Kad tavi spārni ir noguruši tevi nēsāt virs zemes.

Kad gribas pārvērsties par plazmu, izkust kā siers uz grauzdiņa.

Lūk, ko nozīmē - savākt sevi pa gabaliņam.

”Jā-jā, man viss ir labi”.

Spēki ir izsīkuši - beidzās baterijas.

Aizslēdzu sirdi ar atslēgu.

Pārāk daudz vārdu.

Mana trauma un es, esam nešķirami. Saaugam kopā.

Kad darbs atņem visu enerģiju, izspiež no tevis visu sulu.

Atpalikšana, izveidojies bezdibenis.

Mēģinājumi paglābt to, kas ir palicis pagātnē.

Klusums.

Noguris, nesaprašanā, apjucis.

Laiks ir nežēlīgs.

Trausluma un ievainojamības sajūta.

Bezizejas situācija.

Laiks.

Apātija.

Patīkams acu kontakts, skatieni sastapās pūlī.

Jūties skaista un veiksmīga tikai tad, kad esi online.

Kad cilvēki nespēj aprakstīt savu stāvokli, tad sāk domāt, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā, ka viņi ir salūzuši, ka ar viņiem notiek, kas nelabs. Cilvēks ir ļoti sarežģīts radījums un vēl ne līdz galam izzināts pat šobrīd, 21. gadsimtā.

Japāņu ilustrators pierādīja, ka attīstīties var vienmēr. Ja nevar to izskaidrot ar vārdiem, tad caur zīmējumu, dziesmu vai filmu. Māksla - tas ir tas, kas palīdz cilvēkam apzināties sevi.

Ja tev patika raksts, padalies ar to sociālajos tīklos.