-
- 6855 x
-
https://torno.lv/R5pCgdj
Daudzi no mums bieži vien jauc mīlestību pret sevi ar egoismu, lai gan tie ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Sevi mīlošs cilvēks rūpējas par savu laimi, un tie, kas to mīl, spēj viņu saprast.
Ir jāatzīst, ka mīlestība pret sevi bieži vien dzīves ceļos tiek zaudēta. Dažreiz zema pašapziņa liek mums aizmirst, kas mēs patiesībā esam. Un mēs aizmirstam, ka katrs cilvēks ir pelnījis to labāko, tajā skaitā - arī mēs paši.
Šīs psiholoģiskā traucējuma saknes ir jau pašā bērnībā, mūsu agrīnajā dzīves pieredzē. Tieši tā ir noformējusi mūsu personību tādu, kādu mēs to redzam šodien.
Kas attiecas uz mīlestību pret sevi, ir nepieciešams pastāvīgi atcerēties šo sajūtu un kultivēt to. Nekādā gadījumā nedrīkst tai ļaut iet savu ceļu. Tas nebūt nenozīmē, ka mīlestību pret sevi būtu jāuzpūš neiedomājamos izmēros, padarot to par gaišu pataloģisku patmīlību,narcismu un egoismu. Noteikti nē.
Raksta turpinājums
Runa ir par to, lai būtu godīgam, gudram, lai attīstītu savu intuīciju līdz tam, lai saprastu, kur atrodas savas personības robežas, kuras sadala mūsu tiesības no citas personas tiesībām.
Mūsu mīlestība pret sevi līdzinās trauslam stikla dārgumam, kas prasa rūpīgu un delikātu aprūpi. Jo vairāk to berzē, jo vairāk tas spīd, dod skaistumu un iedvesmu.
Tajā pašā laikā ir divi galvenie aspekti, par kuriem nekad nedrīkst aizmirst: nekad neļauj savam dārgumam nonākt svešās rokās un neļauj to salauzt.
Šī raksta turpinājumā mēs piedāvājam 3 frāzes, par kurām būtu jāpadomā. Tās ļaus jūsu dārgumu aprūpēt cienīgi un uzmanīgi.
Ja tu sāksi lietot šīs idejas, tev būs vairāk spēka, lai saglabātu savu mīlestību pret sevi. Tās atgādinās enerģijas injekcijas, kas tikai trīs minūšu laikā palīdzēs atcerēties, kādā kursā vajadzētu virzīties. Pateicoties tām, tava pašapziņa vienmēr paliks vesela.
1. ”Dot sev to, ko es esmu pelnījusi, un tam nav nekas kopīgs ar egoismu. Tas ir nepieciešams, lai saglabātu mīlestību pret sevi.”
Diezgan divpusīga situācija: šodien mums ļoti bieži nākas dzirdēt frāzi, ka ”vajag sevi mīlēt vairāk, ja gribi, lai tevi ciena apkārtējie”.
Kad runas nonāk līdz darbībām un mēs sākam uzmanīgi rūpēties par sevi, tie paši cilvēki sāk mūs vainot egoismā, apgalvojot, ka mēs esam mainījušies uz slikto pusi.
Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka starp egoismu un mīlestību pret sevi ir plašs toņu spektrs. Pieauguši un līdzsvaroti cilvēki nekad nepārkāps patmīlības robežas. Viņi spēj kontrolēt sevi un lieliski pārzina savu iekšējo pasauli.
Diemžēl sabiedrībā patmīlību bieži vien uzskata par negatīvu sajūtu.
Kad mēs sakām, ka nevēlamies satikties ar cilvēku, jo vēlamies pavadīt vakaru vienatnē, pastaigāties un padomāt par savām problēmām, mūs uzskata par dīvainu un neaudzinātu. Cilvēki redz to kā necieņu pret citiem.
Ja tev tuvs cilvēks interpretē tavu rīcību kā egoismu, tad iespējams viņš nav pārāk labs draugs. Īsti draugi un tuvinieki vienmēr sapratīs, ko mums vajag. Viņi vienmēr attieksies pret mums ar empātiju, saprati un cieņu pret lēmumiem, ko veicam.
2. ”Man ir jānostāda robežas, kuras aizsargā manas vērtības, individualitāti un personības unikalitāti.”
Kad mēs soļojam pa dzīvi bez aizsargbarjeras, filtriem un sienām, kas var pasargāt mūs no visa tā, kas mums var kaitēt, padarīt mūs neaizsargātus, pazemināt mūsu pašapziņu, mēs kļūstam atvērti jebkādiem pārsteigumiem, kurus mums ir sagatavojis liktenis. Bet tie var būt gan labi, gan slikti.
Ko darīt? Varbūt jābūt prasīgākam pret likteņa dāvanām? Varbūt ir jāiemācās izvēlēties? Gudrs cilvēks zina, ka ir iespējams pieņemt visu labo un atteikties no sliktā.
Arī šādai nostājai nav nekas kopīgs ar egoismu. Tas ir pirmais solis uz garīgo un emocionālo veselību, iekšējo mieru un laimi. Tas viss atspoguļosies tavā fiziskajā pašsajūtā.
Tāpēc mēģini izveidot šīs robežas un aizsargāt sevi no tiem, kas piepilda tavu dzīvi ar negatīvu un emocionālo šantāžu, mēģina manipulēt ar tevi savās interesēs.
Tava dzīves kvalitāte dramatiski pieaugs, kad tu sāksi izvietot šīs robežas.
3. ”Manai mīlestībai pret sevi ir pārāk augsta cena, par kuru nevar tirgoties.”
Mīlestība pret sevi - nekas vairāk kā pašaizsardzība, sava un citu atšķirība, par kuru mēs runājām mūsu raksta sākumā.
Tā ir mūsu cieņa, mūsu būtības pārsteidzošā unikalitāte, kas veido mūsu personību. Tā nosaka mūsu spēku un to, kā mēs sevi redzam. Šis spēks mums ir nepieciešams, lai drosmīgi skatītos grūtībām acīs, censtos realizēt savus sapņus, un izveidotu savu personīgo realitāti, kurā mūsu personība justos harmoniski.
Sasniegt to nav nemaz tik vienkārši. Ir jāpatur prātā, ka mīlestība pret sevi nav statistiska, tā pastāvīgi mainās un attīstās. Dažreiz tā kļūst vāja, saslimst vai to vienkārši mēģina mums atņemt.
Dažreiz mēs aizmirstam to pabarot ar lielisko sajūtu. Mīlestībai pret sevi ir vajadzīga svaiga pārtika, jaunas zināšanas, iepazīšanās, mērķi un pieredzes.
Vienmēr atceries, ka tavas mīlestības cena ir ļoti augsta. Nekad neuztici to svešām rokām, tā pieder tikai tev. Mīlestība pret sevi ļaus dāvāt citiem to, ko tu jūti pret sevi: cieņu, sapratni, harmoniskas attiecības un mieru.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts