1. Viņa īstais nosaukums – Flāviju Kolizejs

Kolizeja celtniecība tika uzsākta 72 mūsu ēras gadā pēc imperatora Vespasiāna pavēles. Mūsu ēras 80.gadā, imperatora Tita (Vespasiāna dēla) laikā, celtniecība tika pabeigta. Kopā ar Titu, no 81 līdz 96 gadam valsti pārvaldīja Domiciāns (Tito brālis). Visi trīs bija no Flāviju dinastijas, un latīņu valodā Kolizeju sauca Amphitheatrum Flavium.

2. Bija laiks, kad blakus kolizejam atradās gigantiska Nerona statuja – Nērona koloss.

Bēdīgi slavenais imperators Nērons uzcēla sev gigantisku bronzas statuju, kas bija 35 metru augstumā.
Sākotnēji šī statuja atradās Nerona Zelta mājas vestibilā, bet imperatora Adriana laikā tika nolemts statuju novietot tuvāk amfiteātrim. Daži uzskata, ka Kolizeju pārdēvēja par godu Nērona kolosam.

3. Kolizejs tika uzcelts nosusināta ezera vietā

Nerona Zelta nams bija uzcelts pēc Lielā ugunsgrēka 64.gadā, un tā teritorijā atradās mākslīgais ezers. Pēc nerona nāves 68.gadā un pēc vairākiem pilsoņu kariem, 69.gadā par imperatoru kļuva Vespasiāns.
Viņš nacionalizēja Nerona pili, un pēc tam to pilnībā nojauca, bet zemi, uz kuras atradās pils, nodeva Romas tautai lietošanā. Visi dārgie pils ornamenti tika noņemti un ierakti atkritumos, bet vēlāk (104-109 gados) šajā vietā bija uzceltas Trajāna Termas. Romieši izmantoja sarežģītu pazemes irigāciju, lai nosusinātu ezeru, kas atradās blakus Nerona mājai, un pēc tam to aizbēra, un pēc imperatora pavēles, uzsāka amfiteātra, kas bija domāts Romas tautas izklaidei, celtniecību.

4. Kolizeju uzcēla 10 gadu laikā

Pēc Jeruzalemes aplenkuma mūsu ēras 70. gadā, imperators Vespasiāns pilnīgi sagrāva Jeruzalemes templi, no kura palika tikai „raudu mūris”, kas stāv vēl joprojām. Pēc tam viņš uzsāka Kolizeja celtniecību, izmantojot materiālus, kas bija palikuši no Zelta nama.

5. Tas ir vislielākais antīkais amfiteātris, kas jebkad tika uzcelts

Kolizeju var nosaukt par „dubulto amfiteātri”( divi pusapļi, kas savienoti ovāla formā). Tas ir būvēts no cementa un akmens. Ārējās Kolizeja elipses garums 524 metri, lielās ass garums ir 187,77 metri, bet mazās ass -155,64 metri. Kolizeja arēna ir 85,75 metri un platums 53, 62 metri, bet sienām augstums ir 48 - 50 metri.
Pats galvenais šajā celtnē ir tas, ka tā pilnībā ir uzbūvēta no monolīta betona, atšķirībā no citām celtnēm, kas tika celtas no ķieģeļiem un akmens blokiem.

6. Kolizejā bija piecas un atsevišķas ložas

Celtne bija projektēta tā, lai tajā būtu vieta nabadzīgajiem un bagātajiem. Visi skatītāji bija sadalīti pa rindām atbilstoši viņi sociālajam statusam un turībai. Senāta locekļi, piemēram, sēdēja tuvāk arēnai, bet pārējie iedzīvotāji citās rindās, vietas kurās atšķīrās ar zemāku cenu. Pašā beidzamajā – 5. rindā sēdēja nabadzīgie. Visas rindas bija numurētas I-LXXVI (t.i. no 1 līdz 76). Dažāda statusa cilvēkiem bija atsevišķas ieejas un kāpnes, kā arī, bija sienas, kas tos nošķīra.

7. Kolizejā ietilpa 50 0000 skatītāju

Uz katru cilvēku tika izdalīta sēdvieta tikai 35 cm platumā. Mūsdienās ne visi futbola stadioni var palielīties ar tādu apmeklētību, kāda bija Kolizejam.

8. Cīņas starp gladiatoriem tika organizētas ar neticamu rūpību

400 gadu garumā Kolizeja arēnā cīnījās brīvprātīgie, bijušie kareivji, ieslodzītie kareivji, vergi un noziedznieki, un tas viss kalpoja par izklaidi romiešiem. Bet cīnītājus neizvēlējās kādus pagadās. Lai izietu Kolizeja arēnā, gladiatorus, kas sacentās atlasīja pēc viņu svara, izmēra, pieredzes, cīņas mākslas un stila.

