10. Mazās būtnes

No tā brīža, kā bija izdarīts atklājums par to, ka hobiti kā rase kādreiz tiešām ir bijuši, zinātne pārskatīja savu kategorisko uzskatu par to, ka mazie cilvēki ir mīts. Ignorējot zinātni, ir jāpiemin, ka vienmēr eksistēja tie, kas uzstāja, ka mazas humanoīdas būtnes ir starp mums.
Ik pa laikam masu saziņas līdzekļos parādās paziņojumi par to, ka attālās vietās dažreiz tiek pārsteigtas nesagatavotas mazas būtnes, kas ir līdzīgas rūķiem vai elfiem. Tos apraksta kā mazas būtnes, ne lielākas par 9 pēdām, kuru fiziskās īpašības līdzinās humanoīdu īpašībām. Stāsta, ka daži no viņiem ir neiedomājami spalvaini.

Meksikā un Karību baseina valstīs par viņiem runā kā par nelielām, līdzīgām rūķiem būtnēm, kas dažreiz iebrūk parasta cilvēka telpā ar mērķi nozagt ēdienu vai kādu citu nopietnāku iemeslu dēļ. Viņu dīvainības, un iespējams, spēka, dēļ, kas viņiem piemīt, runā, ka cilvēki, kas viņus redz, apstulbst un paliek kā paralizēti, bet būtnes aizbēg. Protams, šajā situācijā nevajag ignorēt savstarpējas attiecības ar fejām un burvju zināšanām.
Islandē uzskata, ka elfi un citas mazas būtnes dzīvo zem zemes. Cilvēki, kas ceļ tirdzniecības centrus un lielas ēkas, bieži vien cenšas „apiet satraucošos rajonus”, kuros, iespējams, varētu dzīvot šie mazie cilvēciņi, lai tos nesadusmoti. Daudzi islandieši aizstāv savu pārliecību, paskaidrojot, ka ir šīs būtnes paši ir novērojuši. Tādā veidā, vai varam noraidīt apgalvojumu par to, ka elfi, rūķi, fejas un citas mazas būtnes, eksistē, un runāt pat tiem kā par pasaku personāžiem vai arī patiešām tie eksistē un dažreiz nejauši cilvēkiem ar tiem izdodas sastapties?

9.Milzīgie plēsēji

Milzīgie plēsēji – tie ir putni, kas pārtiek no maitām vai medī. Tie, kā ierasts, lielāki par vidusmēra putniem un tiem ir īpaša fizioloģija, tāda kā – vareni knābji un nagi, kas palīdz saķert un saplēst upuri. Ērgļi, grifi un piekūni ir šo putnu sarakstā. Tomēr, pēdējā laikā neviens nebija ziņojis par to, ka ir redzējis milzīgas reptīlijas.
Liecinieki bieži apraksta aizsmakušus saucienus, ko rada putni, un kuru spārnu vēziens sastāda 12-18 pēdas, bet no putna lidojuma līdzinās aptuveni 3-5 pēdām. Pēc vairāku cilvēku teiktā, gigantiskās reptīlijas līdzīgas aizvēsturiskiem putniem un tiem ir zvīņaina āda uz kājām.
Parasti tos pamana meža platībās vai blakus aizām. Aculiecinieki runā, ka no putniem bieži vien smako pēc puvušas gaļas, kas principā, ir pilnīgi izskaidrojams, ņemot vērā viņu ēdienkarti. Plēsējus redzēja ne tikai atsevišķi cilvēki, bet arī cilvēku grupas, kas sastāvēja no pieciem un vairāk cilvēkiem.
Tāpat kā nav reālu pierādījumu tam, ka pastāv Sniega cilvēks, tā arī nav ticamas informācijas par to, vai reāli dabā pastāv gigantiskās reptīlijas. Tie ir mūsu pagātnes unikāli pārstāvji, kas saglabājās nelielā daudzumā mūsdienās? Vai tie ir kādi pazīstami putni, kas „nepareizi iztulkoti”? Turpina rasties jautājumi un arī ziņojumi par viņu nejaušu novērošanu.

