11 filmas, kas maina uzskatus, un dzīvi kopumā!

Advertisement
Advertisement

Kino jau sen ienāca mūsu dzīvē, kā kaut kas pavisam ierasts. Visi mēs mīlam ik pa reizei pavadīt pāris stundas, baudot labu filmu. Daudzi dod priekšroku seriāliem, bet, ne visiem ir tik daudz laika.


Un vēl, dažkārt ir tā, ka pēc jēgas un emocionālas spriedzes, filmas nav sliktākas par grāmatām, lai gan tas ir izņēmums, nekā likums. Neskatoties uz to, tieši šie izņēmumi ļoti mūs iespaido.

 

 

Raksta turpinājums
«Avatars»

Sāksim ar filmu, kam ir vislielākie kases ienākumi, kas pārspēja divpadsmitgadīgo “Titānika” rekordu. Džeimsam Kameronam izdevās radīt lentu, kura iespaidotu ne tikai ar videoattēlu, kas filmā ir neticams, bet arī, nestu sevī dziļu jēgu.

Caur Pandoras pasaules skaistumu un lieliskiem skatiem, parādās pārdomas par cilvēka vietu dabā un jautājums, vai patiesi cilvēks ir tās kronis un saimnieks vai arī, neliela daļa no kaut kā globāla.
«Cīņu klubs»

Izcilā Čaka Palanika romāna ekranizācija, kas nosodīja materiālistisko sabiedrību. Filma un grāmata parāda mūsdienu vērtību tukšumu, vispārējo patēriņa uzskatus un jebkādas dzīves jēgas esamību vairākumam cilvēku.

Visu šo sarežģīto filozofiju apspēlē lielisko aktieru duets Breds Pits un Edvarts Nortons, kuru spēli režisēja Devids Finčers. Šāds vārdu un uzvārdu saraksts nevar atstāt vienaldzīgus cilvēkus, kurš pat attālināti ir pazīstams ar pasaules kinematogrāfu.
«Matriks»

Viena no kulta filmām vēsturē. Tad vēl brāļu Vačovsku daiļdarbs, kuri uzņēma ģeniālu triloģiju, līdz šim neliek mieru cilvēku prātiem. Pēc sižeta, liekas vienkāršā cīņu filmā, slēpjas patiesi dziļa jēga, kuru saproti pēc otra vai trešā skatījuma.

Vai reāla ir mūsu pasaule? Ja nav, tad, kāda izskatās realitāte? Un, ja tā ir daudz sliktāka un briesmīga, ko izvēlēsies tu: dzīvot laimīgi neziņā vai arī, dzīvot pa īstam, lai arī, briesmīgā, bet īstā pasaulē? Šie un daudzi citi jautājumi rodas filmas skatījuma laikā, un ne uz vienu nav atbildes.
«Revolveris»

Pavisam netipiska Gaja Riči filma, ko līdz šim laikam apspriež un nevar vien beigt to darīt. Režisors neizmantoja savus firmas paņēmienus radot šo lentu, jo tā pārsteidz visus, kas ir pazīstami ar viņa iepriekšējiem, kā arī, nākamajiem darbiem. Filmā ir lielisks Stethems, kurš tad vēl nebārstīja citātus pa labi un pa kreisi.

Neskatoties uz nerimstošiem strīdiem, vairums piekrīt tam, ka filma ir pārpilna ar idejām un jēgu, bet katrs no tās smeļas kaut ko personisku. To, ko saskatīja tikai viņš. Kāds redz filmā vēlmi atbrīvot sevi no važām, bet cits- pamācošu stāstu par grēku. Tāpēc filmu noteikti ir jānoskatās.
« Bailes un naids Lasvegasā»

Vēl viena iecienīta filma, kas uzņemta pēc Hantera S.Tompsona grāmatas. Tā ir divu stundu garuma psiholoģiska filma Džonija Depa un Benisio Deltoro kompānijā, kuri, pastāvīgi atrodoties vielu reibumā, demonstrē cilvēka un haotiskās realitātes mijiedarbību.

Patiesībā, neskatoties uz narkotiku daudzumu un citām pārmērībām, filma vēsta par amerikāņu sapņa meklēšanu. Lenta par 60-o gadu zaudēto paaudzi, par cilvēkiem, kuri dzīvo nostaļģijā pēc tiem laikiem un atsakās pieņemt realitāti. Narkotikas palīdz viņiem to izdarīt.
«Es, sākums»

Mazpazīstama režisora Maika Kehila mazpazīstama filma uz ilgu laiku aizņem dvēseli. Neskatoties uz vienkāršību, filma uzjundī patiesi globālus jautājumus. Piemēram, par mūžseno reliģijas un zinātnes konfliktu, par racionālismu un aklu ticību, un gala rezultātā, pat skar tēmu par dvēseļu atdzimšanu.

