Kā izrādījās, Senās Romas sabiedriskās tualetes vairāk atgādināja mūsdienas pīpētavas. Viņi ne tikai izpildīja dabiskās vajadzības, bet arī pārsprieda pēdējos jaunumus un iepazinās ar nepieciešamiem cilvēkiem.

Tualetē atradās gari soli ar atverēm virspusē un priekšpusē. Tur nebija norobežojumu, tādēļ nav brīnums, ka apmeklētāji tik ļoti mīlēja papļāpāt par dzīvi ar kaimiņu.

Ja ar virsējām atverēm viss ir skaidrs, tad, kam nepieciešamas tās, kuras priekšpusē? Tādēļ, ka tajā laikā vēl nebija tualetes papīra, pateicoties šai atverei romieši saveda sevi kārtībā.

Viņi ņēma sūkli, piestiprināja to pie nūjas un samitrināja notekcaurulē, kas atradās sola priekšā. Pēc tam, kad tika veikta procedūra, sūkļi izmesti un nūja palika nākamajam apmeklētājam.

Starp citu, romiešu tualete neskaitījās bāla vieta. Uz sienām bija skaisti zīmējumi, bet pašu telpu greznoja statuetes. Par ieeju ņēma noteiktu maksu, tādēļ nabadzīgie praktiski neapmeklēja šo vietu.

Starp citu, kad imperators Vespasiāns ieviesa nodokli uz urīnu, lai papildinātu kasi, daudzi to nesaprata. Bet nodoklis izrādījās īsts, un teiciens par to, ka nauda nesmird, kļuva spārnots.

Dažām tualetēm pat tika izveidota speciāla apkures sistēma - hipokausts.

Daudzstāvu ēkās savādāk visu iekārtoja. Istabā atstāja naktspodiņu uz nakti, saturu pēc tam izlēja speciālā vietā pirmajā stāvā.

Daži izlēja naktspodiņa saturu pa tiešo pa logu, par to tika ieviests sods. Un tomēr viltnieki pastāvīgi izmantoja šo iespēju, vainojot citus izdarītajā.

IV gadsimtā, Diokletiāna valdīšanas laikā, Romā bija 144 sabiedriskās tualetes. Ja skatītos uz šo ciparu, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, mūsdienu pilsētas nav ne tuvu šim līmenim!

Tu nenoticēsi, bet šai delikātai tēmai ir veltīti daudzi akadēmiski darbi, jo vēsturiski ļoti interesējas par šo jautājumu.

Vai tu zināji par šiem šokējošiem faktiem? Dalies ar šo rakstu!