Mēs dzīvojam un mirstam ar šo saikni, kas pastāv starp mums. Mēs viņus satiekam gan labos dzīves periodos, gan ne tik labos.


Mēs redzam viņu sejas pat svešiniekos. Jā, mēs ne vienmēr varam būt fiziski laimīgi, bet garīgi, domās un emocionāli neviens neaizliedz būt kopā.


Kopš bērnības mums māca vēlēties un aizsargāt attiecības. Mēs uzzinām, ka draugi nāk un iet, bet labākie draugi vienmēr paliek ar mums.

Mēs ne vienmēr, izrādās, sazināmies, dažreiz mēs varam nesazināties vairākas stundas vai mēnešus, mēs ļaujam savas dzīves, mīlestības un ģimenes trakajam ritmam radīt reālu bezdibeni mūsu starpā, taču, neskatoties uz to, viņi paliek mūsu labākie draugi.


Kopā mēs viens otram dodam solījumus. Kāds tos izrunā skaļi, kāds pats sevī. Mēs apsolām viens otram un dodam šos solījumus viens otram, jo mēs mīlam, cienām un vairāk par visu vēlamies viens otru pasargāt.


Mēs vēlamies saglabāt visu, kas mums ir skaists un svēts, to, kas neļāva mums zaudēt šo saikni.

Mēs viens otram dodam šos solījumus, jo vēlamies zināt, ka ir kaut kas vērtīgs. Mēs to darām tāpēc, ka zinām, ka neviens un nekas mūs nemīlēs tik sirsnīgi, nesavtīgi un lepni.

1. Es apsolu bieži nepiekrist tev, vienmēr mīlēt un cienīt jebkuru tavu lēmumu.

2. Es apsolu teikt, ka viņi visi ir tevis necienīgi, bet tomēr vienmēr pieņemšu tavu izvēli.

3. Pieņemsim, ka tagad ir pulksten 9 no rīta un pēdējās astoņas stundas tu pavadīji virs tualetes poda, un man nav ne mazākās nojausmas, kura dzīvoklī mēs atrodamies, bet es apsolu, ka es būšu blakus un turēšu tavus matus.

4. Es apsolu, ka vajadzības gadījumā pieņemšu visu triecienu uz sevis - jo esmu pārliecināta, ka to pašu tu izdarītu arī manā labā.

5. Es apsolu cīnīties kopā ar tevi, atbalstīt tevi jebkurā situācijā.

6. Es apsolu smieties par tevi, kad tu krīti: lejā pa kāpnēm, ballītē, uz ietves vai uz pjedestāla. Vēl vairāk, es apsolu ne tikai pasmieties, bet rēkt līdz ‘es vairs nevaru’ par tevi.

7. Es apsolu tev teikt par tavām kļūdām - un pēc tam palīdzēt tās izlabot.

8. Es apsolu vienmēr atgādināt, ka mēdz būt arī daudz sliktāk.

9. Es apsolu nekad nenākt ar tukšām rokām, bet gan ņemt līdzi pudeli laba vīna un kādu sieru mums abām.

10. Es apsolu, ka nekad neteikšu, ka viss būs kārtībā, jo, godīgi sakot, es pati nezinu, vai tā būs.

11. Es apsolu tevi pasargāt no citiem - un dažreiz arī no sevis.

12. Es apsolu būt blakus, kad tev būšu vajadzīga, skriet tik ātri, cik spēju un būt ar tevi garīgi, klātienē vai pa tālruni, bet grūtos dzīves mirkļus tu vienatnē nepiedzīvosi!

13. Es apsolu, ka nekad neatturēšos un izteikšu savu viedokli - it īpaši, par šo briesmīgo rozā topu un spīdīgajām biksēm.

14. Es apsolu, ka es nekad neizpušķošu lietas un vienmēr runāšu patiesību, lai kāda tā būtu - pat ja tā ir pēdējā lieta, ko tu vēlēsies dzirdēt.

15. Es apsolu aizstāvēt tevi, stāvēt plecu pie pleca kopā ar tevi un stāvēt par tevi, pat ja man nebūs ne mazākās nojausmas, kā dēļ tas viss ir.

16. Es apsolu vienmēr būt tava labā roka, nozieguma līdzzinātāja, iņ par tavu jaņ, Bertam tavam Ernijam - neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis kopš mēs pabeidzām skolu.

17. Es apsolu, ka nekad nestāvēšu malā, ja tavs vīrietis izturēsies pret tevi bez cieņas.

18. Es apsolu, ka es nekad netraucēšu tev darīt stulbas lietas, mēs abas zinām, ka jebkurā gadījumā tik un tā tu nožēlosi. Es labāk darīšu šīs stulbības kopā ar tevi, lai vēlāk to nožēlotu kopā.

19. Es apsolu, ka nekad nelūgšu tevi dalīties ar mani šokolādē, saldējumā vai Nutella bundžā, es vienkārši paņemšu līdzi divas porcijas.

20. Es apsolu, ka es ļaušu tev aizbēgt un zaudēt galvu, pēc tam atgriezties un sākt visu no sākuma, bet es nekad neļaušu tev aizmirst ceļu uz mājām.

21. Es apsolu, ka nekad nevienam neteikšu, kā kādu dienu universitātē, mūsu atvaļinājuma laikā vai kad mēs ... Es apsolu glabāt tavus noslēpumus kā savus.

22. Es apsolu izdarīt tā, ka tu vēlēsies sasniegt vairāk nekā tev ir tagad - pat ja tu nezināsi, ko vēlies.

23. Es apsolu tevi mīlēt, neskatoties uz visām grūtībām un pārbaudījumiem, ko dzīve mums sagādās.