24 gadus vecais Džošua Treilors uzņēmās atbildību par savas meitenes 3 gadus veco dēlu, un lieliski tika galā ar tēva lomu. Viņš viņu mīlēja kā savu paša dēlu un bija gatavs riskēt ar savu dzīvību, lai tikai mazais būtu drošībā.

Treilors pastaigājās ar savu meiteni Aleksu Grīnu un viņas dēlu pa Mičiganas Klintona krastu. Viņi baroja pīles, kad notika katastrofa.

Ap pulksten 5 vakarā, bērns paslīdēja un iekrita ūdenī. Ne sekundi nedomājot, Treilors lēca pēc viņa, neskatoties uz to, ka nemāk peldēt.

Netālu bija zvejnieks, Rons Elko, kurš izdzirdot troksni, metās palīgā. Arī viņš ienira ūdenī pēc mazuļa.

Zvejnieks varēja izglābt mazuli, bet Treilors tā arī neuzpeldēja.

Īpaši vietējo iestāžu darbinieki izvilka nedzīvo Treilora ķermeni pēc 45 minūtēm. Ūdens dziļums bija 10-15 pēdu. Šī nav pirmā reize, kad cilvēks nomirst upē, glābjot otru.

`Šī ir mūsu mīļākā fotogrāfija. Tajā mēs izklaidējamies C.J. Barrymore`s izklaides centrā. Viņš negribēja iet uz foto kabīnīti: paskatieties uz viņa seju, kā viņš uz mani skatās. Es ne par ko neuztraucos: par citām sievietēm, vīriešiem vai vēl par kaut ko, es zināju, ka šis cilvēks mīl mani kā neviens cits, un ielēca ūdeni, lai glābtu manu trīsgadīgo dēlu. Viņš mīlēja Zeriču ar visu sirdi. Pirmajā fotogrāfijā jūs varat redzēt, kā viņš skatās uz mani. Šis cilvēks mīlēja mani un es viņu mīlu ļoti stipri. Viņš ir manā sirdī un neviens cits viņu nekad nespēs aizvietot.`

Grīna uzrakstīja Facebookā: `Viņš ir mans varonis`. Es zinu, ka šis cilvēks mīlēja mani kā neviens cits. Viņš nolēca pēc mana dēla, lai viņu glābtu. Viņš bija ar viņu kopā kopš dzimšanas brīža, tad, kad viņš vēl pat nemācēja staigāt.

Pat Ričards Ladontijs, bioloģiskais bērna tēvs, uzrakstīja pateicību Treilora Facebookā. Viņš uzrakstīja: `Pateicos Jums divus miljonus reižu. Pateicoties tavai drosmei un vīrišķībai, mans dēls ir dzīvs ... Tas ir ļoti negodīgi, es tiešām vēlētos pateikties jums, ja es varētu ...Tu esi īstais mana dēla tēvs. Atpūties mierā.`

Entonijs Treilors, Džošua tēvs, protams, bija sarūgtināts par dēla nāvi, bet nebija pārsteigts par viņa nesavtīgo rīcību, sakot: `Viņam bija liela sirds, un viņš vienmēr juta, ka viņam ir jāpalīdz ikvienam.` Neapšaubāmi, pasaulē ir maz šādu personību.

Papildus viņa centieniem kļūt par futbolistu, viņš strādāja kā celtnieks un viņam bija spēcīga Evaņģēliskā ticība, kuru viņš izplatīja kopā ar savu ģimeni.

`Bībelē teikts, ka nav nekā labāka, kā atdot savu dzīvību cita dēļ.,` - teica viņa tēvs. `Tā ir lieliskākā rīcība, ko viņš varēja izdarīt. Un mēs ļoti lepojamies ar viņu.`