1. Nepļāpājiet ar glābējiem par sīkumiem, tas ir kaitinoši un novērš uzmanību.

Ja jūs domājat, ka glābšanas komandas klātbūtne pludmalē vai baseinā ir drošības garantija, jūs esat dziļi kļūdījies. Jā, glābējiem vajadzētu būt uzmanīgiem, bet paturiet prātā, ka bieži novērš viņu uzmanību. Nekautrējaties apjautāties, lai uzzinātu, kurš peldbaseins atbilst vecuma kategorijai, vai uzzinātu, kur ir visdrošākā ieeja ūdenī. Bet nesāciet 15 minūšu tukšu pļāpāšanu, tas tracina un attur no darba.

Pārpildītā pludmalē bērna pazušana no redzesloka ir vienkārša. Ja tas notiks, nekavējoties sazinieties ar glābēju. Būtu arī jauki, ja pirms jūsu vizītes uz pludmali vai baseinu, jūs iemācītu bērnam doties pie glābējiem pazušanas gadījumā, nevis pašiem meklēt vecākus. Bet sūdzēties glābējiem, ka kāds cits bērns paņēma rotaļlietu, nav vērts.

2. Noslīkšana izskatās savādāk nekā tas, ko mēs redzam filmās

Glābēji piezīmē, ka ļoti bieži sastopama situācija ir vecāki, kuri ierakušies tālruni, kamēr bērns peld vai spēlējas pludmalē. Kamēr jūs dalāties sociālajos tīklos ar svaigiem attēliem, bērns var ne tikai pazust, bet arī noslīkt.

Daudzi vecāki uzskata, ka, ja bērns peldēs kaut kur tuvumā, un pēkšņi sāk slīkt, viņi personīgi vai glābšanas komanda vienmēr varēs redzēt un dzirdēt. Tomēr praksē noslīkšana neizskatās tieši tāda, kā to redzam filmās.

Atpazīt slīkstošo ir ļoti grūti. Kad cilvēks slīkst, viņš cenšas noķert gaisu - viņa galva ar plaši atvērtu muti var tikt atmesta atpakaļ. Attiecībā uz bērniem gluži pretēji, galva nolīkst uz priekšu un bērns aizrijas. Mati var segt pieri un acis, lai peldētāju pūlī atrastu bērnu - tas pats par sevi ir grūti īstenojams.

Cilvēks var nepaspēt pasaukt palīgā. Noslīkšana notiek dažu minūšu laikā. Galva paiet zem ūdens, bet parādoties virspusē, slīkstošais cenšas ieelpot gaisu. Laika kliegšanai vienkārši nepietiek.

Slīkstošais cilvēks ne vienmēr plivina rokas un spārdās. Pieaugušie, kā likums, instinktīvi stiept savas rokas uz sāniem, lai peldētu uz augšu. Bērni stiepj rokas uz priekšu. Šādos apstākļos pat pamesti glābšanas riņķi var palikt nepamanīti. Cīņa par dzīvību ilgst no 20 līdz 60 sekundēm, tad cilvēks paiet zem ūdens. Mēs mudinām jūs būt uzmanīgākiem. Slīkstošs neizskatās kā slīcējs. Jums var likties, ka kāds vienkārši apbrīno debesis vai krastu, atmetis galvu. Jautājiet, vai viss ir kārtībā. Saprātīgas atbildes trūkums un stiklveida acis ir patiesa slīkšanas pazīme.

3. Daži no glābējiem ir ļoti jauni

Amerikas Sarkanais Krusts sertificē glābējus no 15 gadu vecuma. Puisis, kurš vēro drošību un kārtību, var pavadīt rītu ar savu māti, pārliecinot viņu ļaut viņam iet uz ballīti, bet pēc stundas viņš jau ir atbildīgs par bērna dzīvi. Tas ir vēl viens iemesls sekot savam bērnam baseinā vai pludmalē nepārtraukti.

4. Mēs darām vairāk nekā glābjam cilvēkus

Mēs arī sniedzam pirmo palīdzību nelielu traumu gadījumos, tīram baseina klāju, pārdodam gardumus, uzstādam mēbeles, sanējam atkritumu tvertnes un, jā, tīram ģērbtuves – tas viss vidēji par 10 dolāriem stundā.

5. Kad mēs lūdzam neskraidīt, tad mēs patiešām domājam tieši to

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka bērni pārkāpj noteikumus un draiskojas. Bet mēs zinām, cik daudz pārkāpēju ir starp pieaugušajiem. Lūdzu, ievērojiet noteikumus, kas jāievēro baseinā un pludmalē, tāpat kā visi pārējie. Daudzus no ievainojumiem, kuriem sniedzam pirmo palīdzību, ir saņēmuši cilvēki, kuri, neskatoties uz lūgumu, skraida un ākstās.

Basas kājas kopā ar slidenām grīdām var beigties ar kritienu un savainojumu, tas ir acīmredzami.

