Mēs nekautrējāmies būt īsti

Toreizējie pusaudži varēja iziet no mājas ar traki uzķemmētiem matiem, uzvilkuši uz rokām un kājām svītrainas golfas, bet acis krāsoja ne tikai meitenes, bet arī daži puiši.

Bija aktīvāka komunicēšana, nekā tagad

Tikšanās ar draugiem bija biežākas, pastaigas bija ilgākas, un lai satiktos, nebija vajadzīgs iemesls.

Tieši tad muzikanti uzrakstīja savas labākās dziesmas

Gandrīz katram bija sava interneta dienasgrāmata LiveInternet vai BeOn

Otrdiena, 2007 gada 25 decembrī 19:33 citātu krājumā

Kāpēc nevar vienkārši mīlēt… pamosties un saprast, ka tu esi laimīgs un nedoties gulēt ar kāpēc un asarām acīs…? Kāpēc nevar būt vienkārši laimīgai? Kāpēc… Kāpēc ir tikai ciešanas un sāpes… Es neticēju mīlestībai! Iespējams, tās vispār nav! Ja arī ir, tad pārsvarā bez atbildes… un ar laiku tu vēlies iznīcināt, ko mīli, lai tas tevi vairāk netraucē…
Atceraties, kā mēs skatījāmies “Tētuka meitas” un “Kadetus”?

Bet dziesmas , kas skanēja fonā, zinājām no galvas!
Lūk, kas apvienoja vairākumu subkultūru: skeiteru kedas

Mēs tās saucām par šuziem vai čībām. Galvenais šīm milzīga izmēra kedām bija dažādas kurpju šņores, un īpašs šiks bija prasme tās ievērt, piemēram, tā, lai būtu redzami kvadrātiņi. Citi pat piestiprināja tām nozīmītes.

Ja mēs mīlējām kādu grupu, tad…

... nopirka visas burtnīcas, bloknotus un žurnālus ar grupas attēlu, lika pie sienas plakātus, vilka t kreklu ar logotipu, un tikai tad varēja tikt uzskatīts par īstu fanātu.

Iecienītākās dziesmas un attēlus saudzīgi glabāti tālrunī un nodeva tos cits citam

Ja staigāt pa ielām negribējās, mēs gājām uz klubu, kur katru vakaru spēlēja kāda grupa

Klubu kultūra bija pašā plaukumā. Vienos klubos notika tikai rokkoncerti, un neformāli vakari, bet uz citiem droši gāja visi.

No citām izklaidēm bija sokss un fingerbords

Lupatu vai adīto bumbiņu vajadzēja pamest ar kāju pēc iespējas vairāk reižu pēc kārtas, bet ar fingerbordiem dažreiz tika izpildīti tādi triki, ko būtu varējis apskaust Tonijs Hoks.

- Vai iedosi pārrakstīt spēli?
- Nedošu, bez diska tā neatvērsies.

2007.gads - tu atnāc ciemos pie drauga, kuram ir internets, lai ierakstītu mūziku vai filmu diskā

Visi zināja: pēc jokiem – uz bash.org, bet pēc bezmaksas mūzikas uz zaycev.net

Smartfonu nebija, par iPhone neviens nezināja. Bet kas bija pa īstam vareni: KPK ar stilusu!

Tās pašas izjūtas, kad nopirki žurnālu, izņēmi plakātu un ilgi domāji, ar kuru pusi to pielikt pie sienas

Tie laiki, kad Džareds Leto krāsoja acis.

Daudzas meitenes nēsāja vienādas mantas, bet par to neviens nestrīdējās

2007.gads- tas ir tad, kad “džinsi sagriezti, vasara”, tev 16 gadi, un nākotnē tikai labais

Kāpēc mēs tik ļoti vēlamies atgriezties 2007. gadā? Tikai tad tas, kas tagad kļuvis par ierastu, bija jaunums un izraisīja neiedomājamas emocijas.

Iedomājieties tikai to, ka mūsu viedtālruņi ir spēcīgāki par toreizējiem datoriem, bet agrāk 2-megapikseļu kamera mūs sajūsmināja. Šajos gados jaunieši ar neparasto matu krāsu izskatījās kā dumpinieki, bet tagad spilgtas šķipsnas var redzēt gandrīz jebkuram pusaudzim un nekā neparasta krāsainajos matos vairs nav.

Dzīvot attīstības tehnoloģiju laikmetā, protams, ir lieliski. Bet atzīsimies godīgi - dažreiz gribas, kā agrāk, iziet pastaigāties ar draugiem un ieslēgt mūziku taustiņu telefonā.

Mēs pastāstījām, ko šis laiks mums atsauca atmiņā. Kāds bija jūsu 2007. gads? Lieciet komentāros fotogrāfijas.