8.Dopelgangers

Ar mīklainu vācu vārdu salikumu „dopelgangers” apzīmē dēmonisku cilvēka dubultnieku. Viņus bija pamanījuši jau senatnē, tad viņi bija pazīstami kā „fetči”. Kā apgalvo Vikipēdija, vardogers skandināvu mitoloģijā apzīmē cilvēka kopiju, ilgi līdz tam brīdim, kā cilvēks piedzimst.
Mūsdienās ir vairāki stāsti no cilvēkiem par to, ka ir redzējuši tos realitātē, kad satiekot reālu cilvēku kādā no vietām, saprata, ka pirmā tikšanās bija ilūzija.
Viena sieviete, skatoties pa logu, skaidri redzēja, ka viņas vīrs kompānijā ar savu kolēģi atgriežas mājās. Viņa piegāja pie durvīm, lai tos ielaistu, bet neatrada jebkādas vīra, vīra mašīnas pazīmes. Vīrs atgriežās mājās pēc pāris stundām un apstiprināja, ka tajā momentā , kad sieva viņu „redzēja”, viņš tiešām bija sava kolēģa sabiedrībā un atradās četru stundu braucienā no mājas. Citam cilvēkam pateica, ka „dzirdēja”, kā viņš pārrodas mājās piecas minūtes pirms tam, kā viņš patiesi ieradās mājās, pie tam, ierašanās skaņas bija tieši tādas pašas, tie bija tieši tādi paši trokšņi un tie paši vārdi, ko viņš esot teicis „pirmajā reizē”. Dīvaini, bet no visa jāsecina, ka šādi gadījumi nav retums. Vairāki cilvēki apgalvoja, ka redzēja sevi tajā pašā apģērbā, kas viņiem ir mugurā. Folklorā – redzēt savu dubultnieku, tas nozīmē drīzu nāvi. Vai šie gadījumi ir zemapziņas triki vai arī redzes māns?

7. Ceļošana laikā

Visas ziņas, kas saistītas ar ceļošanu laikā ir nervu pārdzīvojumi. Cilvēki stāsta par ārpuszemes tikšanos, par lieliem „lēcieniem” nākotnē vai pagātnē u.t.t. Vislielākās bažas rada tas, ka par to stāsta nevis viens bet vairāki cilvēki, kas izjūt vienu un to pašu un ir piedzīvojuši nonākšanu pagātnē vai nākotnē.
Raksturīgi, ka tas notiek ja kāds dodas ceļojumā, vai uz tālāku vai tuvāku vietu, pie tam, pa zināmu taku, un konkrēti zina, cik laika ir nepieciešams, lai nonāktu plānotajā vietā. Ceļojums liekas normāls, tomēr, kad tas beidzas, cilvēks apzinās, ka viņš ir nogājis vairākas jūdzes neiespējami īsā laika posmā. Dažreiz cilvēks nonāk vajadzīgā vietā par stundu agrāk, nekā bija plānojis.
Bija arī otrādi gadījumi, kad cilvēks devās ceļā, bet noteiktā vietā nokļuva par stundu vēlāk. Kur pazuda šis laiks? Parasti, tikai nonākot veļa mērķī tika ievērota laika nesakritība. Vai pastāv trīs dimensiju laika izkropļojums, kuros mēs dažreiz nonākam? Iespējams, varbūt fiziķi kādreiz varēs izskaidrot un apstiprināt šādas laika „nepilnības”? Bet patreiz aizvien vairāk cilvēku saskaras ar kaut ko līdzīgu, bet zinātniskie pētījumi attiecībā uz šo tēmu tiek turpināti.

