10.Alans Raļski(Alan Ralsky)

2003.gadā pietiekamam skaitam cilvēku bija pieejams internets, bet, tajā laikā, sūtītais pa elektronisko pastu spams kļuva par problēmu, kas bija ievērības cienīgs arī no valsts puses. Problēmas centrā nokļuva uzņēmējs no Mičiganas Alans Raļski, kas kļuva pazīstams, kā „spama karalis”, nosūtot miljoniem elektronisko vēstuļu par dažādām sava biznesa sfērām. Daži viņa biznesa modeļa kritiķi Alanu nosauca par „kaitnieku”un „maitu”.
Kad avīzes raksts izgaismoja Raļski krāšņo dzīves veidu, iekļaujot rakstā arī viņa mājas, kas bija 743 kvadrātmetru liela, aprakstu, dažiem viņa kritiķiem radās iespēja atrast Raļski fizisko adresi. Vēloties atriebties par visu spamu, kas bija saņemts no Raļski, cietušie Raļski adresi ierakstīja „nevēlama pasta”sarakstē, un šo informāciju izplatīja vairākos interneta saitos. Rezultātā, tūkstošiem cilvēku izplatīja šo adresi visā internetā. Raļski un viņa ģimene saņēma dienā simtiem mārciņu nevēlama pasta.
2009. gadā Raļski atzina savu vainu federālajā tiesā, atzīstoties krāpšanā ar akcijām pēc īpašas shēmas.

9.47 ronini

Tas, kas jau sen kļuva par japāņu leģendu par uzticību un atriebību un bija par pamatu daudzām filmām un grāmatu sižetiem, ir sena vēsture. Edo periodā Japānā, samuraji pārsvarā kalpoja bagātiem muižniekiem, zemes īpašniekiem, par miesassargiem. Samuraja zvērests paredzēja vienošanos starp samuraju un viņa kungu par to, ka kunga nāves gadījumā, samurajs sola atriebties. 47 samuraji zvērēja aizsargāt savu kungu Asano Naganori.
1971.gadā pēc cita pazīstama tajā laikā muižnieka Kira Jošinaka apmeklējuma, radās nezināmas izcelsmes strīds, kura gaitā Asano iesita Kiram. Par padarīto noziegumu, valdošā grupa nolēma, ka Naganori ir jāizdara seppuku, citiem vārdiem sakot, rituāla pašnāvību, ko viņš arī izdarīja tajā pašā dienā.
Naganori samuraji ilgi gaidīja. Pēc diviem gadiem 47 ronini( samuraji,kas vēl nebija sasnieguši meistara pakāpi) iekļuva Jošinaki mājā, un pateica, kāpēc viņi ir atnākuši, un piedāvāja viņam izdarīt seppuku pašam sev. Kad pēdējais atteicās to darīt, ronini viņam nocirta galvu, aiznesa līdz sava saimnieka kapa vietaiun atstāja. Viņa padevās varas iestādēm, kas lika roniniem izdarīt pašnāvību. 46 no 47 roniniem pakļāvās .Tomēr, ir pretrunīgas vēsturiskas liecības par cetridesmit septīto roninu, vai viņš nomira, vai arī tika apžēlots.

8. Svētā Bertuļa dienas slaktiņš

Kad protestantiskajā reformācija radīja pavisam jaunu kristietības atzaru 16-ajā gadsimtā, katoļu baznīca uz kādu laika periodu pieklusa. Riskējot pazaudēt savu svarīgumu, baznīca riskēja pazaudēt zemi, varu un līdzekļus, jo vairākums katoļu rajonu sāka spert soļus protestantisma virzienā.
Tā bija atmosfēra, kurā nokļuva Parīze 1572.gadā, kad pilsēta bija pārpildīta ar katoļiem un hugenotiem ( franču protestantiem). Šie divi naidīgie grupējumi konfrontējās pēc tam, kā viena ievērojama katoļu muižniece plānoja apprecēties ar aristokrātu hugenotu. Uzreiz pēc tam, kā bija nosvinētas kāzas, franču karalis – Karls IX nolēma, ka armijas virspavēlnieku – hugenotu ir jāsagūsta un jānogalina par grēkiem, kas izdarīti pret baznīcu. Lai izvairītos no sūdzībām no hugenotiem, viņš lika tos visus nogalināt. Turpmākajās dažās dienās, kas tika nosauktas Svētā Bērtuļa dienas slaktiņu, tika nogalināti no 30000 līdz 10000 hugenotu.

