«Tu varēsi kļūt par to, ko vēlies»

Visādi atbalstīt bērnus viņu hobijos un nākotnes plānos ir brīnišķīgi. Tomēr bērnu pārmērīgā ambicioze, kā rāda pētījumi, var radīt negatīvas sekas. Svarīgi ir paskaidrot saviem bērniem, ka viņiem ir jābūt rezerves plānam gadījumam, ja viņiem neizdosies īstenot savus sapņus attiecībā uz karjeru. Ne katrs bērns var kļūt par talantīgu ķirurgu, kosmonautu vai futbola zvaigzni, pat ja cītīgi strādā sava mērķa sasniegšanai. Un tas ir pilnīgi normāli.

Vecāku uzdevums ir audzināt bērnu par reālistu, iemācīt izprast sasniegtos mērķus un sagatavot viņu tam, ka dzīvē viņu var sagaidīt vilšanās.

«Dari, ja arī nevari»

Attiecībā uz fiziskām slodzēm šādas norādes bērnam var kaitēt. Visbiežāk tas attiecas uz vecākiem, kuri cenšas caur bērniem realizēt savus nebijušos sapņus, piemēram, kļūt par balerīnu vai sporta zvaigzni. Pārāk intensīvi treniņi rada traumas, kas var pārsvītrot jūsu bērna nākotni. Iemāciet viņam ieklausīties savā ķermenī un laikus reaģēt uz sāpēm un diskomfortu.

«Tu esi kā māte/tēvs»

Nav nekā slikta, ja salīdzina bērnus ar kaut ko no viņa radiniekiem pozitīvā nozīmē. Bet visbiežāk šāda veida frāzes ir negatīvas. Turklāt kritikai tiek pakļauta ne tikai bērna, bet arī vecāka uzvedība. Tas mulsina bērnus un liek izvēlēties mammas vai tēva pusi, cenšoties izpatikt vienam no viņiem.

«Tu esi vislabākais / Tev nav līdzīgu»

Pat ja jūs sakāt šādas frāzes labu gribēdami, bērna idealizēšana var radīt negatīvas sekas viņa pašvērtējumam. Tas noved pie tā, ka bērni nevēlas izmēģināt kaut ko jaunu, baidīdamies, ka cietīs neveiksmi un neattaisnos vecāku cerības.

«Apēd brokoli/spinātus/ ziedkāpostus, tas ir ļoti veselīgi»

Pēc Čikāgas universitātes pētnieku domām, bērniem vārds “noderīgs” ar laiku kļūst par vārdu “negaršīgs”. Tā viņi var atteikties no jebkuras veselīgas pārtikas, pat nepagaršojuši to. Ja vēlaties, lai jūsu bērns apēd, piemēram, ziedkāpostu, sakiet, ka tas ir garšīgs un kraukšķīgs.

«Nesit māsu/brāli»

Kad mūs pārņem negatīvas emocijas vai dusmas pret konkrētu cilvēku, tas ir pilnīgi normāli. Gan bērni, gan pieaugušie bieži nespēj ietekmēt savas jūtas, bet mēs varam atrast veidu, kā tās pārvaldīt. Tieši tam ir jāiemāca bērns – pieņemt emocijas un kontrolēt savu reakciju uz tām. Frāze “ Nesit brāli” vai “Nedari pāri māsai” bez iemesla nav pietiekama. Neviens bērns neatbildēs uz to ar vārdiem ”Labi, es to nedarīšu”.

Pacentieties ieskaidrot saviem bērniem, ka viņiem nav jāapspiež savas emocijas, tomēr tās nav jāvirza fiziska kaitējuma nodarīšanai. Piedāvājiet bērnam izteikt negatīvas emocijas spilvenam vai rotaļlietai, uzzīmēt attēlu, kas atspoguļo viņa jūtas, vai vienkārši aprakstīt to ar vārdiem.

«Neuztraucies nieku dēļ»

Nemaziniet sava bērna problēmas. Varbūt viņam tās nemaz nav muļķīgas, pat ja runa ir par pazaudētu rotaļlietu. Izrādot bērniem nevērību, jūs varat zaudēt uzticību, bet tas draud ar to, ka pieaugušā vecumā viņi neieradīsies pie jums pēc padoma vai palīdzības, ja problēma būs patiešām nopietna.

«Es tev palīdzēšu»

Bērna prasme noteikt, kad viņam patiešām nepieciešama sveša palīdzība, bet, kad viņš var tikt galā pats, ir viena no svarīgākajām iemaņām, kuras mums jāiemāca agrā vecumā. Daudzi vecāki apsteidz savu bērnu vajadzības, piemēram, palīdzot viņiem ar mājasdarbu, ko viņi varētu izdarīt paši. Pieaugušo dzīvē šādi cilvēki ar pūlēm ķeras pie jauna darba, baidīdamies no neveiksmēm.

«Neaiztiec - salauzīsi!»

Ja jūs pastāvīgi atkārtojat šāda veida frāzes, tas noved pie tā, ka bērns kļūs nedrošs un nav pārliecināts par sevi. Pēc šādiem vārdiem mazulis, visticamāk, nokritīs vai salauzīs lietu, jo jūs jau iepriekš esat viņu noskaņojis uz šādu iznākumu.

Pieaugušo dzīvē šis cilvēks var baidīties veidot karjeru - viņš būs pārliecināts, ka viņam nekas nesanāks, un tas nozīmē, ka nav vērts sākt. Ja baidāties, ka bērns var salauzt vai sabojāt kaut ko vērtīgu, tad sakiet: ”Esi uzmanīgs ar to. Es uztraucos, ka tas nesaplīst”.

«Tu esi tik gudrs!»

Liekas ka šis teikums ir labs veids, kā uzslavēt bērnu, bet viņu tas var pārliecināt, ka panākumu sasniegšanai nav obligāti jāpieliek pūles, jo viņam piemīt īpašs talants vai dabas dots prāts. Labāk veicināt bērnu darbu un centienus, nevis viņu īpašības. Piemēram: “Tu tik smagi strādāji pie šī projekta,” “Es ticēju, ka tev viss izdosies, jo tu tik daudz laika un spēka veltīji darbam.”

«Mamma neraud, viss ir kārtībā»

Mēģinot pasargāt savu bērnu no pārdzīvojumiem, daži vecāki uzliek bērna klātbūtnē laimes masku un izliekas, ka viss ir labi, kad viņu pašu jūtas pārpilda emocijas. Bet bērni ir ļoti jūtīgi, un šāda situācija viņus biedē. Ja jūs apspiedīsiet negatīvas emocijas un imitēsiet pozitīvas, tas pasliktinās ne tikai jūsu pašsajūtu, bet arī attiecības ar bērnu. Jums nav jāstāsta par notikušo, bet bērniem ir svarīgi, lai tie nekaunētos par savām jūtām.

«Nerunā ar svešiniekiem»

Gadījumā ar maziem bērniem šī koncepcija ir pārāk sarežģīta. Turklāt viņi var sākt baidīties no visiem svešiniekiem, tostarp tiem, kuri cenšas viņiem palīdzēt, piemēram, policistiem vai ugunsdzēsējiem. Tā vietā, lai aizliegtu bērnam runāt ar jebkuru garāmgājēju, labāk paskaidrojiet, kā jārīkojas konkrētās situācijās, piemēram, ja kāds aizdomīgs vīrietis piedāvās viņiem konfektes un sauks pie sevis uz mājām.

Vai jūsu bērns no jums bieži dzird šādas frāzes? Kā jūs domājat, kādi vēl vecāku vārdi ir kaitīgi bērnu psihei?