6. Čupakabra

Čupakabru aprakstīja dažādi, bet visbiežāk tā bija būtne , kas līdzīga sunim ar gariem ilkņiem. Pirmo reizi tā tika pamanīta 1990 gados Puertoriko, un vēlāk to bija redzējuši Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kā arī, Meksikā. Dažreiz liecinieki stāstīja, ka dzīvniekam ir ķengura gaita.
Dzīvnieka nosaukums ir radies no spāņu vārda, kas tulkojumā nozīmē „tas, kurš zīž kazu”. Tiek apgalvots, ka dzīvniekam ir šaušalīgas spējas: iekļūt dzīvnieku fermās un burtiski izsūkt no dzīvniekiem asinis līdz brīdim, kamēr tie nenomirst. Acīmredzama līdzība ar vampīru, kā arī, iespēja, ka dzīvnieki dažreiz uzbrūk cilvēkiem, cilvēkos radīja paniku. Kas tas ir par dīvainu dzīvnieku? Vai tas patiešām ir jauns dzīvnieks vai arī, kā tiek domāts, koijots – mutants?
Varbūtējais čupakabras ķermenis tika atrasts un izpētīts, bet, nekādi konkrēti secinājumi netika izdarīti. Tomēr, pēc minētā gadījuma, paziņojumi par dzīvnieka asiņainiem ķermeņiem, kas tiek atrasti, kļuva biežāki. Daudzi fermeri naktī uzsāka sargāt savus īpašumus, cerot nogalināt šo dīvaino dzīvnieku līdz brīdim, kad tas paliks drošāks.

5.Panika mežā

Mežs – noslēpumaina vieta, kas piepildīta ar mums neredzamu dzīvi un var radīt draudus neuzmanīgajiem. Mežs slēpj sevī draudus, par kuriem tiek minēts gan folklorā, gan pasakās. Vai mūsdienu izglītotajā laikmetā mežs var izraisīt šādu neprātīgu paniku? Tomēr ir cilvēki, kuru pārdzīvotā pieredze liecina par to, ka dabai ir intelekts, un ka tā nav vienmēr priecīga par cilvēku klātbūtni.
Panika mežā ir saistīta ar grieķu mitoloģijas dievu Panu, dabas neskartu vietu patronu, un kura neredzamā klātbūtne rada šausmas bez iemesla. Upuri izjūt neredzamu un ļaunu spēku klātbūtni, kā arī bailes bez iemesla. Tas, kā ierasts, liek cilvēkam atstāt mežu un meklēt civilizāciju.

Vieni cilvēki apraksta savas šausmu sajūtas, kas parādās, kad mežā paliek klusi un draudoši, citi stāsta par pieaugošo dūcošo skaņu. Daudzi citi stāsta forumos par viņu piedzīvoto paniku mežā. Vai eksistē meža gars, kas biedē cilvēkus? Un ja eksistē, tad radusies panika ir brīdinājums mums?

4.Vīrieši ar suņu galvām

Par to, ka eksistē vīrieši ar suņu galvām, tika runāts jau senos laikos. Kinokefāli, iespējams, bija rase, kas dzīvoja Āfrikā, un kas ēda cilvēkus. Šādu būtņu eksistence mūsdienās var likties nereāla, bet neskatoties uz to, tika saņemti ziņojumi no aculieciniekiem. Vairums liecinieku runā par to, ka ka šīs būtnes ir redzējuši nakts laikā, un daži stāstīja, ka tos ir redzējuši gaišā diennakts laikā. Dīvaini, ka daudzi cilvēki vēstīja, ka esot tos redzējuši ejot mierīgi pa ielu, pa ceļu, un tie bija visiem ierastā apģērbā.
Vienīgā atšķirība tā ir suņa galva. Pie tam, visi liecinieki apgalvo, ka galvai ir ļoti reāls skats un tai ir ļoti reālistiskas kustības, lai to varētu uzskatīt par masku. Atsevišķi ziņojumi, par tikšanos ar „vīriešiem” bija baismīgāki, kad ar šo būtni notika satikšanās vēlu naktī netālu no meža vai tumšā pagalmā.
Cilvēks, kurš vakaros nodarbojās ar skriešanu, pastāstīja, ka šī būtne skrēja kopā ar viņu pa pļavu ilgā laika posmā, līdz viņi nokļuva labi apgaismotā ielas daļā, kur skrējējs varēja labi „vīrieti” apskatīt.

