1. “Par ko tev vajag atcerēties?”

Nelietojiet: “Esi uzmanīgs”.

Piemērs: “Par ko jums jāatceras, kad spēlēsieties parkā?” vai “Lūdzu, kad ej pa šo sienu, kusties lēnām, kā uzmanīgs bruņurupucis.”

Izskaidrojums: bērni bieži vien ignorē frāzes, kuras mēs atkārtojam ik pa brīdim. Frāze “esi uzmanīgs” nav saturīga, tāpēc to vajag izrunāt daudz precīzāk. Izskaidrojiet piesardzības piemērus un nododiet informāciju par to, ko jūs vēlētos.

2. “Lūdzu, runā mierīgi”.

Nelietojiet: “Izbeidz kliegt!” vai “Esi mierīgs!”

Piemērs: “Lūdzu runā klusu vai čukstus”(jāsaka čukstus) vai “es mīlu jūsu dziedāšanu, bet tad ir jāiziet uz ielas vai jādodas uz spēļu istabu, lai to varētu darīt skaļi.”

Izskaidrojums: atsevišķi bērni, dabiski, kliedz skaļāk par citiem. Parādiet viņiem, kur to var darīt, lai netraucētu citiem, izmantojiet čuksta spēku. Savienojumā ar maigu sensoru un acu skatienum čuksts- neticami efektīvs līdzeklis likt bērniem paklausīt.

3. “Vēlies to izdarīt patstāvīgi vai tev palīdzēt?”

Nelietojiet: “Trešo reizi atkārtoju, ģērbies!”

Piemērs: “Mēs aizejam. Uzvilksi apavus pats vai tev palīdzēt?” vai ”Iesēdīsies mašīnā pats, vai tev palīdzēt?”
Izskaidrojums: vairums bērnu vēlas, lai viņiem piešķir tiesības. Dodiet viņiem izvēli, un viņu kritiskās domāšanas prasmes atcels vēlmi spītēties.

4. “Ko iemācīja tev šī kļūda?”

Nelietojiet: “Kauns!”vai “Varēja būt labāk!”

Piemērs: “Ko tu saprati, kad to izdarīji nepareizi?” vai “Kā to izdarīt savādāk nākamā reizē, lai nekļūdītos?”
Izskaidrojums:”Koncentrēt uzmanību uz motivāciju lai izmainītu uzvedību nākotnē nesīs jums daudz labākus rezultātus, nekā pārmetums par izdarīto.

5. “Lūdzu,...”.

Nelietojiet: “Nevajag!”, vai “Apstājies!”

Piemērs: “Lūdzu , suni glāsti maigi”, vai “Lūdzu, noliec apavus skapī.”

Izskaidrojums: “Kāds no mums stāsta oficiantam, barista, draugiem un tuviniekiem par to, ko NEvēlas? Vienkāršāk un ātrāk par to, ko gribi.

6. “Šodien mums ir jāiet ātri”.

Nelietojiet: “Pasteidzies! Vai “Mēs kavējamies!”

Piemērs: “Šodien mēs esam sacīkšu mašīnas un sacīkšu trases! Paskatīsimies, cik ātri mēs varam kustēties!”

Izskaidrojums:Ļaujiet bērniem būt lēniem! Bet, ja steidzaties, bet tad tas jāpadara par interesantu pasākumu!

7. “Gribi aiziet tagad vai pēc minūtēm 10?”

Nelietojiet: “Ir laiks iet… jau!”

Piemērs: “Bērni, gribat iet prom tagad, vai arī paspēlēties minūtes 10 un tad iet prom?”

Izskaidrojums: bērni ļoti mīl būt atbildīgi par savu izvēli! Tas prasa mazliet uzmanības, bet tas strādā! Dodiet viņiem izvēli, un viņi uzvedīsies labāk, nekā viņiem likt kaut ko darīt.

8. “Pievienosim šo rotaļlietu dzimšanas dienas dāvanu sarakstam”

Nelietojiet: “Mēs nevaram to atļauties”vai “Nē, es teicu – nekādu rotaļlietu!

Piemērs: : Nopirksim šo rotaļlietu tavā dzimšanas dienā, labi?”

