-
- 912 x
-
https://torno.lv/xq4qqA0
Ir grūti iedomāties, ka 2007. gads bija pirms 13 gadiem. Tā bija sajūta, it kā tikai vakar mēs klausītos pagalmos telefonos, nēsātu milzīgus skeiterus un dotos pie draugiem, kam bija internets, lai ierakstītu kaut ko diskā. Noteikti par šiem trakajiem laikiem ir ko atcerēties gan mums, gan visiem tiem, kuriem tolaik bija 15 –18 gadi.
Tāpēc mēs neilgi atvērām portālu uz 2007-o gadu, kur mēs bijām jauni un bezrūpīgi. Uzmanīgi, raksts var radīt nostalģiju.
Raksta turpinājums
Mēs nekautrējāmies būt īsti
Toreizējie pusaudži varēja iziet no mājas ar traki uzķemmētiem matiem, uzvilkuši uz rokām un kājām svītrainas golfas, bet acis krāsoja ne tikai meitenes, bet arī daži puiši.
Bija aktīvāka komunicēšana, nekā tagad
Tikšanās ar draugiem bija biežākas, pastaigas bija ilgākas, un lai satiktos, nebija vajadzīgs iemesls.
Tieši tad muzikanti uzrakstīja savas labākās dziesmas
Gandrīz katram bija sava interneta dienasgrāmata LiveInternet vai BeOn
Otrdiena, 2007 gada 25 decembrī 19:33 citātu krājumā
Kāpēc nevar vienkārši mīlēt… pamosties un saprast, ka tu esi laimīgs un nedoties gulēt ar kāpēc un asarām acīs…? Kāpēc nevar būt vienkārši laimīgai? Kāpēc… Kāpēc ir tikai ciešanas un sāpes… Es neticēju mīlestībai! Iespējams, tās vispār nav! Ja arī ir, tad pārsvarā bez atbildes… un ar laiku tu vēlies iznīcināt, ko mīli, lai tas tevi vairāk netraucē…
Atceraties, kā mēs skatījāmies “Tētuka meitas” un “Kadetus”?
Bet dziesmas , kas skanēja fonā, zinājām no galvas!
Lūk, kas apvienoja vairākumu subkultūru: skeiteru kedas
Mēs tās saucām par šuziem vai čībām. Galvenais šīm milzīga izmēra kedām bija dažādas kurpju šņores, un īpašs šiks bija prasme tās ievērt, piemēram, tā, lai būtu redzami kvadrātiņi. Citi pat piestiprināja tām nozīmītes.
Ja mēs mīlējām kādu grupu, tad…
... nopirka visas burtnīcas, bloknotus un žurnālus ar grupas attēlu, lika pie sienas plakātus, vilka t kreklu ar logotipu, un tikai tad varēja tikt uzskatīts par īstu fanātu.
Iecienītākās dziesmas un attēlus saudzīgi glabāti tālrunī un nodeva tos cits citam
Ja staigāt pa ielām negribējās, mēs gājām uz klubu, kur katru vakaru spēlēja kāda grupa
Klubu kultūra bija pašā plaukumā. Vienos klubos notika tikai rokkoncerti, un neformāli vakari, bet uz citiem droši gāja visi.
No citām izklaidēm bija sokss un fingerbords
Lupatu vai adīto bumbiņu vajadzēja pamest ar kāju pēc iespējas vairāk reižu pēc kārtas, bet ar fingerbordiem dažreiz tika izpildīti tādi triki, ko būtu varējis apskaust Tonijs Hoks.
- Vai iedosi pārrakstīt spēli?
- Nedošu, bez diska tā neatvērsies.
2007.gads - tu atnāc ciemos pie drauga, kuram ir internets, lai ierakstītu mūziku vai filmu diskā
Visi zināja: pēc jokiem – uz bash.org, bet pēc bezmaksas mūzikas uz zaycev.net
Smartfonu nebija, par iPhone neviens nezināja. Bet kas bija pa īstam vareni: KPK ar stilusu!
Tās pašas izjūtas, kad nopirki žurnālu, izņēmi plakātu un ilgi domāji, ar kuru pusi to pielikt pie sienas
Tie laiki, kad Džareds Leto krāsoja acis.
Daudzas meitenes nēsāja vienādas mantas, bet par to neviens nestrīdējās
2007.gads- tas ir tad, kad “džinsi sagriezti, vasara”, tev 16 gadi, un nākotnē tikai labais
Kāpēc mēs tik ļoti vēlamies atgriezties 2007. gadā? Tikai tad tas, kas tagad kļuvis par ierastu, bija jaunums un izraisīja neiedomājamas emocijas.
Iedomājieties tikai to, ka mūsu viedtālruņi ir spēcīgāki par toreizējiem datoriem, bet agrāk 2-megapikseļu kamera mūs sajūsmināja. Šajos gados jaunieši ar neparasto matu krāsu izskatījās kā dumpinieki, bet tagad spilgtas šķipsnas var redzēt gandrīz jebkuram pusaudzim un nekā neparasta krāsainajos matos vairs nav.
Dzīvot attīstības tehnoloģiju laikmetā, protams, ir lieliski. Bet atzīsimies godīgi - dažreiz gribas, kā agrāk, iziet pastaigāties ar draugiem un ieslēgt mūziku taustiņu telefonā.
Mēs pastāstījām, ko šis laiks mums atsauca atmiņā. Kāds bija jūsu 2007. gads? Lieciet komentāros fotogrāfijas.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts