2 Meitenes gāja bojā tūrisma izbraukuma laikā. Viņu sociālo tīklu posts atklāja visu patiesību!

Advertisement
Advertisement

2016. gada 10. janvārī, Marija Menegazpa un Hose Marija Koni devās eksotiskā ceļojumā.

 

Meitenes bija 21 un 22 gadus vecas un izlēma doties ceļojumā caur Peru un Ekvadoru, kopā ar saviem draugiem. Viņi bija no Argentīnas un bija labdarības fonda "Fundasion Puente" locekļi, kuri palīdz bezpajumtniekiem.

 

Ceļojums sākās brīnišķīgi un viņas visu laiku dalījās ar saviem piedzīvojumiem sociālajos tīklos.

 

Raksta turpinājums
Bet pēkšņi sakari ar meitenēm pazuda. Viņu ģimene pārstāja saņemt no viņām vēstules. Viss izskatījās tik satraucoši, ka ģimenes locekļi izlēma doties uz Ekvadoru. Galamērķis bija pilsēta, no kuras meitenes pēdējo reizi sūtīja vēstuli.

Ģimenes locekļi uzzināja par šausmīgu traģēdiju. 2016. gada 22. februārī, šo divu meiteņu ķermeņi tika atrasti pludmalē, iebāzti atkritumu maisos. Viņas tika nogalinātas kādā ballītē.
Interneta lietotāji no visas pasaules lūdza tikt galā ar šo incidentu.

Studente vārdā Guadalupa Akosta uzrakstīja vēstuli, kurā viņa iztēlojās sevi šo divu meiteņu vietā. Šī vēstule kļuva neiedomājami populāra un izplatījās pa visu Internetu.
"Vakar viņi mani nogalināja.

Es neļāvu viņiem sevi aiztikt, tāpēc viņi pārsita manu galvaskausu ar nūju. Viņi no visa spēka sita mani un atstāja noasiņot.

Mans ķermenis tika iebāzts atkritumu maisā, kurš tika apsiets ar līmlenti un izmests pludmalē.

No brīža, kad viņi izvaroja manu mirušo ķermeni, nevienu vairs neuztrauca visi mani sapņi, cerības un dzīve.

Nē, cilvēki uzdeva pavisam citus jautājumus, kuriem diez vai bija kāda nozīme.

Kā tu biji ģērbta?
Kāpēc jūs bijāt vienas?
Kāpēc jūs, meitenes, izlēmāt ceļot bez pieaugušajiem?
Ko gan jūs gaidījāt?

Viņi jautāja maniem vecākiem un pārmeta to, kāpēc viņi ļāva man būt tik patstāvīgai un ļāva vienai braukt uz citu valsti."
"Es ļoti labi saprotu to, ka tikai es esmu vainīga pie tā, ka es gāju bojā. Bet ko gan dara šie cilvēki? Viņi liekulīgi pieprasa skarbāku sodu šiem slepkavām.

Kādēļ es nomiru? Dēļ savas patstāvības, dēļ tā, ka tik ļoti mīlēju ceļot un atklāt jaunas vietas? Kādēļ? Vai dēļ tā, ka atteicos dienām sēdēt mājās un izlēmu krāt visu savu naudu sava sapņa realizācijai?
Man ir žēl, ka manis vairs nav šajā pasaulē! Bet tu taču esi šeit! Jā, tu, sieviete, meitene! Un tagad jūs esiet atbildīgi par to, vai kaut kādi "cilvēki" vēlēsiet aplaizīt un pačamdīt jūsu ģenitālijas un viss tikai tāpēc, ka jūs izlemsiet iziet ārā šortos +40 grādu temperatūrā. Ja arī tu izlemsi ceļot vienatnē, varbūt arī tu nonāksi tādā pašā situācijā!

Es aicinu visas sievietes un meitenes cīnīties ar tamlīdzīgām parādībām. Varbūt tagad jūs mani neredziet, bet savā prātā un ar savu dvēseli es atrodos jums blakus. Ticiet man, neatradīsies tik daudz atkritumu maisu, lai liktu mums visiem apklust".

Mēs aicinām visus tos, kuri 2016. gada 22. februārī, atradās "Pilnmēness" ballītē Montanjitā, Ekvadorā, aizsūtīt uz Facebook grupu visas fotogrāfijas, kuras tika uzņemtas tajā briesmīgajā vakarā! Kopā mēs varam panākt taisnīgumu!
Neaizmirstiet padalīties ar šo stāstu ar draugiem un tuviniekiem!

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Aizvakar 20:11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024