Visinteresantākais, filma ir tiešām banāla, banāli personāži, banāls sižets, bet aiz šīs maskas slēpjas tas, kas var mūs dvēseliski skart. Filma ir aizraujoša, atstāj pēc sevis spēcīgu pēcgaršu un daudz jautājumu.
«Viņa»

Un, pēkšņi mūsu sarakstā parādās Spaika Džonsa fantastiskā melodrāma, kuru var nosaukt par vismaigāko un jutekliskāko filmu vēsturē. Varoņa Hoakina Feniksa un mākslīgā intelekta vārdā Samantas romantisko attiecību stāsts

Samantai nav ķermeņa, tikai balss, bet tas netraucē autoriem parādīt neviltotu mīlestību pasaulē, kur realitātē nekas vairs nav palicis. Kinofilma pēc sevis atstāj milzīgu telpu pārdomām par to, kas ir mīlestība un kā tā var izpausties.
«Trumana šovs»

Viena no labākajām filmām ar Džimu Keriju, kuru skatoties neraudāja tik vien, kā bezjūtīgs cilvēks. Stāsts ļoti atgādina “Matriks” sižetu, bet bez robotiem, izdzīvošanas un citas atribūtikas.

Galvenais varonis dzīvo savu dzīvi nelielā pilsētiņā un sāk nojaust, ka viss visapkārt ir nereāls.

Lenta par cilvēku, kurš ieslodzīts krātiņā par prieku visiem pārējiem, bet, pats par to nenojauš. Un tad, kad viņš sāk nojaust, ir ar mieru zaudēt visu, lai iegūtu brīvību. Atkal personiskās realitātes izvēle, bet te tie aizskar dziļi dvēseli.
«Skaistums amerikāņu gaumē»

Pirmā arthausa filma, kas spēja iegūt “Oskaru”, pārsvarā pateicoties ģeniālā Kevina Speisija un scenārista Alana Bolla nopelniem. Scenārijs tika pārstrādāts vairākkārt, tāpēc filma ir piesātināta ar jēgu, bet, tas ir darīts meistarīgi ar mīlestību un daiļradi.

Mūsu priekšā sava veida 60-o gadu amerikāņu sabiedrība ar visām tās problēmām un trūkumiem. Godīgi sakot, par filmu var nemitīgi runāt, bet, lai pilnībā atrastu un saprastu visas tajā ieliktās idejas, vajag to noskatīties vairākkārt.
«Nekas kungs»

Viena no nedaudzajām filmām, kas uzdod skatītājiem daudz jautājumu, bet nesniedz nevienu atbildi. Pēc filmas autoru vārdiem, tā arī bija pamatideja. Galveno lomu izpildīja Džareds Leto, kurš būdams filmā 118 gadu vecs cilvēks, kurš ir uz nāves sliekšņa, nemirstīgo cilvēku sabiedrībā stāsta par savu dzīvi.

Dzīvēm, ja būt precīziem, jo sižeti nomaina viens otru, pilnīgi samulsinot skatītāju. Bet notiekošā jēga ir ļoti vienkārša: kamēr nav izdarīta izvēle, pastāv daudz iespējamību.
«Strūklaka»

Bez Darrena Aronofski šajā sarakstā būtu sarežģīti iztikt. Viens no sarežģītākajiem darbiem – “Strūklaka”- ir, protams, arī viens no neviennozīmīgākajiem. Liekas, režisors nav spējis pārvarēt personīgi uzlikto latiņu.

Pie tam - filma ir smagnējs darbs par dzīvi, nāvi un mīlestību. Filmu apsūdz jēgas banalitātē, bet, ja aizdomājas, arī dzīve un mīlestība arī ir banalitāte. Filmai ir pamatdoma – ideja par dzīves beigām un nemirstīgu mīlestību.
Tagad tikai jāieplāno grafiks, lai paskatītos to, kas nav redzēts, un vēlreiz pārskatītu atlikušās filmas citā skatu griezumā.

Šādas filmas skatīties vienu pēc otras, pēc katras ir jāatrod laiks, lai padomātu, atgriezties realitātē un izdarīt secinājumus. Līdz ar ko, tuvāko 11 nedēļu laikā vai 11 mēnešu laikā tev būs aizņemti vakari.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 20:11 19.11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024