Izskaidrojums: ja būt godīgam. Mēs bieži varam nopirkt mazu Lego, mēs vienkārši nevēlamies to pirkt. Tā vietā, lai runātu par naudas trūkumu un radīt deficīta izjūtas, labāk iemācīt bērnus sagaidīt rotaļlietu vai tai nopelnīt naudu.

9. “Apstājies, atvelc elpu, tad prasi”.

Nelietojiet: “Pārstāj čīkstēt!”.

Piemērs: “Labāk apstāsimies, paelposim kopā, tagad mēģini vēlreiz paprasīt, ko vēlies”.

Izskaidrojums:”Noteikti to modelējiet. Turpiniet to atkārtot mierīgi, kamēr bērns nomierināsies un nemainiet savu toni.

10. “Cieni sevi un citus”.

Nelietojiet: “Esi labs”.

Piemērs:”Neaizmirsti, ka vajag cienīt sevi un citus, ja arī tu nervozē”

Izskaidrojums: esiet konkrēts, jo bērni bieži neietver vispārējus apgalvojumus. Pajautājiet, ko jūs vēlaties, un palūdziet viņus atkārtot to, ko ir svarīgi iegaumēt.

11. “Strādājiet komandā”.

Nelietojiet:”Nekomandē!”un “Neviens ar tevi nevēlēsies spēlēties ar tevi, ja tu tā darīsi”.

Piemērs: “Tu esi lielisks līderis. Neaizmirsti izmantot savas prasmes strādāt kopīgi. Uzdod saviem draugiem jautājumus, bet nestāstīt viņiem, kas ir jādara.”

Izskaidrojums: Daudzi bērni, kuri vēlas dominēt (vai arī justies spēcīgi) bieži saka, ka ka viņi ir valdonīgi vai arī neviens viņus nevēlas klausīt. Kļūstiet par treneri savam bērnam un iemāciet viņam godīgu spēli. Jautāt tā vietā, lai komandētu, rādīt tā vietā lai stāstītu, un darīt kaut ko pēc kārtas.

12. “Man vajag, lai tu...”.

Nelietojiet: Izbeidz darīt____”un “Tas nav normāli priekš ___”.

Piemērs: “Man vajag, lai tu suni glāsti maigi”.”Man vajag, lai tu piebremzētu un kustētos, kā bruņurupucis, jo mēs atrodamies bīstamā parkošanās vietā”.

Izskaidrojums: paziņojums bieži vien nedod efektu un bērni labāk reaģē, kad mēs komunicējam ar viņiem bet ne apgalvojuma formā. Bez tam, lūgums par to, ko jūs vēlaties, ir milzīgs, lai novirzītu bērnus pareizā virzienā (atšķirībā no koncentrēšanās uz to, ko jūs NEgribat!)

13. “Paraudi, es tev jūtu līdzi”.

Nelietojiet: “Neesi bērns” vai “Neraudi”.

Piemērs:”Tas ir normāli, ka tev ir skumji, es būšu te, ja būšu tev vajadzīgs. Es zinu, ka tu atradīsi iespēju par sevi parūpēties.”

Izskaidrojums: bērni ļoti pozitīvi reaģē, kad mēs nenomācam viņus, lai apturētu viņu raudienu vai mēģinām viņiem likt pārstāt uztraukties.Māciet viņus būt spējīgiem tikt ar sevi galā, un viņi ātrāk pārstās skumt, kā arī, uzbūvēs savu pašnovērtējumu.

14. “Kā tu par sevi parūpēsies?

Nelietojiet: “Izdari to, un viss būs labi”, “Tas nav svarīgi” vai “Kāpēc tu vienmēr uztraucies? Paņem cepumu.”
Piemērs:”Tas ir normāli, ka tu...Ko tu vari izdarīt, lai palīdzētu sev justies labāk?”

Izskaidrojums: Bērnu prasme parūpēties par sevi – neticama dāvana!Bērni, kuri māk godīgi pārdzīvot emocijas, izdara mazāk nepārdomātu darbību, retāk nokļūst nepatikšanās un viņiem ir augstāks pašnovērtējums.”

15. “Es pagaidīšu, kad tu pabeigsi”.

