19 fakti, kas pierāda, ka Austrālija ir pati bīstamākā un interesantākā vieta pasaulē

Advertisement
Advertisement

Lielas valstis sevī ietver daudz notikumiem bagātus vēstures piedzīvojumus. Viena no šādām valstīm ir Austrālija, kur mājvietu atraduši unikāli dzīvnieki. Austrālijas daba ir unikāla un tā sevī slēpj daudz bīstamu lietu. Sadarbībā ar riekstkodis.lv atklāsims Austrālijas bīstamos faktus un notikumus valsts pastāvēšanas vēsturē.

Raksta turpinājums
1. Kubomedūzas dzēliens var novest pie kardiovaskulārās (Asinsvadu un sirds) sistēmas sabrukšanas un nāves dažu minūsu laikā. Padarot to par pasaulē pašu indīgāko radījumu.
2. Kvīnslendas ziemeļu daļas lietusmežos ir sastopams neirotoksisks koks, kurš var tevi sadzelt radot tādu sajūtu it kā tev kāds būtu uzlējis skābi un Tu saņemtu elektrošoku vienlaicīgi. Šīs sāpes pazustu tikai dažu mēnešu laikā.
3. Neskatoties, ka šī mazā medūza ir aptuveni 50 centu monētas lielumā, Irukandji medūzas inde ir 200 specīgāka par kobras.
4. Milzīgi “Pērkonputni” vēl skraidīja pa Austrāliju tik nesen kā 15’000 gadu atpakaļ.
5. Pat žagatas tur ir niknākas, jo katru gadu, vismaz viens cilvēks zaudē aci vienam no Austrālijas niknākajiem putniem – Žagatai.
6. Oriģināli austrālijas cikloni tika saukti politiķu vārdos, kuri īpaši nepatika metrologiem. Rezultātā viņi varēja lietot tādus izteicienus kā “bezmērķīgi klīst pa kluso okeānu”, “izceļ lielu paniku”. Varētu tādu politiku pieņemt arī Latvijā – “Ušakovs radījis lielus postījumus Rīgā”, “Šlesers joprojām turpina postīt Kurzemes piekrastes” .
7. Ja Austrālijas lielākais reģions “Duraka” būtu valsts, tā būtu 19. lielākā valsts pasaulē. Tā būtu lielāka pat par Franciju, Spāniju un Vāciju ja tās apvienotu vienā valstī.
8. 14’500 kilometrus garais lielceļš 1 ir pasaules garākais nacionālais lielceļš. Ja Tu brauktu 10 stundas dienā ar vidējo ātrumu 100km stundā. Tev vajadzētu aptuveni divas nedēļas lai izbrauktu cauri Austrālijai.
9. Austrālijai ir 10’685 pludmales. Tu vari apciemot jaunu pludmali katru dienu vismaz 29 gadus.
10. Austrālijā oficiāli ir 65’486 džedaji padarot Džedajus par 18. lielāko reliģiju.
11. Rums bija galvenā valūta koloniālajā Austrālijā. Kad mērs Villijams Blaits mēģināja izbeigt armijas oficieru monopolu 1808. gadā, viņa valdība tika gāzta vienīgajā dumpī pret valdību visā Austrālijas vēsturē. Mācība – Nekad nejokojies ar vīriem un viņu alkoholu.
12. Rendzers Moondeins Džo izbēga no cietuma tik daudz reizes, ka valdība uzbūvēja speciālu kameru, priekš viņa. Mērs teica: “Ja tev izdosies izbēgt atkal, es tev piedošu.” Protams, ka viņš atkal izbēga, kad viņu notvēra viņš tika palaists brīvībā.
13. Divdesmit četru zaķi, kas tika palaisti Viktorijā 1859. gadā radīja 10 miljardu zaķu populāciju 70 gadu laikā.
14. Otrajā pasaules karā, Austrālijas Kelpijam vārda Gunners bija tika laba dzirde, ka viņš varēja brīdināt Austrālijas gaisa spēkus par tuvojošajām Japāņu lidmašīnām 20 minūtes pirms tās ieradās.
15. 1970. gadā, strīds starp zemnieku ģimeni un valdību nokaitināja ģimeni tik tālu, ka tā pasludināja savu neatkarību no valdības un izveidoja savu štatu “Hutt River”.
16. Kad “Skylab” kosmosa stacija nogāzās netālu no Esperancas, rietumu Austrālijā, 1979. gadā. Pilsētas dome izrakstīja 400$ sodu NASA par piemēslošanu. Sods tā arī nekad netika samaksāts.
17. Izdota, kā oficiāls maksāšanas līdzeklis Austrālijā, visvērtīgākā monēta pasaulē ir 1 miljonu vērtā monēta, ko veidojis Pērts Mints, tā sver vienu tonnu un ir 99.99% tīra zelta. Tās patiesā vērtība ir gandrīz 52 miljoni Austrālijas dolāru.
18. Lai gan Austrālija ir mājvieta pasaules pašiem indīgākajiem zirnekļiem, nav bijusi neviena nāve, ko būtu izraisījis zirnekļa kodums kopš 1979. gada.
19. Austrālija otrais bīstamākais insekts ir Eiropas medus bite, pret kuras dzēlienu ir alerģiska aptuveni 1 – 2% Austrālijas populācijas. Tā nogalina vairāk cilvēku nekā haizivis.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 20:11 19.11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024