1. Grūšanas paņēmiens.

Noziedznieks it kā nejauši pagrūž upuri – aizķer garāmgājēju, un tajā pašā laikā ātri izņem maku no viņa kabatas vai somas.
Ja noziedznieki strādā divatā, viens no viņiem, ejot uz priekšu, pēkšņi apstājas, bet viņa līdzdalībnieks pagrūž upuri no muguras, izdarot zādzību.
Šo paņēmienu lieto, tāpat, uz eskalatora un sabiedriskā transportā iekāpjot vai izkāpjot.

2. Piespiešanas paņēmiens.

Pārpildītajos autobusos vai vagonos ( it kā nepieciešamības dēļ) tik nepatīkami un ilgi piespiežas kādam no pasažieriem, stumj viņu, līdz tas, lai izvairītos no nepieciešamības stāvēt ar seju pret seju pret šo tracinošo pasažieri, pagriežas no viņa prom, „padodot” somu, aizmugurējo kabatu zādzības izdarīšanai.

3. Paņēmiens ar pilsētas plānu.

Kās cilvēks , kas uzdodas par iebraukušo tūristu ( noziedznieks) ar pilsētas karti rokās griežas pie garāmgājēja ar lūgumu pēc palīdzības. Kamēr upuris ir aizņemts, skatās uz karti vai arī izskaidro ceļu, līdzinātājs nemanāmi iebāž roku somā vai kabatā.
Dzelzceļa stacijās šis kriminālais scenārijs tiek izspēlēts pie stendiem vai informācijas tablo ar pilsētas plānu.

4. Paņēmiens ar naudas maiņu.

Noziedznieks lūdz garāmgājēju vai gadījuma paziņu izmainīt liela nomināla naudu sīkāk. Kad upuris paņem maku rokās, zaglis ar kaut ko novērš viņa uzmanību, nemanāmi no maka izvelkot banknotes. To pašu viņš var izdarīt, metot uz viņu to monētu, kuru viņš ir lūdzis izmainīt.

5. Paņēmiens ar kečupu, kafiju vai saldējumu.

Visbiežāk tiek pielietots pie bankām vai bankomātiem. Upura, kas tikko ir noņēmis naudu, drēbes, it kā neuzmanības dēļ nosmērē ar kečupu, kafiju, saldējumu vai limonādi.
Vētraini atvainojoties par sagādātām neērtībām un mēģinot attīrīt drēbes, noziedznieks veikli izņem banknotes no maka vai arī nozog visu maku.

6. Restorāna paņēmiens.

Cietušie šajā gadījumā , pārsvarā, ir paši vainīgi. Tas, kur bezbēdīgi pakar žaketi vai kurtku uz krēsla atzveltnes, var stipri nebrīnīties, ka agri vai vēlu kāds izvilks no turienes maku vai mobilo telefonu.
To pašu var pateikt par somiņām, kas tāpat, bezrūpīgi, ir pakārtas uz krēsla. Ja galdiņš atrodas caurstaigājamā vietā blakus durvīm, somiņai kādā no momentiem var pieaugt kājas.

7. Paņēmiens lielveikalā.

Noziedznieks griežas pie izvēlēta upura, kas pakāris somu uz iepirkuma ratu roktura vai to ielicis ratos. Viņš lūdz atrast viņam kādu noteiktu preci. Piemērs: „kur viņi te ir noslēpuši sāli?”. Kamēr labsirdīgais cilvēks mēģina palīdzēt, novēršot uzmanību no somas, no viņa somas pazūd maciņš, kas tiek konstatēts tikai pie kases.

8. Nabadzīgo paņēmiens.

To izdara vienmēr bērnu vai pusaudžu grupa. Viņi kaut kur ēstuvē vai ielas kafejnīcā lūdz naudu ar uzraksta palīdzību. Kā upuris novērš uzmanību, kāds no viņiem ātri zog maku no galda vai izvelk to no kabatas vai somas.
Iespējamais variants: bērnu grupa ielenc garāmgājēju uz ielas, izspēlējot minēto scenāriju. Bandas pieaugušie locekļi atrodas kaut kur netālu.

9. Paņēmiens ar ziediem.

Kāds nepazīstams cilvēks sveicina upuri uz ielas, apskauj, piespraužot pie apģērba ziedu – teiksim, sarkanu neļķi. Kamēr upuris apjucis mēģina saprast , kāpēc viņam ir veltīta tāda uzmanība, zaglis aiziet ar nozagtu maku.

10. paņēmiens „nesēja pakalpojums”.

Šajā kriminālajā scenārijā noziedznieku mērķis ir vecāki cilvēki, kas atgriežas mājās ar iepirkumiem , smagām somām un produktu veikala.
Zaglis piedāvā savu palīdzību, paņem somas, pa kāpnēm iet ātrāk par savu upuri, paspējot aptaustīt iepirkum un izvelkot no somas maku vai naudu no maka.

11. Pacelšanas paņēmiens.

Tiek pielietots dzertuvēs vai bāros, kur ir daudz cilvēku, kas ir jautri un labi uztver joku. Kāds no apmeklētājiem (zaglis) pienāk pie upura un saka, ka var derībās noteikt cilvēka svaru, paceļot cilvēku. Apķerot upuri, noziedznieks izvelk maku vai mobilo telefonu.