Auglis Durians

1. Smirdīgais durians - spēcīgs afrodīzijs

Durians-tas ir auglis, kas aug Dienvidāzijā, un kas ir slavens ar savu slikto smaku. Smaka ir tik neciešama, ka daudzās sabiedriskās vietās Āzijā tas ir aizliegts.

Bet maz kurš zina, ka šis smirdīgais auglis ir spēcīgs afrodīzijs. Tiek uzskatīts, ka viņš rada ļoti ātru libido uzlabojumu katram cilvēkam, bet maigais un gludais augļa mīkstums – tas pats par sevi ir garšīgs un izceļas garšas tonalitātēm.
Saskaņā ar Indonēzijas Javas salas iedzīvotāju parunu: „Kad nokrīt durians, sarongi (apģērbs kas ir līdzīgs svārkiem) paceļas”. Leģenda parādījās pēc tā, kad cilvēki novēroja, ka pēc duriana ēšanas dzīvnieki praktiski vienmēr nodarbojās ar seksu.

Durians satur augstu triptofāna līmeni, kas pārvēršas laimes hormonā serotonīnā, izraisot labsajūtu. Pētījums ar pelēm pierādīja, ka tās peles, kuras baroja divu nedēļu laikā ar durianu, palielinājās libido un uzlabojās reproduktīvās spējas.
Banānu audzēšana

2. Banāni ir pārāk perfekti

Ģenētiska daudzveidība nodrošina sugas ilgdzīvotību. Bet to nevar pateikt par banāniem. Neskatoties uz to, ka ir vairāk nekā 300 banānu šķirņu, vairums cilvēku ēd tikai vienu, ko sauc par Kavendišu.

Tā ir garšīga, ērta un to audzē visā pasaulē, sākot no Havaju salām līdz Taivānai. Tomēr, lai kur tas neaugtu, tas ir ģenētiski identisks, tātad, vairāk ievainojams. Neesot ģenētiskai daudzveidībai, slimība vai sēnīte var iznīcināt visu pasaules banānu populāciju.

Tā, piemēram, agrāk viena no populārākajām banānu šķirnēm bija Gro- Mišel, līdz sēnīte iznīcināja gandrīz visu šīs šķirnes banānkokus. Tika iztērēti miljardi dolāru, lai atrastu banānu Gro Mišel aizvietotāju.
Neskatoties uz mēģinājumiem radīt noturīgākus, ģenētiski daudzveidīgākus banānu veidus, banāniem Kavendiš arī draud iznīcība. Problēma daļēji ir tajā, ka banāni nevairojas ar sēklām, bet jaunu šķirni banānu audzēšana ir jāuzsāk no sēklām. Bez tam, visi mūsdienu banāni ir mutācija, apkopota no 10 augiem, kas kultivējās Āfrikas kontinentā.

Labākais auglis

3. Ideālu augli grūti atrast

Japānā augli dāvina kā dāvanu ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem un biznesa partneriem. Tas ir greznuma priekšmets un jo tas ir dārgāks, jo labāka ir dāvana.

Tur pat eksistē veikali, kas saucas Senbikiya, kas specializējas uz ideāliem augļu paraugiem. Uz šiem augļiem, kas tiek pārdoti veikalā, nav plankumu un iespiedumu, un tiem ir jābūt ideālai formai. Bet citi izskatās tik lieli un sulīgi, ka sākt var pat sākt šaubīties, vai tie ir īsti.

Tā, piemēram, groziņš ar 12 zemenēm jums izmaksās 83 ASV dolāri, bet trīs melones var sasniegt 419 ASV dolāru vērtību.

Tā ir cena ne tikai par ideālo izskatu, bet arī par augļu audzētāju darbu. Siltumnīcu saimnieki strādā 365 dienas gadā, nodrošinot vajadzīgo barības vielu daudzumu un uzturot vajadzīgo temperatūru. Visas pūles var būt veltītas viena eksemplāra izaudzēšanai.

Ogu īpašības

4. Vairākums ogu nemaz nav ogas

Dzērvenes, mellenes un ērkšķogas ir tā saucamās „viltus ogas”, tas ir, tās formējas visā auga zarā, nevis tā galotnē, lai tās varētu klasificēt kā īstas ogas. Bez tam, šīs ogas formējas daļēji no ziedkausa, kas arī tās izslēdz no īstu ogu saraksta.

Avenes un kazenes faktiski ir „kauleņi”, tas ir gaļīgi augļi ar plānu mizu, un kas satur dažas sēklas ar cietu apvalku.
Eksistē arī sarežģīti augļi, tas ir, ka no viena zieda rodas vairāki augļi.

Auglis apelsīns

5. Apelsīns parasti nav oranžs

Savā dabiskajā izskatā siltajās zemēs, kur audzē apelsīnus, to ārējā kārta satur daudz hlorofīla, piešķirot apelsīniem zaļu krāsu.

Vēsākās vietās hlorofīls tiek iznīcināts, tāpat, kā koku lapās, un parādās mīkstuma oranžā krāsa. Tieši zaļie apelsīni tiek uzskatīti par gataviem, bet tie, kas pārvēršas oranžā krāsā, jau zaudējuši savu gatavības svaigumu.

Tomēr, cilvēkiem vienalga zaļie augļi asociējas ar negataviem augļiem, un daudzus apelsīnus mākslīgi pārvērš par oranžiem, tos ātri sasaldējot un ar gāzēs – etilēna palīdzību, lai atbrīvotos no hlorofīla, kas atrodas apelsīna ādā.

Kizils

6. Ķirsis, kas apmānīja velnu

Kornēlija ķirsis vai kizils ir viens no senākajiem augļiem ar garu vēsturi. Kad Senās Grieķijas, Romas vai Persijas tekstos tiek pieminēts ķirsis, tiek domāts tieši kizils.

