Dokumenti rāda, ka 16.gs. beigās Stambulā vien bija vismaz 500 kafejnīcas. Pirmo kafejnīcu Eiropā atvēra ap 1650.gadu imigranti no Āzijas.

Kafijas koka mūža ilgums ir 50 - 70 gadi.

Jo skarbāki ir kafijas koka augšanas apstākļi, jo garšīgāka, piesātinātāka un aromātiskāka ir uzvārītā kafija.

Turpretim kafijas kokam, kas audzis komfortablos apstākļos, izaug negaršīgas un čauganas pupiņas.

Runā, ka izcilais franču domātājs Voltērs izdzēris 50 tases kafijas dienā.

Kafija ir otrā visvērtīgākā un plašāk patērētā patēriņa prece pēc naftas.

Bahs 1732.gadā sacerēja Kafijas kantāti.

Kafijas pupiņas, sajauktas ar citām sastāvdaļām, ēd daudzos Āfrikas reģionos.

Kafijā ir ap 1200 dažādu ķīmisku elementu. Vairāk kā puse no šiem elementiem veido kafijas atšķirīgo un izcilo garšu.

Kafija kā dzēriens ir lietota vairāk nekā 700 gadus.

Sen senos laikos turku līgavainim bija jāapsola, ka viņa jaunajām sievām vienmēr būs kafija.

Dažos Āfrikas novados kafijas pupiņas tiek izmērcētas ūdenī ar garšvielām un tad košļātas kā konfektes.

Tokijā ir kafijas pirts. Šeit baseinā ieber 13 tonnas lidz 40 grādiem sakarsētas kafijas masas un šajā vircā tīksminās apmeklētāji.

2001.gada decembrī Brazīlija laida apgrozībā pastmarku ar kafijas smaržu, lai veicinātu kafijas noietu. Smaržai vajadzētu noturēties 3 - 5 gadus.

Foto: pixdaus