.ru Sniega leopards izmanto savu pūkaino asti kā cepuri, lai sasildītos aukstā laikā. Kā arī viņa aste palīdz uzturēt lielisku ķermeņa līdzsvaru.  Foto: infoniac.ru Sarkanās pandas aste var sasniegt gandrīz 50 centimetru garumu. (Vienkārša mājas kaķa garums)  Foto: infoniac.ru Mazie mērkaķi var taisīt sniega bumbas prieka dēļ. Tam nav nekāds dziļāks mērķis, viņi vienkārši izklaidējas.  Foto: infoniac.ru Vāveres var pieņemt savā ģimenē svešus vāverēnus, ja tie ir pamesti vai viņu vecāki par viņiem nerūpējas.  Foto: infoniac.ru Bites savā starpā sazinās izmantojot deju. Bites atrodot ziedus sāk vibrējošu deju, tādā veidā paziņojot pārējām bitēm par ziedu atrašanās vietu.  Foto: infoniac.ru Jūras zirdziņu pārīši kopā dzīvo līdz mūža beigām, kad tie peld, viņi turas kopā ar astēm.  Foto: infoniac.ru Arī tauriņzivis veido kopīgu savienību uz visu mūžu. Ja viņi viens otru nejauši pazaudē, tad viņi uzpeld virs koraļļu rifa un meklē viens otru. Foto: infoniac.ru Vēl neizšķīlušies cāļi sazinās viens ar otru un mammu. Apmēram diennakti pirms cāļu izšķilšānās var dzirdēt viņu čivināšanu. Vista dzirdot šo čivināšanu sāk kladzināt, lai nomierinātu mazuļus. Zināmi apmēram 24 dažādi skaņu veidi, ko cāļu mazuļi spējīgi izdvest savstarpēji sazinoties.  Foto: infoniac.ru Dēļ tā, ka vāveres var aizmirst, kur paslēpušas riekstus, kokos iespējams atrast līdz dažiem simtiem riekstu vienuviet.  Foto: infoniac.ru Polārlāči berzējas ar deguniem, lai tādā veidā viens otram pajautātu, piemēram, kur iespējams atrast, ko ēdamu. Šis berzēšanās žests tiek uzskatīts par labu manieri.  Foto: infoniac.ru Govis ir ļoti labi draugi un viņas lielāko dzīves daļu pavada tieši ar saviem draugiem.  Foto: infoniac.ru Vārnas var jokot viena par otru izklaides pēc. Vārnas ir ļoti gudri putni un viņas var pajokot ne tikai par saviem sugas brāļiem, bet arī par cilvēkiem.  Foto: infoniac.ru Japānā mērkaķi prot lietot preču automātus. Atrastās monētas viņi izmanto, lai iepirktos šajos automātos.  Foto: infoniac.ru Spēļu kautiņa laikā, suņu mazuļu tēviņi ļauj `uzvarēt` mātītēm, tādā veidā viens otru labāk iepazīstot.  Foto: infoniac.ru Mazās šimpanzes spēlējas ar kociņiem un akmentiņiem tā pat, kā cilvēku bērni ar lellēm.  Foto: infoniac.ru Žurkas un peles var smieties. Šiem grauzējiem nepatīk kutināšana, bet tā ir iespēja pārbaudīt, kā viņi smejas.  Foto: infoniac.ru Ūdriem ir ādas plāksteris, kas veido kabatu. Šajā kabatā ūdrs var glabāt iemīļotāko akmentiņu, kas noder barības iegūšanai, piemēram no gliemežu čaumalām. Daži no ūdriem visu dzīvi nēsā līdzi akmentiņu.  Foto: infoniac.ru Skudras ir ļoti pieklājīgi radījumi, tās paklanās, lai sasveicinātos. Skudras dodoties garām citai skudrai viegli pamāj ar galvu, lai saprastu citas skudras klātesamību un sasveicinātos.  Foto: infoniac.ru Vienreiz Norvēģijā kādu pingvīnu iecēla bruņinieku kārtā un deva viņam vārdu Pulkvedis Sers Nils Olafs.  Foto: infoniac.ru Šis ir tauriņsikspārnis, kas ir pasaules mazākais zīdītājs un sikspārnis. Ķermeņa garums 2,9 - 3,3 cm, spārnu platums 2,2 - 2,6 cm, svars 1,7 - 2 grami.  Foto: infoniac.ru Suņi šķauda, tādējādi paziņojot citiem suņiem, ka viņiem ir draudzīgs noskaņojums. Kad suņi nolemj draudzīgi pacīkstēties viņi nošķaudās, lai saprastu, ka kautiņš nav jāuztver nopietni un viens otru nopietni nesavainotu.  Foto: infoniac.ru Daži no bruņurupuču veidiem elpo caur speciālu atveri, ko sauc par anālajiem maisiņiem.  Foto: infoniac.ru Kaķis mīlinoties ap cilvēku demonstrē savu uzticību, lai cilvēks saprot, ka kaķis viņam nerada bīstamību. Patika redzētais? Iesaki draugiem Nākamais raksts
Jaunākie komentāri
Pierakstīties iknedēļas jaunumiem |