9.Kolizejs kļuva par kapsētu daudziem jo daudziem dzīvniekiem

Izņemot cīņas starp gladiatoriem, romieši organizēja cīņas starp dzīvniekiem kā arī, paraugmedības. Arēnā varēja redzēt lauvas, ziloņus, tīģerus, lāčus, nīlzirgus un citus eksotiskus dzīvniekus, kurus nogalināja vai kuri bija stipri ievainoti.
Cīņas ar dzīvniekiem var redzēt arī mūsdienās – tā ir korida (tavromahija – t.i.cīņa ar vēršiem). Cīņas ar dzīvniekiem saucās „rīta spēles”, bet gladiatoru cīņas – „vakara spēles”. Uzvarētājiem tika pasniegtas balvas medaļu veidā (kaula vai no metāla), bet arī tika veikta statistika- cīņu, uzvaru un zaudējumu skaits. Protams, bija arī nāves gadījumi, vai arī gladiatori saņēma traumas, kas neļāva turpināt uzstāties. Pēc gladiatora karjeras, bijušais kareivis saņēma pensiju.
Arēnas atklāšanas laikā gāja bojā aptuveni 90000 dzīvnieku un vēl 11000 tika nogalināti 123 dienu ilga festivāla laikā, kuru organizēja imperators Trajāns. Pēc aplēsēm, Kolizeja pastāvēšanas laikā, uz tā arēnas gāja bojā aptuveni 400000 cilvēki un vairāk nekā 1 miljons dzīvnieku.

10. Grandiozas kuģu cīņas

Pārsteidzoši, bet Kolizeja arēnu speciāli appludināja aptuveni 1 metra augstumā, lai varētu rīkot kuģu cīņas, Arēnā izvietoja kara kuģu rekonstrukcijas, lai varētu nosvinēt lielas ūdens kaujas. Ūdens plūda tieši arēnā pa speciāliem akvedukiem. To visu varēja redzēt līdz imperatora Domiciana valdīšanas gadiem, kad Kolizejā tika uzbūvēts pagrabs, kur atradās istabas, ejas, lamas un dzīvnieki.

11. Kolizejs bija pamestībā daudzus gadsimtus

Kad 5. gadsimtā asiņainās gladiatoru cīņas pārstāja būt par izklaidi un Romas impērija sāka sabrukt, Kolizejā vairs nerīkoja lielus sabiedriskus pasākumus. Vēl jo vairāk, zemestrīce, zibens un citas dabas parādības ievērojami ietekmēja šīs celtnes stāvokli.
Tikai 18. gadsimtā katoļu baznīca un daudzi mācītāji nolēma, ka Kolizeja celtne ir jāsaglabā.

12. Kolizeju izmantoja kā celtniecības materiālus

Skaists akmens un marmors, no kura bija celts Kolizejs, pievilināja daudzu cilvēku uzmanību. Pēc 847. gada zemestrīces, Romas baznīckungi un aristokrāti sāka savākt brīnišķīgo marmoru, kas greznoja Kolizeja fasādi un to izmantot baznīcu un māju celtniecībā. Tāpat dažādu pilsētas ēku celtniecībā tika izmantoti laukakmeņi un šķembas.
Vajag atzīmēt, ka Kolizejs tika izmantots, kā celtniecības materiālu avots tādām celtnēm kā Palacco Venēcija un laterāņu bazilika. Tāpat, Kolizeja marmors tika izmantots Svētā Pētera katedrāles celtniecībā – tā ir vislielākā ēka Vatikānā un vēsturiski vislielākā kristiešu baznīca pasaulē.

13. Mācītājs vēlējās pārvērst Kolizeju par auduma rūpnīcu

Kolizeja pazemes daļa, galu galā, piepildījās ar netīrumiem, un daudzu gadsimtu garumā romieši audzēja dārzeņus un glabāja tos ēkas iekšpusē, tajā pašā laikā, kā kalēji un tirgotāji aizņēma augšējās rindas. Romas pāvests Siksts V, kurš palīdzēja atjaunot Romu 16. gadsimtā, mēģināja pārbūvēt Kolizeju par auduma rūpnīcu, ar telpām augšējās rindās un ar darba vietām arēnā. Bet 1590. gadā viņš nomira un projekts netika īstenots.

14. Kolizejs- visapmeklētākais Romas objekts
Līdzīgi kā Vatikāns ar savām svētām vietām, Kolizejs- otrs pēc popularitātes vēsturiskais Romas piemineklis. To katru gadu apmeklē aptuveni 6 miljoni tūristu.

15. Kolizejs beidzot tiks atjaunots

Sākotnēji tiek plānots iztērēt 20 miljoni eiro, lai aprīkotu arēnu. Miljardieris Djego Della Valle plāno ieguldīt 33 miljonus dolāru, lai atjaunotu Kolizeju, un atjaunošanas darbi tika uzsākti 2013.gadā: nostiprinās arkas, attīrīs marmoru, atjaunos ķieģeļu sienas, nomainīs metāla margas, kā arī, uzbūvēs jaunu tūrisma centru un kafejnīcu.

Itālijas kultūras ministrija plāno atjaunot Kolizeju tādu, kāds tas bija 19.gadsimtā. Bez tam, arēnā grib izvietot skatuvi pēc 1800. gadu Kolizeja attēliem, kas nosegs pazemes tuneļus, kas uz patreizējo brīdi ir atklāti skatam.