Neandertāliešu gēnu klātbūtne ir iespējama, ja jums piemīt sekojošas īpašības:

• Paaugstināta asins recēšana. Cilvēkiem, kuriem ir šis gēns, ir paaugstināts insulta, trombu, kā arī spontānā aborta risks. Kaut gan pagātnē gēns bija noderīgs: mūsu senči dzīvoja bīstamos apstākļos un bieži guva traumas, bet viņu rētas ātri sadzija.

• Nosliece uz kārpu veidošanos.

• Āda gaišos toņos. Neandertālieši agrāk par homo sapiens nokļuva ziemeļu platuma grādos un sekojoši adaptējās apkārtējai videi. Cilvēks saprātīgais, atnākot uz šīm vietām, vienkārši aizņēmās gēnus, kas atbild par ādas toni. Tā ka viss mūsu tēls, tajā skaitā, spēja iedegt – tas ir sens mantojums.

• Tieksme strādāt naktī, bet dienā gulēt.

• Zems saslimšanas risks ar sarkano vilkēdi.

• Viegla adaptēšanās dzīvei augstu kalnos. Ja jūs lieliski jūtaties lielos augstumos, tad, ticamāk, jums ir gēna EPAS1 neandertāliešu variants. Tas ir konstatēts Tibetas un citu kalnainu apvidu iedzīvotājiem.

• Nosliece uz depresiju. Ja neandertāliešu DNS daudzums pārsniedz 2%, tad cilvēks vairāk pakļauts psihes traucējumiem un garastāvokļa izmaiņām.

• Fiziska atkarība no nikotīna. Ir svarīgi saprast, ka neandertālieši diezin vai smēķēja cigaretes. Evolūcijas atlasītie gēni darbojās vienā vidē, bet mēs tagad dzīvojam citos apstākļos. Tāpēc senajos ģenētiskos mehānismos var rasties anomālijas.

• Vasarraibumi un ruda matu krāsa.

• Augsta sirds lēkmes iespējamība. Tikai 1,4% neandertāliešu gēnu paaugstina infarkta iespēju.

• Gremošanas trakta traucējumi. Neandertāliešiem ogļhidrātu šķelšanas mehānisms bija lēns un vājš, jo viņi pārtikā lietoja galvenokārt gaļu un riekstus, tas ir, lietoja daudz olbaltumvielas. Mūsdienu cilvēku ēdienkartē ir daudz ogļhidrātu. Tāpēc cilvēki, kuriem to pārstrāde notiek atbilstoši senajām gēnu instrukcijām, bieži cieš no gremošanas traucējumiem.

• Jūtīga oža.

• Laktozes nepanesamība. Neandertāliešiem nebija gēns LCT, kas atbild par pareizu laktozes pārstrādi. Starp citu, tas nepārsteidz, jo tas visur izplatījās tikai pēc tam, kad tika pieradināti liellopi. Un tas notika pirms 10 000 gadiem, bet neandertālieši no zemes virsmas izzuda par 30 000 gadiem agrāk.

• Alerģiskas reakcijas. Mūsu imūnsistēma aizsargā organismu no kaitīgām baktērijām, parazītiem un sēnītēm. Dažus no šiem mehānismiem pārvalda arhaiski gēni. Aizvēsturiskos laikos tie bija ļoti noderīgi un ļāva cilvēkam izdzīvot, bet mūsdienu apstākļos bieži kļūdās un reaģē uz nepareiziem kairinātājiem. Rezultātā Zemes iedzīvotājiem (īpaši tiem, kuri dzīvo attīstītās valstīs un ar parazītiem gandrīz nesastopas) veidojas alerģija pret dažādām lietām.

• Urīnpūšļa darbības traucējumi. Bieži sastopami cilvēkiem ar Parkinsona slimību.

• Zems šizofrēnijas attīstības risks.

• Nosliece uz aptaukošanos. Neandertāliešiem bija nepieciešamība bieži ēst un efektīvi pārstrādāt ēdienu, jo viņus visu laiku apdraudēja bads. Civilizētā pasaulē tādas problēmas nav, tāpēc cilvēks, kurš tādus gēnus ir mantojis, cieš no liekā svara.

• Stipri nagi un mati, kā arī tvirta āda. Par to atbild olbaltumviela keratīns, kurš neandertāliešiem sintezējās ātri un kvalitatīvi.

Vai atradāt sev kādu pazīmi? Padalieties ar mums komentāros – uzzināsim, cik daudz iespējamo neandertāliešu pēcteču ir mūsu vidū.