 |
10 noslēpumu par mākslas darbiem, kurus nezina līdz pat 90% cilvēku!
17.07.2017
 Foto: ofigenno.com Advertisement
Tu noteikti izbrīnīsies, ja tev kāds pateiks, ka nekad nav dzirdējis par Eifeļtorni vai par Brīvības statuju. Mums visiem ir labi zināmas šīs slavenās celtnes. Bet vai tu zini, ko tās slēpj?
Daudzi no slaveniem apskates punktiem slēpj sevī brīnumainus noslēpumus, kurus var uzzināt, labi izpētot to vēsturi.
Šodien mēs tev esam sagatavojuši interesantu kolekciju ar pasaulē slaveniem apskates objektiem, mākslas priekšmetiem un to noslēpumiem. Raksta turpinājums   Foto: ofigenno.com 1. Dzīvoklis pēdējā Eifeļtorņa stāvā. Reti kurš zina, ka pēdējā torņa stāvā atrodas neliels dzīvoklis. Piederēja tas šī šedevra radītājam - Gustavam Eifelim. Viņu apskauda visa Parīze.  Foto: ofigenno.com 2. Pārrautā ķēde pie Brīvības statujas kājām. Eduards De Labule, slavens franču politiķis, kurš uzstāja, lai amerikāņiem tiktu dāvāts Brīvības piemineklis, bija aktīvs prezidenta Linkolna atbalstītājs. Arī viņš ienīda verdzību. Pieminekli ASV uzdāvināja par godu verdzības atcelšanai un demokrātijas un brīvības atbalstīšanai šajā valstī. Pārrautā ķēde simbolizē atbrīvošanos no važām.  Foto: ofigenno.com 3. Mona Liza Daudzi mākslinieki ir gleznojuši Monas Lizas kopijas, bet viņiem tā arī neizdevās pārspēt Leonardo Da Vinči talantu. Tomēr arī pats itālietis uzgleznoja ne vienu vien Džakondas variantu. Otrai gleznai ir nedaudz savādāka perspektīva. Eksperti uzskata, ka šis ir pirmais slavenās gleznas variants.  Foto: ofigenno.com 4. Laika kapsula Rašmoras kalnā Arhitekts Gutzons Borglams vēlējās izveidot piemineklī slepenu istabu, kurā tiktu glabāti paši svarīgākie Amerikas vēsturiskie dokumenti. Viņš izkala alu, bet nomira, tā arī nepabeidzis iesākto.  Foto: ofigenno.com 1998. gadā viņa ideju realizēja, ieslēdzot šajā istabā prezidentu memuārus. Tā tika izveidota laika kapsula.  Foto: ofigenno.com 5. Lielās sfinksas sākotnējais izskats. Lielā sfinksa - ir pati senākā no statujām, kura ir saglabājusies. Sākumā tā bija nokrāsota spilgtā krāsā un tai bija bārda. Laika gaitā statuja sāka irt un nu izskatās nedaudz savādāk.  Foto: ofigenno.com Vēsturnieki uzskata, ka sākumā cilvēka galvas vietā bija izkalta lauvas galva. Tā sāka sairt un tad to izmainīja par cilvēka galvu.  Foto: ofigenno.com 6. Pizas torņa vēsture Visiem ir zināms par slavenā torņa šķībumu blakus Pizas katedrālei. Bet reti kurš zina, ka šis tornis tika celts 200 gadu garumā. Kā arī nav īsti zināms, kurš bija šīs būves arhitekts. Vispopulārākā versija - Bonanno Pisano.  Foto: ofigenno.com 7. Danajas seja uz Rembranta audekla Rembrants diezgan bieži attēloja savās gleznās mīļoto sievu Saskiju. Tomēr līdz nesenam laikam, pētniekiem bija noslēpums, kādēļ sievietes seja gleznā ”Danaja” atšķiras no citiem viņa sievas portretiem. Atklāt noslēpumu palīdzēja rentgens. Izrādās, Rembrants pārzīmēja gleznu, pēc laulātās nāves. Viņš iemīlējās citā sievietē un nolēma apvienot abu savu mīļoto sejas vaibstus vienā portretā.  Foto: ofigenno.com 8. No kurienes radies nosaukums ”Bigbens”. Daudzi nepareizi sauc torni blakus Vestminsteras pilij - par Bigbenu, tomēr šis nosaukums attiecas tikai uz zvanu. Zvanu torni kopš 2012. gada sauc par Elizabetes torni, britu karalienei par godu. Nav konkrēti zināms, kādēļ zvanu tā nosauca. Vai nu par godu zvana lējēju vadītājam, vai par godu bokserim - smagsvara čempionam Benjaminam Kauntam.  Foto: ofigenno.com 9. Tilta ”Zelta vārti” krāsa Šī tilta celtniecību ilgu laiku nevarēja saskaņot. Kad beidzot viss tika saskaņots, militāristi pieprasīja nokrāsot to dzelteni melnās strīpās, lai to varētu labi saskatīt miglā. Arhitekts uzskatīja, ka daudz labāk būs nokrāsot tiltu tumši oranžā krāsā. Pateicoties šādam lēmumam, tilts ir ne tikai pa gabalu redzams, bet arī skaists.  Foto: ofigenno.com 10. Debesis uz audekla ”Kliedziens” No sākuma Eduards Munks nosauca savu gleznu ”Dabas kliedziens”. Nesen zinātnieki nāca klajumā ar uzskatu, ka Munks kļuva par Krakatau (1883.g.) vulkāna izvirduma liecinieku. Pelni, kuri pacēlās no vulkāna debesīs, viņa atmiņā atstāja it kā asiņainas debesis. Tas arī iedvesmoja mākslinieku uzgleznot šo gleznu. Foto: ofigenno.com Cik gan daudz vēl pasaulē mīklu, kuras mums vēl ir tikai jāatmin? Mūsdienu Šerlokiem vienmēr atradīsies darbiņš, ar kuru nemaz nav tik vienkārši tikt galā. Viņiem palīdzēs mūsdienu tehnoloģijas un iepriekšējo pētījumu pieredze. Nu ko? Ir par pāris noslēpumiem mazāk. Mums tas bija visai izglītojoši. Ceram, ka arī tev patika šis raksts. Atstāj savus komentārus un dalies ar draugiem. Patika redzētais? Iesaki draugiem Nākamais raksts
Jaunākie komentāri
Pierakstīties iknedēļas jaunumiem |
