• Piemēram, tas darbojas arī otrādi. Skatoties uz smaidošo cilvēku, suns saņem arī savu daļu “mīlestības hormona”. Kamēr skatīšanās uz neapmierinātiem cilvēkiem neizraisa dzīvniekam nekādas emocijas.

• Suns ir vienīgais dzīvnieks, kurš prot lasīt emocijas cilvēka sejā. Prasme tika ielikta ģenētiskā līmenī, un to pamanīja Čārlzs Darvins. Tas palīdz dzīvniekiem ātri samierināties, ja viņu saimnieki ir neapmierināti un priecāties kopā, kad tam ir piemērots laiks.

• Ar to saikne nebeidzas. Cilvēkiem un suņiem ir notikušas laika gaitā līdzīgas pārmaiņas gēnos, kas atbild par gremošanu un vielmaiņu.

• Kā cilvēki, tā arī, suņi var redzēt sapņus. Saskaņā ar pētījumiem, dzīvniekiem visbiežāk sapņos rādās garšīgi našķi, putni, rotaļlietas vai suņu pajūgi.

Tagad nedaudz par sugas izcelsmi, pieradināšanu un vēl ko citu

• Vispārzināmais fakts, ka suņi ir cēlušies no vilkiem, nav īsti pareizs. Šos dzīvniekus patiešām var saukt par “brāļiem”, bet ne īstiem, drīzāk, brālēniem. Pirms aptuveni 32 tūkstošiem gadiem mūsdienu vilki un suņi nodalījās no kopīga priekšteča (tagad izmirusi suga).

• Bet ir pagājuši tūkstošiem gadu, pirms cilvēks ir ieguvis pilnvērtīgu kompanjonu suņa lomā. Lielākā daļa pētnieku domā, ka tas notika pirms aptuveni 10 000 gadiem.

• Pirms miega suņi instinktīvi staigā pa apli. Senākos laikos viņi tā viņi mīdīja zāli ap sevi, gatavojot “ligzdu” un atbaidot kukaiņus un čūskas.

• Tūkstošgades laikā, kas pavadīts kopā ar cilvēku, suņi iemācījušies “smaidīt”. Atslābināta un vaļīga mute (kā attēlā augstāk) sastopama tikai pozitīvās situācijās: kad mājdzīvnieks priecājas redzēt saimnieku vai gatavojas spēlēties.

• Vairāk iemeslu priekam sniegs laipna saruna ar mīluli. Saskaņā ar pētījumiem, suns dod priekšroku cilvēkam, kurš runā augstā, dziedošā tonī un lieto frāzes: “Kurš te ir labs zēns?”

• Vēl viena iegūta prasme – tā saucamais “kucēna skatiens”. Tā ir izteiksme, kurā dzīvnieks paceļ uzacis. Statistiski, suns, kurš skatās uz cilvēku tādā veidā, ar lielāku varbūtību tiks pieradināts.

Suņi vienmēr ir godīgi savās emocijās, bet var arī būt viltīgi

• Vai atceraties, ko mēs rakstījām par “kucēnu skatienu”? Bet, neraugoties uz visiem labumiem, ko tas var dot, suņi to nekad nevilto. Tāpat kā jebkādas citas emocijas, viss ir patiesi un dabiski.

• Suņi reaģē uz cilvēka raudām tāpat kā uz gaudošanu, uztverot abas parādības kā ciešanu izpausmi. Uz tādām skaņām dzīvnieki reaģē asāk nekā uz kaut ko neitrālu.

• Dažreiz kucēnu spēlēs tēviņi tīši dod mātītēm uzvarēt. Tāpēc, ka viņiem spēle ir svarīgāka nekā iespēja uzvarēt. Tāpat tiek noteiktas turpmākās attiecības, tajā skaitā, arī mīlas.

• Vairāki testi liecina, ka arī suņi ir optimisti vai pesimisti. Otrajai kategorijai piemīt tieksme gaudot un garlaikoties saimnieka prombūtnē.

Suņi ir viskomunikablākie no dzīvniekiem

• Suņi nebaidās lūgt palīdzību cilvēkam. Pētījuma laikā sunim un vilkam tika dots neizpildāms uzdevums. Vilks neticis galā, aizgāja, bet suns jautājoši skatījās uz cilvēku, domādams, ka tas varētu palīdzēt.

• Tāpat kā cilvēkiem, suņiem ir ilgstošas atmiņas. Piemēram, suns var atcerēties vienu no patīkamajām pastaigām, kad viņš vēl bija kucēns. Un to var saukt par pašapziņas rādītāju.

• Suņiem arī piemīt aizmāršība. Suns var aizmirst, kur atrodas bumbiņa, ar ko pirms mirkļa bija spēlējies.

• Turklāt, dzīvnieks neaizmirsīs saimnieku, kurš pēc gadiem atgriezies mājās. Tas liecina, ka mūsu mīluļi saprot atmiņu nozīmi.

• Suņi viegli mijiedarbojas arī ar citiem dzīvniekiem. Tā, suņus ieliek nožogojumos pie gepardiem: tur viņi pilda psihoterapeita lomu, palīdzot savvaļas dzīvniekiem pierast pie jauniem apstākļiem.

• Suņiem ir problēmas ar miegu pēc smagas dienas. Ja dzīvnieks ir noskrējies, tad viņš ar lielāku varbūtību grozīsies miega laikā.

Par viņu intelektu nav šaubu, bet prasmes ir unikālas

• Jūt zemes magnētisko lauku. 2 gadus vērojot, kā suņi tiek galā ar vajadzību, zinātnieki nonāca pie šāda secinājuma. Lieta tāda, ka šajā procesā dzīvnieks sēž, skatoties tikai uz ziemeļiem vai dienvidiem, vairīdamies no citiem virzieniem.

• Suņi ievēro slimības attīstību pašā sākumā. Viņi jūt maznojaušamas smaržas un var paredzēt cukura svārstības diabētiķu asinīs.

• Vēl pārsteidzošāks ir tas, kā viņi pē csīkām uzvedības izmaiņām ievēro epileptiskas lēkmes tuvošanos 45 minūtes pirms tās sākuma.

• Tikai 2007. gadā zinātnieki noskaidroja, ka virziens, kurā suns luncina asti, norāda uz viņa jūtām. Pa labi - pozitīvas emocijas, pa kreisi - negatīvas.

• Kā izrādās, dzīvnieki paši saprot arī citu suņu asimetrisko astes kustību. Ja redz asti, kas virzās pa labi, tad atslābina žokļus, pa kreisi - pāriet stresa stāvoklī.

Bonusā vēl mazliet faktu

• Suņi ir visdažādākie zīdītāji pasaulē. Viņu atšķirības ir tikpat izteiktas kā atšķirība starp dažādām dzīvnieku sugām. Tā, kollija galvaskauss atšķiras no citas šķirnes suņa galvaskausa tāpat kā kaķa galvaskauss.

• Saluki (foto augstāk) tiek uzskatīti par vissenāko suņu šķirni. Ēģiptiešu apbedījumos zīmējumi ar to attēliem sastopami no XII gadsimta līdz mūsu ērai.

• Ir unikāla suņu šķirne, kura rūc nevis rej un mazgājas ar ķepu kā kaķi. Tas ir basendžs, tāpat kā saluks, viena no vecākajām suņu šķirnēm.

• Ginesa rekordu grāmata vēsta, ka visvecākais suns ir austrāliešu ganu suns ar iesauku Blu, kas nodzīvojis 29 gadus un 5 mēnešus.

Ko interesantu vēl jūs zināt par suņiem?