11 fakti par cilvēka ķermeni, kas tevi satrauks vairāk nekā asa sižeta filma

Advertisement
Foto: adme.ru
Advertisement

Cilvēka ķermenim ir vairāk noslēpumu nekā vissarežģītākajā detektīvā. Un katru gadu zinātnieki veic jaunus sensacionālus atklājumus. Bet parasti mums rūp nevis zinātniski traktāti, bet aktuālāki jautājumi par mūsu ķermeni, par kuriem mēs bieži domājam.


Mēs nolēmām mazliet pavērt noslēpumu plīvuru un izstāstīt maz zināmus faktus par cilvēka ķermeni.

Raksta turpinājums
Foto: adme.ru
Lai saglabātos gluda āda, vajag vairāk skūpstīties

No kopējā muskuļu skaita cilvēka ķermenī 25% ir sejas muskuļi. Kad cilvēks smaida, viņš izmanto 17 muskuļu grupas, bet skūpstu laikā darbojas no 29 līdz 34 muskuļu grupām.
Foto: adme.ru
Zinātnieki atklājuši jūtu «оrgānu», kurš atrodas ādā

Tas reaģē uz sāpēm, piemēram, no injekcijas un sitiena. Šo jutīgo receptoru veido gliālās šūnas, kas veido retikulāru slāni. Eksperti arī atklāja, ka, ja to nobloķēt, āda būs mazāk jutīga pret sāpēm. Šis atklājums var mainīt hronisku sāpju ārstēšanu cilvēkiem.
Foto: adme.ru
Gudrības zobi var izaugt jebkurā vecumā

Nodevīgie astotnieki var ilgu laiku atrasties miegā un sākt augt, kad tiem iepatiksies. Piemēram, Ginesa rekordu grāmatā tika ierakstīts gadījums, kad 94 gadus vecam vīrietim izšķīlās gudrības zobs. Bet galvenokārt tie parādās pusaudža gados, retāk ap 20 gadiem. Bet dažiem cilvēkiem paveicies vairāk: šie zobi viņiem vispār neizaug.
Foto: adme.ru
Uzzināt pēdas garumu ir vienkāršāk nekā šķiet

Lai to izdarītu, nav nepieciešams mērīt pašu pēdu, mokoties ar lineālu. Pietiek izmērīt attālumu starp plaukstas locītavu un elkoņa iekšpusi: tas būs vienāds ar jūsu pēdas garumu. Leonardo da Vinči rakstīja par šo noteikumu savos rakstos, kad strādāja pie ‘Vitruviānas cilvēka’.
Foto: adme.ru
Pastāvīga tieksme uz miegu saucas narkolepsija

Mēs visi reizēm jokojam par draugu, kurš vienmēr vēlas gulēt. Bet, ja nolikt visus jokus pie malas, tad izrādās, ka ir tāda slimība, ar kuru cilvēks vienmēr ir miegains. To sauc par narkolepsiju. Šādi cilvēki nekad neizguļas, jo viņi laiž garām lēnā miega fāzi un uzreiz nonāk ātrajā. Tāpēc būt modram un izgulējušam tādā režīmā ir neiespējami. Uz planētas ir tikai 1% cilvēku, kas cieš no šīs slimības.
Foto: adme.ru
Pieskārieni nabai izraisa vēlmi aiziet uz tualeti

Ārsts Kristofers Holingsvorts skaidro šo “Lieldienu mīklu” šādi: “Ja ievietot pirkstu nabā un pakutināt, uzspiest vai vienkārši pieskarties tai, signāls no nervu šķiedrām vēdera dobumā pāries uz muguras smadzenēm. Un muguras smadzenes, savukārt, pārraida šos signālus uz urīnizvadkanālu. ”
Foto: adme.ru
Grumbas uz sejas var pastāstīt vairāk nekā psihologs

Muskuļu kustība uz sejas ir tieši saistīta ar jūtām, kuras mēs piedzīvojam. Pastāv pat sejas izteiksmju klasifikācija, kas atbilst konkrētām jūtām, kuru izstrādāja zinātnieks Ivans Sikorskis. Pēc viņa teorijas, muskuļi ap acīm ir atbildīgi par garīgajām izpausmēm, ap muti - par gribu, citi ir atbildīgi par visām pārējām piedzīvotajām izjūtām.
Foto: adme.ru
Asas sāpes, atsitot elkoni, nozīmē iespiestu elkoņa nervu

Ikviens zina briesmīgās, it kā caururbjošās sāpes, kad sasitat ar elkoni. Un tas nav kaula ievainojums, kā varētu šķist, tas ir saspiests elkoņa nervs. Tas atrodas starp kaulaudiem un ādu, tāpēc tas ir praktiski neaizsargāts un no sitiena uzņem visas sāpes. Parasti sāpes pazūd pēc dažām minūtēm.
Foto: adme.ru
Cilvēki ar superatmiņu neeksistē

Protams, skatoties izrādi, kurā cilvēki demonstrē fenomenālu atmiņu, atceroties lielu skaitu numuru, jūs bijāt sajūsmā un neizpratnē vienlaicīgi, kā arī domājāt: kā tas vispār ir iespējams? Iegaumēšanas čempioni apgalvo, ka viņi ir vienkārši cilvēki, kuri nolēma vienkārši uztrenēt savas smadzenes, izmantojot dažādas tehnikas.

Trīskārtējais pasaules čempions atmiņā Alekss Mullens atzīst, ka viņam nebija dabisku spēju atcerēties, viņš tikai sāka trenēt savu atmiņu katru dienu. Un zinātnieki uzskata, ka šī spēja ir paslēpta ikvienā cilvēkā.
Foto: adme.ru
Sievietes olšūna – vislielākā šūna cilvēka organismā

Bet ironiski, ka vismazākā šūna - spermatozoīds. Olšūna 600 reizes pārsniedz tā izmērus.
Foto: adme.ru
Iekšējais pulkstenis darbojas pateicoties hormonam

Droši vien visiem ir pazīstama situācija, kad pamostaties dažas sekundes pirms modinātāja signāla. It īpaši, ja uztraucaties, ka jūs nogulēsiet. Izrādās, ka mēs par šo stāvokli esam parādā hormonam adrenokortikotropam, kas ir “dabisks modinātājs”. Ar to ķermenis mēģina samazināt pamošanās stresu.
Foto: adme.ru
Un kāds fakts par cilvēka ķermeni jūs pārsteidza visvairāk, kad vēl mācījāties skolā?

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Aizvakar 20:11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024