1. - Cilvēks, kurš melo, neveidos tiešu acu kontaktu vai, pretēji, veidos to par daudz. Kad cilvēks melo, tie domā, ka tu tos pēti, tāpēc nolemj labāk skatīties kaut kur malā vai savādāk meli tiks atklāti. Citi domā, ka skatoties tieši acīs pārspīlētā veidā, dos viņu stāstījumam vairāk patiesīguma.
2. - Bieži vien meļi izmanto pretjautājuma taktisku. Kad tu uzdod viņiem jautājumu, tie uzdos tev pretjautājumu, kas dos viņiem papildus laiku, lai savu stāstāmo padarītu ticamāku.

3. - Jocīga ķermeņa valoda. Meļi bieži vien nepamatoti pagriežas, pārāk bieži mirkšķina vai arī izmainās balss tonis. Viņi sakrusto rokas, kas norāda to, ka viņi grib distancēties no šis situācijas. Vēl viena pazīme ir nepārtraukta kustība. Tie var visu laiku pieskārties pie sejas vai kratīt roku, vai spēlēties ar atslēgām vai kam tamlīdzīgam.
4. - Melojot cilvēks pievieno informāciju, kas netika jautāta. Tā tas domā iedod savam stāstāmajam vairāk patiesīguma. Jo vairāk neprasītu detaļu, jo lielāka iespēja, ka teiktais ir meli.

5. - Kad cilvēks melo, tas “ieiet” aizsardzības stāvoklī. Viņi darīs visu, lai novērstu tavu uzmanību no sevis un tie var kļūt pat agresīvi, kad tu apšaubi viņu stāstīto. Cilvēki, kas stāsta patiesību, parasti dara pretējo. Tas kļūst skaidrs, kad tu vēlēs noturēt sarunu ar meli. Tas centīsies mainīt tēmu vai virzīs sarunu uz pilnīgi citu pusi.
6. - Kad cilvēks melo, tas parasi izceļ mazāk svarīgas detaļas. Šīs nesvarīgās detaļas nomierina meli, tomēr klausītājam kādā brīdī varētu likties, ka kaut kas trūkst. Par to, vai cilvēks ir melojis, var uzzināt, pārjautājot vēlāk par tiem mazāk svarīgākajiem faktiem. Ja tas atceras – stāstīja patiesību, neatceras – meloja.

7. - Pēti acis. Ja cilvēks melo, tad viņa acis vēršas uz augšu vai kreiso pusi (attiecas uz labročiem.) Kreiļiem ir tas pats, tikai viņu skatiens vērsīsies uz labo pusi. Cilvēki sāk biežāk mirkšķināt un viens “mirkšķiens” ilgs ilgāk nekā parasti.
8. - Daži cilvēki svīst vairāk, kad tie melo. Taču tas pats notiek arī kad uztraucas vai ir kautrīgs. Taču, kad svīšana ir apvienota arī ar nosarkšanu un grūtībām norīt siekalas, tā jau ir pazīme, ka cilvēks melo.

9. - Skaties mirkļa sejas izteiksmes. Ja, uzsākot sarunu, cilvēka sejā uz aptuveni 5 sekundēm parādās silts smaids, tad diez vai, ka viņš melos, bet, ja uztraucies – ir liela iespejamība, ka tam ir kas slēpjams. Tieši mirkļa izteiksmes palīdz saprast, vai cilvēks melo. Stāstītājs tās parasti nespēj kontrolēt, bet klausītājs tās var pamanīt.
10. - Paprasi meli, lai tas atkārto savu stāstu. Ja stāsts ir safantazēts, tad ir ļoti grūti atcerēties visas detaļas, ko viņš ir sastāstījis. Ja cilvēku pēkšņi apņem uztraukums, kad tu paprasi, lai pārstāsta, tad tas jau norāda, ka, iespējams, viss bija izdomāts.