3.Melnais vīrietis- nūja

Melnais cilvēks – nūja- tas ir vēl viens mūsdienu fenomens. Nevajag sajaukt ar cilvēka ēnu. Stikmens izskatās kā absolūti melns, tievs vīrietis, un ļoti pēc figūras līdzīgs cilvēciņam, kuru audzinātāji bērnudārzā zīmē bērniem. Viņu augums, kā tiek atzīmēts, ir vai nu vidējs vai neticami garš. Melno vīriešu galvas- vienkāršs melns aplis ar neredzamiem sejas vaibstiem.
Kā parasti, viņus ievēro uz ceļiem nakts stundās, krēslā vai pirms aust gaisma. Dīvaini, bet pēc daudzu cilvēku ziņojumiem, daži no tiem nēsāja cilindrus. Viņu gaita tiek aprakstīta arī kā dīvaina. Pie tam, cilvēki, kuri ar viņiem bija sadūrušies, runāja par to, ka būtnes nemaz nav bijušas izbrīnītas un sekoja cilvēkiem, pie tam, kad tie cilvēkus panāca, viņu gaita nebija paātrinājusies. Nekas nepatīkams šādu tikšanos laikā nenotika, tomēr, zināmu iemeslu dēļ, cilvēki izjuta šausmas. Tie nedarīja gadījuma lieciniekiem neko sliktu un gala rezultātā vienkārši izzuda.

2.Cilvēki - ēnas

Kas ir cilvēki – ēnas? Nekas, bet tomēr, paziņojumi par to, ka ir novēroti šādi objekti vēl joprojām, tiek saņemti. Parasti tie izskatās kā tumšas figūras, kā ierasts, tie ir vīriešu silueti, kas staigā pa koridoriem, iziet cauri sienām, parādās telpās, bet pēc tam strauji pazūd, bet citreiz vienkārši stāv un skatās uz gulošo cilvēku un kad cilvēks pamostas, momentā pazūd.
Tiem nav nekāda mērķa, un pēc visa spriežot, viņu parādīšanās nenes neko ļaunu. Viņi pārstāv citu paralēlo pasauli? Aizkapa dzīvi? Lai kas viņi nebūtu, parasti cilvēki, ar tiem nejauši satiekoties, izjūt lielas bailes.

1.Bērni ar melnām acīm

Notikumi sākās 1998.gadā, kad žurnālists Braijens Betels (Brian Bethel) pastāstīja par to, ka pie viņa pienāca divi puišeļi, kad žurnālists sēdās savā mašīnā. Puikas palūdza viņus aizvest līdz noteiktai vietai. Viņš aprakstīja, ka tajā brīdī sajuta pēkšņas bailes un paniku, bet tajā pašā laikā viņam bija vēlme atvērt puikām automašīnas durvis. Pēc tam viņš ievēroja puišeļu acis- tās bija pilnībā melnas, kā ogles, bet redzamiem baltiem plankumiem.

Betels aizbrauca bailēs, pēc tam, kā puikas palika uzstājīgāki. Pēc viņa stāsta publiskošanas presē tika saņemti vēl citi stāsti par notikumiem, kad tika satikti bērni ar melnām acīm. Viena sieviete atzīmēja, ka puišeļi lūdza viņus ielaist mājā, pie tam, tie ļoti sāka nervozēt, kad viņa atteica. Viņu raksturojošā pazīme – ogļu melnas acis, pēkšņas baiļu sajūtas un panika cilvēkiem, kas tos satiek, kā arī, vēlme iebrukt cilvēku telpā.