7. Ārons Bjors(Aron Burr)

Amerikāņu vēsturē ir vairāki leģendāru politisku sacensību gadījumi. Viens no tiem- opozīcija starp Aleksandru Hamiltonu un Āronu Bjors. Pie tam, vēsture zina vairākus šādus nežēlīgus gadījumus, kā viņu duelis. Bjors un Hamiltons kalpoja revolucionārajā armijā Vašingtonā. Abiem bija mērķis izveidot politisku karjeru, un abi centās ieņem augstu amatu, ko arī sasniedza. Nākot pie varas, viņiem radās problēmas.
Hamiltons bija zināms kā vairākums federālo dokumentu autors, tāpat, viņš bija arī ASV Valsts kases pirmais sekretārs. Viņam bija liela pieredze politisko vēlēšanu organizācijā. Savos 47 gados viņš spēja atrast kompromitējošu informāciju attiecībā uz Džordžu Vašingtonu, Tomasu Džefersonu un Džonu Adamsu, pārsvarā, pateicoties viņa aizkulišu darījumiem šo valsts vīru padotajiem, kas par viņiem daudz ko zināja.
Tomēr, Bjors bija pēdējais, kam Hamiltons šķērsoja ceļu. Tieši Hamiltons pārliecināja federālistus prezidenta vēlēšanās 19800.gadā atbalstīt Džefersonu, nevis Bjoru, lai gan viņi ieguva vienādu balsu skaitu, tomēr, pēdējais ar cieņu uztvēra zaudējumu un kalpoja par vice-prezidentu. Vēlāk viņš pretendēja uz Ņujorkas gubernatora posteni, bet cieta sakāvi, un uzzināja, ka Hamiltons bija tam par iemeslu. Pēc notikušā, Bjors izsauca Hamiltonu uz dueli un viņu nāvējoši ievainoja dueļa laikā 1904.gada 11.jūlijā.

6.Deivs Kerrols

Kad Kanādas folkgrupa Sons of Maxwell 2008.gadā uzsāka Nebraskā savu koncertturneju, viņi bija dziļi vīlušies, kā krāvēji bija izmētājuši viņu ģitāras lidojuma laikā. Pēc lidmašīnas piezemēšanās un ceļojuma līdz Omahas hotelim, grupa konstatēja, ka viena no ģitārām, kurai vērtība bija 3500 ASV dolāru izrādījās salauzta.
Ģitāras īpašnieks, ģitārists Deivs Kerrols pieprasīja no aviokompānijas kompensāciju par sabojāto instrumentu. Pēc 9 mēnešus ilgām sarunām pa telefonu, kā arī, pēc tā, ka viņam tika piedāvāts griezties tiesā un viņš ģitāras remontam iztērēja 1200 ASV dolārus, viņa prasību Airlines aviokompānija noraidīja. Noraidījums bija motivēts ar to, ka tad, kad viņš konstatēja instrumenta bojājumu, viņš to neuzrādīja pilnvarotām personām Omahā.
Kerrols nolēma atriebties, ierakstot virkni dziesmu, kas kļuva pazīstamas kā „Sasistās ģitāras United Airlines triloģija”. Viņš ievietoja kompozīciju YouTube, kur, mazāk nekā par mēnesi tā tika noskatīta vairāk nekā 4 miljoni reižu. Kerrola atriebība ietekmēja kompāniju: pēc 4 dienām, kā tika atskaņots pirmais video, kompānijas akcijas kritās par 180 miljoniem dolāru, kas sastādīja 10 procentu no tirgus vērtības.

5. Ārsts Houlijs Krippens

Atriebība dažreiz ir netaisnīga. Tieši tā var nosaukt gadījumu, kas notika ar ārstu homeopātu Houliju Hārviju Krippenu, kurš dzīvoja Londonā kopā ar savu sievu, koncertdziedātāju Joru. Missis Kripena konstatēja, ka viņas vīram bija romāns un paziņoja par to, ka gatava pārcelties, paņemot līdzi visu viņu naudu, kas pārsvarā, piederēja viņai. Drīz pēc tam viņa pazuda bez vēsts, un vairāk neviens viņu nebija redzējis.
Ārsts Krippens pateica draugiem, ka viņa saslima un nomira koncertturnejas Losanželosā laikā. Īsā laika posmā viņš pārdeva sievas dārglietas un aizbrauca ar savu pasiju uz ASV. Vēlāk, kāds no Krippena sievas draugiem paziņoja Skotlendjardam par to, ka viņam ir aizdomas, ka šajā lietā nav viss tik gludi, un Krippena māja tika pārbaudīta. Pagrabā tika atrasts līķis, ārsts tika arestēts, notiesāts par savas sievas slepkavību un pakārts 1910.gadā.
2007.gadā noskaidrojās, ka ka mirušās atliekas nepiederēja ārsta sievai, bet īstenībā tas bija vīrieša līķis. Daži turēja aizdomās ārstu, ka viņš veiksmīgi tika vaļā no savas sievas līķa, bet bija pakārts, pamatojoties uz cita līķa atrašanas faktu. Iespējams, ka mirušās atliekas piederēja citam cilvēkam, kuru ārsts nogalināja, bet pilnīgi iespējams, ka ārsts bija kļūdaini notiesāts uz nāvi.

