1. Lielais zilais caurums

Netālu no Dienvidamerikas valsts Belīzas, atrodas praktiski ideāls apaļš caurums, kura diametrs sastāda 0,4 kilometri. Ūdens dziļums tajā – 145 metri, kas nodrošina tam zilu krāsu. Tūristi no visas pasaules nirst Belīzas Lielajā zilajā caurumā, lai sajūsminātos par dažādām zivju sugām tā dzidrajos ūdeņos.Tiek uzskatīts, ka šis brīnumainais ģeoloģiskais objekts formējās miljardus gadu atpakaļ, kad ūdens pacēlās virs alām.

2. Sahāras acs

Mauritānijā, Sahāras tuksnesī atrodas viens no dīvainākajiem ģeoloģiskajiem brīnumiem, Sahāras acs, kas vēl tiek saukta par Rišata struktūru. Kailā tuksneša vidū var ieraudzīt līdzīgu vērša acij formējumu, kura diametrs sastāda 50 kilometri. Kosmisko kuģu ekipāžas pat izmanto Tuksneša aci kā orientieri. Sākotnēji pieļāva domu, ka Tuksneša acs radās meteorīta kritiena rezultātā. Bet tagad zinātnieki uzskata, ka šis ģeoloģiskais objekts radās zemes pacelšanās un erozijas procesā.

3. Elles vārti

Darvaza - pilsēta Turkmenistānā, kur atrodas iespaidīgs ģeoloģisks formējums, kuru sauc par Elles vārtiem. Šim caurumam zemē ir neizsīkstošas kurināmās gāzes rezerves. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 35 gadus atpakaļ ģeologi, kas urba zemi, lai atrastu gāzi, ieurbās pārāk dziļi un zeme iebruka. Ģeologi neiedrošinājās nolaisties caurumā, lai savāktu savu aprīkojumu. Baidoties, ka indīgā gāze var izlauzties no zemes dzīlēm, viņi aizdedzināja gāzi un no tā laika uguns Elles vārtos deg pastāvīgi.

4. Erebusa ledus torņi

Visaukstākajā Antarktīdas kontinentā atrodas Erebuss, vulkānisks kalns, kas pārklāts ar simtiem ledus torņu. Torņi izvietoti 20 metru augstumā un pastāvīgi izlaiž tvaiku. Kad tvaiks aukstumā sasalst, iekšējās torņu sienas aug un izplešas. Šie ģeoloģiskie veidojumi ir līdzīgi torņiem uz Marsa planētas, uz Saturna, Jupitera un Neptūna pavadoņiem. Minētais vulkāns, pastāvīgi darbojas un ir vēl viens dabas brīnums, kur satiekas ledus un uguns. Pēdējo reizi Erebuss izvirda 1978. gadā.

5. Velnišķīgie laukakmeņi

Austrālijas aborigēni, kas te dzīvo, velnišķīgos laukakmeņus sauc par Karlu Karlu. Šie milzīgie apaļie laukakmeņi no sarkanā granīta atrodas skaistā dabas vietā. Laukakmeņu diametrs ir dažāds, un var būt no 50 cm līdz 60 m. Daži izvietoti diezgan dīvainā veidā – balansē viens uz otra. Velnišķīgie laukakmeņi ir formējušies miljoni gadu atpakaļ, kad izkususī magma nokļuva zem smilšakmens, atdzisa un radīja granītu.
Gadi un apkārtējās vides faktori izsauca eroziju, pateicoties kam, mēs šodien varam vērot šīs brīnumainās dabas parādības. Austrālijas aborigēni uzskata, ka velnišķīgiem laukakmeņiem ir īpaša garīga nozīme.

6. Niedru flautas ala

Niedru flautas alu Ķīnas autonomajā rajonā Guansi vēl sauc par Dabas mākslas pili un tā ir diezgan slavena. Dabas radītas kaļķakmens alas piepildītas ar dīvainiem , jocīgas formas, līdzīgiem lāstekām, akmens veidojumiem un alā papildus ir krāsaina apgaismojuma efekts.

