-
- 8715 x
-
https://torno.lv/SltNZQj
Ikdienā reti kurš cilvēks aizdomājās par savu darbību globāla ietekmi. Ja tev uzdotu jautājumu, kur Tu liec savus atkritumus un kur tie nonāk tālāk, diez vai Tu spētu atbildēt...
Mēs dzīvojam milzīga patēriņa laikmetā. Skatoties pēc statistika, katrs eiropietis dienā vidēji rada divus kilogramus atkritumus. Tas patiesībā ir milzīgs cipars!
Cilvēki ikdienā, tiešā vai netiešā veidā, nodara lielu kaitējumu dabai, kurā pašam jāturpina dzīvot. Par patieso ļaunumu, ko nodara piesārņojums, cilvēks sāk domāt tikai tad, kad atkritumi burtiski `smeļas mutē`!
Raksta turpinājums
Tūristi, kuri fotografējas ar plakātu fonā, Honkongā.
Koala lācītis pazaudējsi savas mājas.
Stārķis, kuram aptinies plastmasas maisiņš.
Pingvīni sasmērējušies ar naftu.
Roņa purniņš iesprūdis konservu bundžā.
Puisis, kurš katru rītu dodas uz pludmali, lai lasītu plastmasa pudeles, ko vēlāk nodot par 35 centiem kilogramā, tādējādi palīdzot savai ģimenei.
Putns, kurš cietis no naftas piesārņojuma.
Ronis, kurš jau maziņš aptinās ar auklu. Augot tā ieauga ādā.
Bērns, kurš peldas Gangnas upē.
Kārtējais putns, kuram neizdevās izkļūt no ūdens, ar naftas piesārņojumu, saviem spēkiem.
Bērns, kurš peldas upē, kas pilna ar atkritumiem.
Ezers, kas pilns ar beigtām zivīm.
Peizāžs, kas paveras Bangladešas Tautas Republikas teritorijā.
Puisis dzer ūdeni no netīras peļķes, Ķīna.
Visu varenais ķīnas lielais mūris... Bez komentāriem!
Vīrietis ostas teritorijā attīra ūdeni no naftas.
Gulbis izveidojis savu ligzdu atkritumu kaudzē.
No Huanpu upes tika izvilktas tūkstošiem beigtu cūku.
Krabis, kurš dzīvo stikla pudelē.
Cilvēks reti, kad aizdomājas par tālejošām sekām, bet Tu vari būt viens no tiem, kuram rūp cilvēka mājvietas turpmākā attīstība jeb saglabāšana! Iesaki draugiem šo rakstu un iespējams tas kādu motivēs dzīvot tīrāk un zaļāk!
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