Tas tiek izmantots sīrupos, kompotos un ievārījumos, kā arī, lai izgatavotu vīnu un šņabi, bet reti tiek lietots svaigā veidā.

Turcijā ir leģenda: Kad Sātans atnāca uz šo valsti, ieraudzīja, ka kizila koki agri zied, nolēma, ka tie arī ātrāk nesīs augļus. Viņš apsēdās zem koka un gaidīja, tajā pat laikā, kad citi koki visapkārt ziedēja un riesa augļus. Beigās, kad viņš konstatēja, ka kizila koki nobriedina augļus paši beidzamie vasaras beigās, viņš ļoti sadusmojās.
Līdz šim brīdim kizilu sauc par „šaitana ogu”, vai koku, kas apmānīja Sātanu.

Arbūza audzēšana

7. Arbūzs ilgu laiku ir ūdens avots

Arbūza auglis no botānikas viedokļa ir oga ar biezu mizu un mīkstumu iekšpusē.
Pašreiz mēs ēdam arbūzu pārsvarā kā uzkodu karstā vasaras laikā. Sākotnēji tos kultivēja ļoti praktiskos nolūkos. Vieni no pirmajiem faktiem par arbūzu audzēšanu ir redzami ēģiptiešu hieroglifos, kuriem ir vairāk nekā 5000 gadu. Tāpat, tas tiek pieminēts Āzijas, Indijas un Vidusjūras kultūrās.

Slavens skotu pētnieks Dāvids Lingstons atklāja arbūzu laukus Āfrikā. Arbūzs aug sausā klimatā, un no seniem laikiem bija ne tikai ēdiens. Sakarā ar to, ka arbūzs 90 % sastāv no ūdens, daudzos sausos Āfrikas rajonos to izmantoja kā ūdens avotu. Pētnieki to nēsāja kā dabīgu ūdens pudeli.

Arbūzam ir vēl cita priekšrocība, ka to var izmantot bez atlikuma un visas tā daļas ir ēdamas.
Izmanto ne tikai mīkstumu, bet arī sēklas, kuras apcep un mizu, no kuras gatavo ievārījumu vai sāla.

Ābolu noderīgums

8. „Kurš apēd vienu ābolu dienā, to neapmeklē ārsts”

Iespējams, jūs esat dzirdējuši šo parunu, un ir daudz zinātnisku pierādījumu tam, ka regulāra ābolu lietošana ir ļoti veselīga.

Tā, viens no pētījumiem parādīja, ka lietojot žāvētu ābolu sauju pusgada laikā tiek samazināts sliktā holesterīna līmenis, un veicina notievēšanu.

Bez tam, tiem, kas ēd ābolus samazinās insulta risks, uzlabojas elpošanas funkcija un viņiem vieglāk ir uzturēt normālu svaru.

Āboli samazina dažu vēža veidu attīstību aptuveni divas reizes, uzlabo smadzeņu darbību un šūnu veselību, novērš demences attīstību un samazina diabēta risku.

Parastie āboli bieži vien paliek moderno augļu ēnā, bet vēsture liecina par to, ka ābolu labās īpašības bija zināmas jau sen. Tā, ābolu atliekas tika atrastas aizvēsturiskās apmetnēs. Kuras datētas ar 6500 gadu pirms mūsu ēras.

Aizliegtais auglis

9. Šimpanzei aizliegtais auglis vienmēr ir saldāks

Mums visiem ir pazīstams stāsts par Ādamu un Ievu un par aizliegto augli, bet izrādās, ka ideja par aizliegto augli šimpanzēm ir uzbudinošs faktos.

Skotijas Stirlingas universitātes pētnieki pētīja šimpanžu lakstošanās paradumus brīvajā dabā, un konstatēja, ka mātītes biežāk piedāvāja nodarboties ar seksu, ja viņām tika atnests auglis. Bet nevis parasts auglis, bet tāds, kas bija nozagts no apstrādātajām zemēm.

Zinātnieki pieļauj, ka mātītes pievilināja nevis pats ēdiens, bet gan nepaklausīga uzvedība, lai gan cilvēki tiem nekad nopietni nebija draudējuši.

Guarana

10. Guarana satur divreiz vairāk kofeīna, nekā kafija

Ja jūs paskatīsieties uz daudzu enerģijas dzērienu sastāvu, tad sastāvdaļu sarakstā atradīsiet guaranu. Saskaņā ar leģendu, neparastais auglis izauga no noslepkavotā puisīša acīm, un guarana, tiešām, izskatās kā apasiņots acu ābols. Guaranu, tāpat, izmanto, kā afrodiziaku, parasti dzēriena ar riekstiem un putnu olām formā.

Eiropiešu misionāri 17.gadsimtā Brazīlijā ievēroja, ka vietējie iedzīvotāji izmantoja ogas, kas ne tikai tiem deva enerģiju, bet arī ļāva tiem vairāku dienu garumā iztikt bez ēdiena.

Guarana kļuva par koloniālo preci, kura, pēc apgalvojumiem, sargāja no slimībām, bet lielā daudzumā izsauca bezmiegu. Kofeīns guaranā atšķiras no kofeīna kafijā.

Guarana satur ķīmiskos komponentus, kas saucas- tanīni, kas izsauc ilgstošāku efektu, nekā kofeīns no citiem avotiem.
Daudzu gadsimtu garumā, guaranas ogas sasmalcināja pulverī un smēķēja ilgstošā laika periodā. Dzērienu no guaranas nodeva cits citam traukā oficiālu sanāksmju un pasākumu laikā, kas ir atšķirīgi no mūsdienu modes izdzert enerģētiķi vienā rāvienā.