1. Ēst pašam.

Protams, pašai pabarot bērnu ir daudz vienkāršāk un tīrāk. Bet, aizliedzot bērnam pašam celt karoti līdz mutei, mēs neļaujam bērnam augt, justies lielam, pārliecinātam par savām spējām un uzņemties atbildību.

Šie ir bērna pirmie soļi uz patstāvību. Tāpēc, lai neapslāpētu vēlmi un tiekšanos pēc šīs patstāvības, neiejaucieties tās izpausmēs! Turklāt neaizmirstiet, ka šī vienkāršā darbība ietekmē arī motorikas attīstību.

2. Palīdzēt mammai.

Mēs visu laiku baidāmies, ka bērns kaut ko sasitīs, izlies, neaiznesīs līdz vajadzīgai vietai un visādi viņu atturam un kontrolējam, lai viņš nekādā gadījumā neko neaiztiktu un neizbārstītu. Bet paiet daži gadi un sūdzības mainās: ‘Viņš neko negrib darīt!’

Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši ar saviem aizliegumiem savā laikā ietekmējām viņa vēlēšanos piedalīties mājas darbos. Bēram ir ļoti svarīgi just savu nozīmīgumu, saprast, ka viņš ir vajadzīgs. Pievērsiet uzmanību, ar kādu aizrautību mazulis slauka galdu vai darbojas ar putekļsūcēju.

Un vēl viņam ļoti nepieciešama vecāku uzslava un apstiprinājums. Tā ka lūdziet bērnam, lai viņš jums palīdz, atļaujiet palīdzēt un pateicieties viņam par to, kaut arī grīda uzmazgāta nepavisam ideāli un puse no pankūkām paredzētajiem miltiem atrodas uz galda. Bērns noteikti to iemācīsies! Bet tikai tad, ja redzēs, ka jūs novērtējat viņa centienus.

3. Kļūdīties.

Kļūdas ir neticami nepieciešamas kā bērnam, tā arī pieaugušajiem. Kļūdīties un mēģināt no jauna – vienīgā iespēja attīstībai. Neliedziet bērnam kļūdīties, ļaujiet viņam pārbaudīt savus spēkus kaut ko izdarīt pareizi, kaut ko citu – ne visai.
Тikai tā viņš spēs saprast atšķirību starp to, kas ir labi un to, kas ir slikti, uz ko vajag tiekties, bet no kā izvairīties. Dzīve bez kļūdām – taisns ceļš uz bezdarbību.

4. Zīmēt un notraipīties.

Bieži mammas bērniem nedod zīmuļus vai krāsas, lai viņš nenoķēpātos, nezīmētu uz sienām, neēstu tās. Bet no tā visa var izvairīties, izgatavojot krāsas mājas apstākļos vai nopērkot pareizās, ūdenskrāsas veikalā, ierādot vietu un apģērbjot drēbēs zīmēšanai, kuras var viegli iztīrīt.

Un lai zīmē! Cik vien spēj! (protams, viņa personīgo spēju robežās). Tāpēc, ka zīmējums – tā ir savu jūtu izrādīšana laikā, kad ar vārdiem tas ne vienmēr izdodas.

5. Patrakot, trokšņot, kliegt un skraidīt.

Тādā veidā bērns izpauž savas emocijas, atslābinās, izgāž enerģiju, kas uzkrājusies. Protams, ir vietas, kur tāda uzvešanās nav pieļaujama, bet mājās mazulim ļaujiet būt tādam, kā viņš vēlas.

Jūsu māja ir spēka vieta arī viņam! Pamēģiniet kopā ar mazo padauzīties, palēkāt un pamētāt spilvenus un jauks vakars jums ir nodrošināts! Piedevām, tas atstās spilgtākas un siltākas atmiņas par bērnību.

6. Kāpelēt pa sporta kompleksiem rotaļu laukumos.

Bērnam nepieciešams izgāzt enerģiju. Un, ja jūs nevēlaties, lai viņš grauj jūsu māju, tad to darīt rotaļlaukumā ir pareizākais variants! Un, protams, mēs visi pārdzīvojam, ka tik nenokristu, ka tik kaut ko nesalauztu.

Labākais vieds, kā no tā izvairīties – iemācīt bērnam būt veiklam, lokanam un prasmi stingri turēties ar rokām. Lai trenējas! Tad jūs būsiet pārliecināti, ka paaudzies, kad ies laukā viens pats, viņam būs pietiekoši daudz prasmju un veiklības, lai trauktos pa sporta kompleksiem kopā ar citiem bērniem un nenokristu.

7. Spēlēties ar ūdeni.

Ūdens – ideāls līdzeklis bērna fantāzijas attīstībai caur spēli, lielu atklājumu un laimes avots. Tas vilina ne tikai mazuļus, bet arī pieaugušos bērnus. Atcerieties, kādu sajūsmu vienmēr izraisa šļakatas vasarā.

Tāpēc, ūdens spēļu aizlieguma vietā labāk bērnam organizējiet vietu un instrumentus (bļodas, vannītes un mitrumuzsūcošos autiņus), pievienojieties draiskulībām un gūstiet gandarījumu kopā ar savu ziņkārīgo jaukumiņu!

8. Aiztikt trauslas lietas.

Nedrīkst bērnam liegt aiztikt trauslas lietas. Labāk būt modram un bērnam paskaidrot, ka ar šo ir jābūt uzmanīgākam, kur var būt bīstamība, kā labāk apieties ar šo lietu. Pastāstiet, ka tai var pieskarties, apskatīt, bet pēc tam uzmanīgi nolikt vietā. Bērnam bieži gribas tikai aptaustīt. Un būs grūti iemācīties saudzēt lietas, ja viņš neapzināsies to trauslumu.

9. Neapēst pilnībā pusdienas.

Bērna organisms – tā ir izveidojusies biosistēma, kura, ja jūs iepriekš nesabarojāt to ar šokolādi un čipsiem, precīzi zina, ko vajag apēst un kādā daudzumā. Organisms to zina un iesaka bērnam daudz labāk nekā jūs to varat zināt bērna vietā no malas.

Tāpēc, lai izveidotu pareizu attieksmi pret ēdienu un, lai nerastos paradums pārēsties, ļaujiet bērnam pašam noteikt viņa pusdienu porcijas lielumu. Ticiet, tas jums nākotnē ļaus izvairīties no daudzām gremošanas sistēmas problēmām.

10. Stāstīt izdomājumus.

Nedrīkst bērnam aizliegt stāstīt izdomājumus. Izdomājumi – dabiska un ļoti svarīga bērna bērnības daļa. Tas ļauj attīstīties viņa labajai smadzeņu puslodei, kas atbild par radošuma, atmiņas, intuīcijas, muzikalitātes un emociju funkcijām.

Tāpēc atbalstiet šo izdomājumu spēli, izrādiet patiesu interesi par bērna stāstījumu, tā jūs labākajā veidā parūpēsieties par jūsu mazuļa pilnvērtīgu attīstību.

11. Izteikt savu viedokli.

Atcerieties, ka bērns – tā ir maziņa personība, pilnvērtīgs ģimenes loceklis un viņam arī var būt savs viedoklis. Tāpēc sarunājieties ar viņu kā ar līdzīgu, klausieties viņā un atcerieties, ka arī viņam ir vajadzības un vēlmes, viņš arī jūt un domā!