Daudzas meitenes apzināti noved sevi līdz pilnīgam spēku zudumam, ar dažādu diētu palīdzību, cenšoties būt līdzīgas lellei Bārbijai, arī Hanna nebija izņēmums. Tiesa gan, viņas gadījuma, paralēli šai slimībai vēl bija arī pamatīgi emocionāli pārdzīvojumi.

Viņas vecāku darbs bija saistīts ar pastāvīgiem komandējumiem, tādēļ visa ģimene to vien darīja, kā pārcēlās. Mūsu stāsta varone piedzima Austrālijā, tad dzīvoja ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā, Japānā... Nepaspēja Hanna iedraudzēties ar jauniem draugiem, kā atkal nācās šķirties un pārvākties uz jaunu vietu, kur atkal viss bija nepazīstams.

Meitene nevarēja kontrolēt savu dzīvi, tādēļ izlēma kontrolēt vismaz savu uzturu. 17. gadu vecumā, kad viņa dzīvoja Japānā, viņa sāka strauji zaudēt svaru. Viņa notievēja no 64 kilogramiem uz 53, un tas, ņemot vērā, ka viņas augums ir 180 cm!

Pateicoties vecāku kontrolei, svars pakāpeniski atgriezās normālā stadijā. Tomēr vēl bija par agru priecāties. Pēc gada Hanna pārliecināja vecākus palaist viņu uz Austriju, kur viņa gribēja uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Atbrīvojoties no mātes uzraudzības, Hanna atkal atgriezās pie iepriekšējā uztura veida. Viņa burtiski ieciklējās uz ēdienu un tievēšanu, viņa kāpa uz svariem 10 reizes dienā. Viņas dienas ēdienkarte sastāvēja, no nelielas dārzeņu devas, pāris rīsu krekeriem un ūdens. Šāda uztura enerģētiskā vērtība sastāvēja no 100 kkal!

Ar šo diētu meitene sevi noveda līdz pat stadijai, kad nāve jau klauvē pie durvīm. Reiz, viņa vienkārši zaudēja samaņu savās mājās. Kad Hanna neatbildēja uz zvaniem, radinieki sāka uztraukties un izsauca policiju. Policija ielauzās mājā un atrada meiteni, guļot bez samaņas.

Hanna attapās jau klīnikā. Ārsti komentē, ka vēl pāris dienas un meiteni jau vairs nespētu glābt! „Es tikai atceros, kā atnācu mājās un nogūlos nedaudz atpūsties... Atvēru acis, es jau slimnīcās palātā, un no manis karājās caurules, par kurām es tiku mākslīgi barota”, - atceras mūsu stāsta varone.

Kad meiteni hospitalizēja, viņa svēra nedaudz vairāk par 30 kilogramiem! Dēļ bada viņas iekšējie orgāni darbojās ar traucējumiem un mati krita ārā veselām šķipsnām. 5 mēnešu garumā viņa nogulēja slimnīcā, pēc tam vēl ilgus 10 mēnešus atradās rehabilitācijā slimnīcā, kurā ārstēja slimos ar gremošanas traucējumiem.

Paralēli šai ārstēšanai, Hannai vēl sniedza psiholoģisku palīdzību. Tieši tas viņai palīdzēja atbrīvoties no uzmācīgās idejas notievēt un atgriezt apetīti. Pašlaik meitene ir vegāne un labprāt dalās ar saviem iemīļotiem ēdieniem ar saviem sekotājiem Instagramā.

Bez tiem, Hanna regulāri atgādina saviem sekotājiem, par nāvējošām briesmām, kuras slēpj sevī anoreksija: „Man pašai ir bail skatīties uz savām fotogrāfijām, bet par šo problēmu nedrīkst klusēt! Tagad es apzinos, cik muļķīgi uzvedos. Ceru, ka mana skumjā pieredze pasargās citas meitenes no šīs maniakālās tieksmes notievēt!”

Labi, ka viss beidzās labi un meitene atkal bauda dzīvi! Ja tevi iedvesmoja Hannas stāsts, neaizmirsti dalīties ar citiem, lai arī tie uzzina par šo varonīgo meiteni!