Šis ģeoloģiskais objekts tika nosaukts par godu niedrēm, kas aug netālu no alas un kas tiek izmantotas muzikālo flautu izgatavošanā. Objekta garums sastāda aptuveni 240 metri un šī ir milzīga teritorija, kur var aplūkot izcili skaitu dabas ainavu. Objekts ir sens, jo uz tā sienām ir saglabājušies uzraksti no Tangu dinastijas valdīšanas laika, kas tiek datēts ar 798 gadu pirms mūsu ēras.

7. Sālsezers Ujuni

Ujuni sālsezers atrodas Bolīvijas dienvidrietumu daļā. Šis ģeoloģiskais brīnums ir pats lielākais izžuvušais sālsezers, kas atrodas 3000 m virs Andu kalniem un kura platība ir vairāk nekā 10 000 kvadrātkilometru.

Šī unikālā dabas aina sastāv no daudziem sāls un ūdens slāņiem. Sālsezera vidū sāls slāņa biezums sasniedz 10 metrus. Kad ir lietus, Ujuni sālsezers iegrimst un izskatās kā milzīgs spogulis. Tiek uzskatīs, ka tas radās ģeotermālo avotu un sālsezera saplūšanas rezultātā. Šajā vietā uzturas dažādu rozā flamingo veidu, lai radītu pēcnācējus.

8. Antilopes kanjons

Antilopes kanjons, kas atrodas ASV dienvidrietumos ir visbiežāk fotografētais kanjons. Tas atrodas Navaho cilts teritorijā Arizonas štatā. Navaho ļaudis to sauc par Tsé bighánílíní, kas nozīmē „vieta, kur ūdens tek caur akmeņiem”. Antilopes kanjons sastāv no diviem atsevišķiem kanjoniem, Augšējo un Apakšējo Antilopes kanjoniem.

Lietus ūdens tek šajā vietā un nolīdzina klintis, radot tām izliektu formu. Antilopes kanjons radās spēcīgu plūdu laikā, kas izraisīja iežu eroziju. Erozijas gaitā atklājās ejas ar dziļiem koridoriem un kļuva redzamas klintis ar interesantām formām. 2005.gadā varas iestādes slēdza kanjonu uz 5 mēnešiem sakarā ar plūdiem.

9. Šokolādes kalni

Vairāk nekā 50 kvadrātkilometru platībā Filipīnu provincē Boholā atrodas ģeoloģiskais veidojums, tā saucamie, Šokolādes kalni. Īstenībā, šajos kalnos nav šokolādes, bet visi kalni, kuru skaits pēc atsevišķiem aprēķiniem ir no 1268 līdz 1776, sausā sezonā izskatās kā šokolāde. Šokolādes kalni ir trešais Nacionālais ģeoloģiskais piemineklis Filipīnās, un tie ir attēloti uz Boholas provinces karoga. Šokolādes kalniem ir vienmērīga forma un to augstums sastāda no 30 līdz 50 metriem. Pēc vienas no versijām, tie radās tad, kad vulkāns, darbojoties, pats sevi iznīcināja. Kā vēsta leģenda, tie radās no giganta, kas zaudēja savu mīlestību, asarām.

10. Akmens mežs

Madagaskaras rezervāts Cinži Dju Bemaraha ir UNESCO Vispasaules mantojums un vieta, kur var redzēt Akmens mežu. Akmens mežs sastāv no augsta un plaši izskalota kaļķakmens. Akmens meža platība ir 666 kvadrātkilometri, un tas ir līdzīgs kaļķakmens torņiem. Vietējie iedzīvotāji brīdina, ka šī vieta, kur jūs nevarēsiet pārvietoties basām kājām, ir ļoti nelīdzena. Akmens mežā dzīvo unikāli dzīvnieku veidi, piemēram, baltais lemūrs.