4. Lorena Bobita

Lorenas Babitas atriebība bija ļoti skarba, viņa nogrieza savam vīram dzimumlocekli. Tomēr, viņas stāsts ir daudz skumīgāks, kā liekas no pirmā acu uzmetiena. Bijuši misis Bobita apgalvo, ka viņas bijušais vīrs nežēlīgi par viņu ņirgājās, izmantojot fizisku vardarbību un pat izvarošanu, lai saglabātu kontroli pār viņu.
1993.gadā vienā no naktīm viņa atriebās. Kā viņa stāstīja, tajā naktī Džons Veins Bobits ieradās mājās piedzēries, piekāva un izvaroja sievu. Pēc tam, kā viņš iemiga, viņa paņēma virtuves nazi un nogrieza viņam peni. Tad izgāja no mājas, nesot nogriezto orgānu, iesēdās automašīnā un aizbraucot no mājas pietiekošā attālumā, izmeta to pa automašīnas logu.
Viņa apgalvo, ka momentu, kad nogrieza peni, neatceras. Viņas bijušais vīrs tika apsūdzēts vardarbībā. Viņa loceklis ķirurģiskā ceļā tika atjaunots. Šķīrās minētā ģimene 1995.gadā. Pēc tam Lorena kļuva par sadzīves vardarbības upuru aizstāvi. Viņa nodibināja Red Wagon organizāciju, kas palīdzēja sievietēm, kuras cieta no vardarbības mājās. 2003.gadā Džons Bobits tika notiesāts par ņirgāšanos attiecībā uz savu pirmo sievu Lorenu.

3. Entonijs Stokelmans

2006.gadā Indianas štata iedzīvotājs Entonijs Stokelmans tika apsūdzēts par uzmākšanos un 10 gadus jaunās Ketijas Kolmanas slepkavību. Izmeklētājiem tā bija vienkārša lieta, jo sarkanā paklāja šķiedras , kas tika atrasts nozieguma vietā, bija identiskas tām, kas atradās paklājā Stokelmana mātes dzīvoklī, viņa DNS bija konstatēts uz meitenītes ķermeņa , kā arī, uz atrastā izsmēķa blakus līķim. Entonijas atzinās par vainīgu, lai izvairītos no nāves soda. Tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.
Vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka spriežot pēc pirmajām Stokelmana intervijām, viņam mir ļoti ērti cietumā, bet drīz vien situācija izmainījās. Viņš tika pārvests uz labošanas iestādi Wabash, bet oficiālie pārstāvji nezināja par to, ka šajā iestādē atrodas ieslodzīts Ketijas Kolmanas brālēns. Pēc pāris mēnešiem Stokelmanam jau bija tetovējums uz pieres ar tekstu: „Ketijas atriebība”.

2.Dahau slaktiņš

Pēdējās Otrā pasaules kara dienās 1945.gada aprīlī, amerikāņu kājnieku divīzijai bija pavēle ieņemt koncentrācijas nometni Dahau Bavārijā.
Divīzijas kareivji drīz vien ieraudzīja to, ko vēlāk nosauca par „nāves vilcienu”- 39 vagoni bija piepildīti ar 2310 ieslodzōto līķiem. Vēlāk daži no divīzijas pateica, ka šis skats piespieda viņus izdarīt amerikānu kājinieku armijas vienu no briesmīgākajām zvērībām Otrajā pasaules karā. Par saviem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, kurus atrada mirušus vai mirstošus nometnēs, atriebībā amerikāņu Dahau atbrīvotāji nostādīja rindā SS virsniekus, kas nebija bruņoti, un kas bija ieradušies Dahau, lai padotos. 75 vācu kareivji tika sodīti ar nāvi.
Ierēdņi ilgu laiku slēpa kara noziegumu, tomēr , 2001 gadā Otrā pasaules kara ieraksti tika atslepenoti.

1. Džeimss Annesli.

Džeimss piedzima bagātā ģimenē Īrijā 18. gadsimta sākumā greznumā un ar titulu. Viņa onkulis Ričards bija stingri nolēmis mantot Džeimsa bagātību, un regulāri novērsa visus šķēršļus, kas traucēja viņam to iegūt, sākot jau ar pirmo šķērsli- Džeimsa tēvu- Ričarda brāli. Vēsturnieki domā, ka Ričards noindēja savu brāli Artūru.
Pēc tam, kad Artūra vairs nebija, tikai Džeimss stāvēja viņa ceļā. 12 gadu vecumā Džeimss tika nozagts un to izdarīja cilvēki, kurus nolīga viņa onkulis. Džeimss tika aizvests uz Ameriku, kur viņu turēja 12 gadus. 25 gadu vecumā viņam caur Jamaiku izdevās atgriezties Londonā, kur viņš atjaunoja savu personību un īpašumus, uzstājoties pret onkuli tiesās.
Tomēr, tā arī nepabeidzot tiesāšanos, viņš nomira, bet onkulim palika viss īpašums. Tomēr, Džems šo to bija panācis. Desmit gadus tiesāšanās sagrāva onkuļa labo reputāciju sabiedrībā, kurā viņš kļuva slavens kā intrigants, divsievis un nelietis.