6. Ne velti smiltīs aizliegts rakt dziļas bedres

Daudzās pludmalēs jūs varat ieraudzīt aizliegumu smiltīs rakt dziļas bedres, kas pēc traģisku notikumu sērijas parādījās noteikumu grāmatā. Pieaugušie un bērni var nosmakt, ja tunelis, kas izrakts smiltīs, sabrūk. Tas ir noticis vairāk kā vienu reizi, tāpēc šādas spēle smilšu kāpās - rokot dziļas bedres – ir kategoriski aizliegta.

7. Spēle ar elpas aizturēšanu nav spēle

Kurš var aizturēt elpu ilgāk? Glābēji katru dienu redz šos ”konkursus”. ASV slimību kontroles un profilakses centri publicēja ziņojumu, kurā tika ziņots, ka elpas aizturēšana zem ūdens noved pie nāves, jo cilvēki ir pārslogoti un vienkārši zaudē apziņu zem ūdens. Laikā no 1988. gada līdz 2011. gadam seklā ūdenī bija septiņi slīkšanas gadījumi elpošanas aizturēšanas dēļ, no kuriem 4 beigušies traģiski.

8. Peldieties tikai tad, ja esat skaidrā

Alkohols, pat nelielos daudzumos nelabvēlīgi ietekmē mūsu spēju novērtēt situāciju. Mums var likties, ka mēs labi peldam, ka te nav tik dziļš, ka mēs esam tuvu krastam, ka elpas aizturēšana ir tikai joks Glābšanas darbinieki aicina nepeldēties alkohola reibumā, vai tas būtu baseins vai pludmale. Jūs briesmu gadījumā varat ignorēt tās, un pat nesaprast, ka jūsu dzīvība ir apdraudēta.

9. Sargieties no jūras iemītniekiem

Tikšanās ar pludmales haizivīm ”Jaws” - reta parādība, ko nevar teikt par medūzām. Neaiztieciet tās, ja pamanāt ūdenī. Pat mirušas medūzas joprojām var iedzelt. Ja jums kāds vai kas iekož peldēšanās laikā, neaizmirsti doties pie glābējiem pēc kvalificētas medicīniskās palīdzības.

10. Neatstājiet glābēja skatu lauku - ja jūs neredzat mūs, tad mēs arī jūs neredzēsim

Noslīkšanas risks pludmalē, kurā ir glābšanas vienība, ir no 1 pret 18 miljoniem - tas ir 5 reizes mazāks nekā nelabiekārtotā pludmalē. Padomā par to un, peldies zonā starp karogiem, ko glābējs vēro.

11. Turieties tālāk no piestātnēm

Nepeldieties tuvāk par 30 metriem pie piestātnēm. Tas ir labākais veids, kā izvairīties no tā, ka straume var jūs aiznest.

12. Peldiet paralēli pludmalei, ja esiet iekļuvis pretvilnī.

Dalītā straume (rips) – visbīstamākā ir piekrastes vidū. Apskatiet, kā tā izskatās no putna lidojuma.

Nepieredzējušie peldētāji, tikuši šādā vilnī, panikā ar visu savu spēku metas pret straumi. Viņi ātri iztērē savu enerģiju, paliekot uz vietas. Atcerieties: nevajag pretoties ripa straumei. Attālinoties no krasta, tas vājinās un drīz vien paliek nulle. Tā kā peldiet paralēli pludmalei, nevis uz to.

13. Zibens ir reāls drauds

Ļoti bieži pērkona negaisa laikā glābējiem ir jāpārliecina cilvēkus iznākt no ūdens. Daudzi patiesi brīnās, kāpēc viņi uzstāj, lai atpūtnieki pārstāj peldēties. Un tas neskatoties uz faktu, ka astrapofobija -bailes no zibens spēriena, ir trešā visbiežāk sastopamā fobija ASV pēc bailēm no augstuma un dzīvniekiem. Iespēja, ka zibens iespers, ir no 1 pret 12000.

Glābēji bloķē piekļuvi ūdenim vismaz pusstundu - tik ilgi nacionālais zibens drošības institūts neiesaka iet ūdenī pēc pērkona grāviena. ”Pērkons” var būt arī tikai kravas automašīna, bet šis ir gadījums, kad labāk pārcensties.

14. Mums nepatīk piepūšami matrači, apļi un piedurknes

Piepūšamā ierīce var izslīdēt vienā mirklī, tie dod bērniem viltus uzticēšanās sajūtu savām peldēšanas spējām. Maziem bērniem vai nepieredzējušiem peldētājiem glābšanas vestes ir drošākas. Labāk, lai to būtu sertificējusi ASV Krasta apsardze. Veste, labi pieskaņota lielumam un bērna svaram, uzticami saglabās to virs ūdens, neļaujot galvai nonākt ūdenī.

15. Pastaiga basām kājām – ne pārāk laba ideja

Vīruss, kas izraisa pēdu kārpas, aktivizējas mitrā vidē. Vienmēr valkājiet apavus, kad dodieties uz ģērbtuvi un dušu, ja nevēlaties ar to iepazīties. Lai samazinātu ievainojumus atklātā ūdenī, mēs iesakām iegādāties speciālas gumijotas kurpes.

Un kādus ieteikumus drošai atpūtai jūs pievienotu šim sarakstam? Dalieties komentāros.