Muzikālā izglītība

Daudzi pētījumi konstatēja tiešu saikni starp vingrinājumiem uz muzikāliem instrumentiem un augstu attīstības līmeni. Bet arī te ir zināmas pretrunas, kas attiecās uz to, ka visas izmaiņas tika konstatētas bērniem, kas atrodas pastāvīgā intelektuālajā izaugsmē. No citas puses, noteikti, ka muzikālā izglītība pastiprina jau esošās kognitīvās atšķirības, tas ir, uztveres un iegūtās informācijas apstrādi, ko dara kreisā un labā smadzeņu puslode, un kā zināms, kuras atbild par spējām dažādās jomās.

Vecākais bērns ģimenē

Izpētot 18-19 vecu, 1967-76 gadā dzimušu karaklausībai derīgu jauniešu 250000 medicīnas kartes , norvēģu zinātnieki noskaidroja, ka vidēji pirmdzimtajam ir IQ 103 punkti, bet pārējiem , jaunākiem brāļiem – tikai 100 un 99 punkti. Pārsvars lai gan nav liels, toties likumsakarība tika konstatēta kā pastāvīga , kas ļāva uzskatīt, ka vecākie bērni ģimenē nomināli ir gudrāki par jaunākajiem bērniem. 2007. gada pētījums apstiprināja šo secinājumu, tikai precizējot, ka vairāku punktu pārsvars nav atkarīgs no bioloģiskiem faktoriem, bet to izraisa psiholoģiska mijiedarbība starp vecākiem un bērniem.

Slaida figūra

2006. gada pētījums nepažēloja tos, kuru ķermeņa masas indekss ir lielāks par vidējo, saistot IQ par labu slaidākiem cilvēkiem. Šos pētījumus apstiprina arī ilgstoši izmeklējumi, parādot, ka 11 gadus veciem bērniem, kam bija maz punktu verbālos un neverbālos testos, ir nosliece uz aptaukošanos 40 gadu vecumā. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka augstāks IQ ļauj ieņemt labāk atalgotus amatus un rūpīgāk sekot savai veselībai. Piemērs, Harvardas absolvente Natālija Portmane runā 6 valodās.

Kaķis mājās

Novērojot 600 studentus, kam ir mājdzīvnieki, tika noskaidrots, ka suņu turētāji ir komunikablāki, nekā kaķu “mīļi”. Tajā pašā laikā, pēdējie ieguva vairāk punktus testa daļā, kas saistījās ar pētnieciskām spējām.

Barošana ar krūti

Izpētot aptuveni 3000 jaundzimušo bērnu, zinātnieki konstatēja, ka bērni, kurus baroja ar krūti, IQ testos ieguva, vidēji par 7 punktiem vairāk. Tas bija novērots tikai starp tiem, kuriem tika konstatēta gēna FADS2 konkrēta versija, kas konstatējama arī tiem, kurus nebaroja ar krūti. Šī sakarība tika novirzīta tālākai izpētei, bet vēl viens arguments par labu mātes pienam tika noskaidrots kā fakts.

Vieglo narkotiku lietošana

Pēdējo gadu pētījumi parāda, ka tiem, kas eksperimentēja ar vieglām narkotikām brieduma gados (30 gadi) , ir lielāks IQ punktu skaits jau no bērnības. Tas ir, augsts intelekts jaunībā var novest pie tā, ka nākotnē tiks pieņemti lēmumi, kas ir potenciāli kaitīgi jūsu veselībai.

Kreiļi

Par kreiļu intelektuālo pārsvaru pār labročiem pēdējo desmit gadu laikā nav dzirdējis tikai kurlais. Acīm redzami, tā cilvēce atdod morālo parādu tiem, kurus gadsimtiem ilgi mācīja rakstīt ar labo roku un darīt visu “pareizi”, tā, kā citi. Bet ar faktiem nevar strīdēties, kreiļi, patiesi, parādīja augstas spējas sagrupēt vārdus kategorijās, apkopot jēgu un izpildīja lieliski citus uzdevumus.

Garš augums

Prinstonas universitātes zinātnieku novērojumi 2008. gadā parādīja, ka bērni ar garu augumu iegūst vairāk punktu IQ testos, bet pieaugušā dzīvē - nopelna vairāk naudas. Viens no piemēriem - Stīvs Džobss, kura augums, bija 188 centimetrus.

Tieksme lietot alkoholu

Viens no strīdīgākajiem apgalvojumiem pieder evolūcijas psihologam Satoši Kanadzave, kurš paziņoja, ka pieaugušie, kas bērnībā ieguva punktus, kas ir vairāk nekā viduvējs rezultāts, biežāk lieto alkoholu. Iespējams, ka ir jāņem vērā mentalitāte un sociālais līmenis, bet pat tā tas izklausās ne visai ticami.

Liberālā pozīcija

Mazāk strīdīgs ir cits Kanadzavas paziņojums par to, ka “intelektuāļiem “ piemīt liberāla pozīcija un viņi nenostāda savas intereses augstāk par citu interesēm.

Māka agri iemācīties lasīt

Testējot vairāk nekā 2000 dvīņu pārus, kuros viens no viņiem ievērojami agrāk sāka lasīt, britu zinātnieki noskaidroja, ka šis bērns demonstrē mazliet augstāku intelektu. Te viss it kā būtu loģiski un saistīts ar verbālo un neverbālo uztveri, prātojumiem un kognitīvo spēju attīstību lasot.

Nemiers

126 vecāko kursu studenti nesen aizpildīja anketas, atbildot uz jautājumiem par to, cik bieži viņi izjūt nemieru, zelē košļājamo gumiju, analizē notikušo un potenciālas situācijas u.c. Salīdzinot atbildes ar testu rezultātiem parādīja, ka “nemierīgie” iegūst vairāk punktu, izvērtējot verbālo intelektu, tas ir, spēju analizēt, sistematizēt un sniegt informāciju ar runas palīdzību.

Humora izjūta

Laba humora izjūta bieži vien tiek minēta kā pierādījums augstam intelektam, un kā izrādījās, ne velti. Tā, neatkarīgie eksperti, izvērtējot interesantus ierakstus zem fotogrāfijām, visbiežāk par uzjautrinošiem nosauca tos, kurus bija uzrakstījuši studenti, kuriem ir augsts IQ līmenis. Ir nopietni jāaizdomājas par saikni starp smiekliem un vārdu “muļķis”.

Interesanti fakti, daudzi no tiem mani pārsteidza. Dalies ar saviem iespaidiem komentāru sadaļā. Un neaizmirsti padalīties ar draugiem iesakot šo rakstu, lai arī viņi pārbauda vai viņi ir intelektuāļi.