1. Mēs aizmirstam 90 % no mūsu sapņiem

Piecu minūšu laikā no pamošanās brīža, pusi no pēdējā sapņa mēs aizmirstam. Desmit minūšu laikā, mēs aizmirstam 90% no visa sapņotā.

Foto: writerscafe.org

2. Neredzīgi cilvēki arī sapņo

Cilvēki, kuri ir kļuvuši neredzīgi pēc piedzimšanas, redz bildes sapņojot. Cilvēki, kuri ir piedzimuši akli, sapņojot redz diezgan precīzu reālās bildes atspoguļojumu sapņos, balstoties uz citiem maņas orgāniem: smaržu, dzirdi un sajūtām.

Foto: imgkid.com

3. Visi sapņo

Jebkurš cilvēks sapņo, izņemot tos, kuriem ir bijuši ekstrēmi psihiskie traucējumi. Ja mums liekas, ka mēs neredzējām sapņus, patiesībā, mēs tos esam aizmirsuši.

Foto: devilsfoe.com

4. Mūsu sapņos mēs redzam tikai tās sejas, ar kurām esam saskārušies

Mūsu prāts nav spējīgs atklāt sejas – mūsu sapņos, mēs redzam reālos cilvēkus ar īstajām sejām, ar kuriem mēs esam sastapušies dzīvē, bet tos nepazīstam, vai neatceramies. Dzīves laikā mēs redzam tūkstošiem dažādu seju, tādējādi mūsu smadzenēm ir pieejams ļoti liels zīmju daudzums, ko izmantot sapņos.

Foto: 1ms.net

5. Ne visiem sapņi ir krāsaini

Aptuveni 12% no neredzīgajiem cilvēkiem, sapņus redz melnās un baltās krāsās. Atlikušie % redz sapņus visās krāsās. Pētījumi, kas veikti no 1915. gada līdz 1950. gadam, apgalvo, ka lielākā daļa sapņu tiek redzēti melnbaltā krāsā, taču līdz ar 1960. gadu šis apgalvojums mainījās. Mūsdienās tikai 4.4 % cilvēku, kuru vecums ir zem 25 gadiem, redz sapņus melnā un baltā krāsās. Samērā nesen veiktais pētījums, norāda uz to, ka šie dažādie rezultāti ir saistīti ar pāreju no melnbaltās televīzijas uz krāsaino TV un citiem krāsainiem medijiem.

Foto: omgfacts.com

6. Sapņi ir simboliski

Ja mēs sapņojam par kādu konkrētu lietu, ne vienmēr pats sapnis ir par šo lietu. Sapņi komunicē dziļi simboliskā valodā. Neatkarīgi no tā, kādu simbolu mēs redzam sapnī, pastāv iespēja, ka šis simbols nemaz netiek interpretēts tā, kā mēs to redzam.

Foto: wired.co.uk

7. Emocijas

Visbiežāk sapņos piedzīvotā emocija ir trauksme, jeb nemiers. Negatīvās emocijas tiek izjustas biežāk, nekā pozitīvās.

Foto: divinecaroline.com

8. Mēs redzam no četriem līdz pat astoņiem sapņiem, vienas nakts laikā

Mēs sapņojam vidēji no vienas līdz divām stundām katru naktī.

Foto: casopisinterfon.org

9. Dzīvnieki arī sapņo

Ir veikti vairāki pētījumi par daudziem dažādiem dzīvniekiem – sapņojot, katram no tiem ir novēroti tādi paši smadzeņu darbības viļņi, kā cilvēkiem. Kādreiz pavērojiet suni, vai kaķi, kad tas ir dziļi iemidzis – tādas ķepu kustības, kādas ir dzīvniekam, kad tas skrien, vai kaut ko prasa; skaņas – tādas, itkā kādam dzītos pakaļ.

Foto: tippvet.com

10. Ķermeņa paralīze

Ātras acu kustības (AAK) guļot, ir raksturota kā normāla gulēšanas stadija, kas aizņem aptuveni 20 % – 25 % no kopējā gulēšanas laika pieaugušajam cilvēkam – aptuveni 90 – 120 minūtes guļot.

Kad notiek AAK gulēšanas laikā, mūsu ķermenis ir paralizēts no smadzeņu mehānisma, kurš novērš kustības sapņos no fiziskās kustības realitātē. Taču pastāv iespēja, ka šis mehānisms tiek iesaistīts pirms, pēc, vai normālas gulēšanas laikā, līdz brīdim, kamēr smadzenes pamostās.

Foto: tunedbody.com

11. Sapņu apvienošanās

Mūsu prāts interpretē ārējos stimulus, ar ko tiek bombardētas mūsu sajūtas guļot, pārveidojot tos par sapņiem. Tas nozīmē, ka, dažreiz, mēs sapņos dzirdam skaņu no realitātes un iekļaujam to sapnī. Piemēram, sapņos mēs atrodamies koncertā, bet reālajā dzīvē, kāds blakus spēlē mūziku.

Foto: ewallpapers.eu

12. Vīrieši un sievietes sapņo dažādi / atšķirīgi

Vīrieši mēdz sapņot vairāk par citiem vīriešiem. Aptuveno 70 % no tēliem vīriešu sapņos ir vīriešu dzimtes. Savulaik sievietes sapņos redz vienādu vīriešu un sieviešu skaitu. Atšķirībā no sievietēm, vīrieši vairākumā piedzīvo agresīvas emocijas sapņos.

Foto: berkeleywellness.com

13. Pirms-kognitīvie sapņi

Vairāku pētījumu rezultāti, iekļaujot lielu iedzīvotāju skaitu, norāda, ka no 18 % līdz pat 38 % cilvēku ir pieredzējuši vismaz vienu pirms-kognitīvo sapni. Pirms-kognitīvs ir parapsiholoģisks termins stāvoklim, kas paredz nākotni, izmantojot “sesto sajūtu”; veids, kā piekļaut nākotnes informācijai, kas nav saistīta ar esošo eksistenci, jeb esamību; uz sajūtām balstīta informācija. 70 % no cilvēkiem ir pieredzējuši “deža vū”, jeb dīvaino sajūtu stāvoklim / notikumam, kas jau esot bijis. Cilvēku skaits, kas tic šādam stāvoklim un pirms-kognitīvajiem sapņiem ir no 63 % līdz 98 %.

Foto: all4desktop.com

14. Ja cilvēks krāc – tas neredz sapņus

Lai arī šis apgalvojums ir bieži sastopams medijos, nav atrasts neviens zinātnisks pierādījums šim apgalvojumam.

Foto: nucleus-accumbens.com

15. Sapņojot, cilvēks var sasniegt orgasmu

Sapņojot, mums var būt sekss tikpat baudāms, kā reālajā dzīvē un mēs varam sasniegt tikpat spēcīgu orgasmu, tikai bez mitriem rezultātiem. Sajūtas piedzīvojot skaidru sapni ( pieskārieni, bauda, u.c. ) var būt tikpat spēcīgas ( dažreiz pat spēcīgākas) un baudāmas, kā tās sajūtas, ko mēs piedzīvojam reālajā dzīvē.

Foto: io9.com