Nelietojiet: “Dod, es to izdarīšu”.

Piemērs:”Izskatās, ka tev nepieciešams laiks, es apsēdīšos un pagaidīšu”.

Izskaidrojums: Vecākiem ir mazāk jāsteidzas. Lai bērns pats sev sasien kurpju šņores, vai izlasa uzrakstu. Mērķis - ļaut bērniem pamēģināt, ciest neveiksmi, atkārtot mēģinājumu un nostiprināt savas spējas, lai viņš nav vienmēr atkarīgs no jums!

16. “Es tevi mīlu, neskatoties ne uz ko”.

Nelietojiet: “Neviens tevi nemīl, kad tu slikti uzvedies”, “Neskūpsti mani, pēc tā, kā kaut ko tādu izdarīji”.

Piemērs: “Es tevi mīlu neatkarībā no tā, kā tu uzvedies. Nākamreiz palūdz rotaļlietu, tā vietā, lai to pagrābtu”.

Izskaidrojums: Pozitīvas audzināšanas pamatā ir bezierunu mīlestība. Tas nozīmē, ka mūsu mīlestība pret mūsu bērniem nedrīkst būt atkarīga no viņu labās uzvedības. Mēs mīlam viņus no visas sirds, neskatoties ne uz ko. Tas apmierina bērnu piederības vajadzību, kas ir motivējošs faktors.

17. “Es pārdzīvoju, tāpēc ka...”.

Nelietojiet: “Tu neesi pietiekami pieaudzis”vai”Tu esi pārāk mazs, lai to darītu”.

Piemērs: “Es par tevi pārdzīvoju, redzot ejošu pa to sienu, jo es baidos, ka tu nokritīsi un sev izdarīsi kaitējumu”.

Izskaidrojums: Kad jums ir savas bailes un rūpes, mūsu bērni reaģē labāk un respektē mūsu ierobežojumus. Bērni bieži domā, ka viņi ir pietiekami pieauguši, pietiekami stipri un pietiekami spējīgi. Tāpēc viņi ātri traucas ar velosipēdu vai lien uz augsta žoga. Atgādiniet bērniem par risku, izmantojot frāzi: “Es pārdzīvoju...”.

18. “Izdari to pats”.

Nelietojiet: “Man ir vienalga.”

Piemērs:”Man ļoti patiktu tava palīdzība.”

Izskaidrojums: Kad mums patiesi ir vienalga, tā ir lieliska iespēja paplašināt jūsu bērna iespējas un ‘Ļaut viņam kaut ko izdarīt pašam! Labi līderi ir labi sekotāji, tāpēc, ir nepieciešams dažreiz bērniem dažreiz patstāvīgi pieņemt lēmumus.

19. “Es tev ticu un tevi atbalstu”.

Nelietojiet: “Es pats par to parūpēšos”vai “Kāpēc man tas ir jādara tavā vietā?”

Piemērs: “Es redzu, cik tas ir sarežģīti priekš tevis, un es ticu, ka tu ar to tiksi galā. Esmu šeit, lai tevi atbalstītu, ja ir vajadzīgas idejas par to, kā pareizi tikt galā ar situāciju.”

Izskaidrojums: ir svarīgi noskaņot savu bērnu uz veiksmi. Viņiem ir jāmāk rūpēties par sevi, risināt savas problēmas un pārliecinātiem, ka viņi ir uz to spējīgi. Atbalsts glābšanas vietā bieži vien prasa lielāku pacietību, bet tas rada pašnovērtējumu un iekšēju motivāciju bērnos!

20. “Kā tu jūties?”

Nelietojiet: “Nomierinies! ”Nevajag tā uztraukties!”

Piemērs: “Es redzu, ka tu esi satraucies, kā tu jūties?”

Izskaidrojums: Palīdzēt bērniem identificēt savas emocijas un efektīvi komunicēt ar tām- pozitīvas emocijas svarīgs elements.

Kad bērni jūtas komfortabli, izjūtot emocijas un nododot tās citiem (tā vietā, lai noliegtu tās vai slēptu), uzvedība mainās un kļūst atklātāka un cieņas pilna. Izmantojiet šīs frāzes, lai izveidotu dialogu ar jūsu bērniem!