10. Komēta Vesta

Komēta Vesta, kuru varēja redzēt 1976.gadā, ir nosaukta par godu astronomam Ričardam Vestam, kurš pirmais to atklāja, bija lielisks skats un sasniedza zvaigznes lielumu -3 (jo mazāks ir komētas lielums, jo labāk ir redzams objekts). Tā bija spilgtāka, nekā mēs jebkad bijām redzējuši Jupiteru.

Neskatoties uz savu skaistumu, komēta nokļuva šajā sarakstā ne jau savas spilgtās dabas dēļ, bet gan, ņemot vērā tās orbitālos periodus.

Atsevišķas komētas ir īpašs gadījums cilvēka dzīvē, tādas, kā piemēram, Haleja komēta, kas izdara apli ap Sauli 76 gadu laikā vienu reizi, bet komēta Vesta, pēc aprēķina, ceļo pa saules orbītu vienu reizi 250000 gados.

Šis skaitlis nav precīzs, jo masas zaudējums vai mijiedarbība ar citiem ķermeņiem var izmainīt komētas orbītu. Protams, 249000 gadi - tas vienalga ir daudz.

Diemžēl, komēta Vesta nav plaši minēta masu saziņas līdzekļos. Līdz šim ļoti daudz runāts par komētu Kogouteka, kura varēja sastapties ar Zemi, bet tas nenotika. Minētais fakts arī noveda pie tā, ka par komētu Vesta ir runāts maz. Daudzi no mums palaida garām to novērot 1976.gadā, un tagad, diez vai, mēs to redzēsim vēlreiz.

9. Karingtonas notikums

Karingtonas notikums- ģeomagnētiskā vētra, ko izraisīja masīvs uzliesmojums uz Saules 1859.gada 1.septembrī plkst. 23:23. Uzliesmojumu pirmais ieraudzīja Ričards Karingtons, bet nākamajā dienā tā sastapās ar Zemes magnetosfēru, iededzot pirms saullēkta debesīs ziemeļblāzmu, kuru varēja redzēt Jamaikas dienvidos.

Radīja bažas fakts, ka visā pasaulē dzirksteļoja un aizdegās telegrāfa vadi. Pat atslēdzot enerģijas avotu, tie bija spējīgi nodot ziņojumus sakarā ar spēcīgiem elektriskiem lādiņiem, kas izsauca šos notikumus. Līdz šim brīdim cilvēce nezināja, ka pastāv Saules uzliesmojumi.

Mūsdienās mēs regulāri vērojam Saules uzliesmojumus, bet Karingtonas notikums kļuva par unikālu divu iemeslu dēļ: tas skāra zemi, un bija vismasīvākais pēdējo 500 gadu laikā.

Ja kaut kas līdzīgs notiktu mūsdienās, tad, pēc aplēsēm, Zemei tiktu nodarīti bojājumi aptuveni 1-2 triljonu dolāru apmērā. Tāpēc tam ir pelnīta vieta mūsu sarakstā.

8. Cilvēku slimības izskaušana

Kad 1967.gadā bija noteikts mērķis izskaust bakas, tad, pēc aplēsēm, ar tām slimoja katru gadu aptuveni no 10 līdz 15 miljoniem cilvēku. Tā rezultātā, aptuveni 2 miljoni gadījumu beidzās ar nāvi, bet miljoni kļuva par invalīdiem, ieskaitot redzes zudumu.

Pagāja vairāk nekā 10 gadi, līdz tika fiksēts pēdējais gadījums, kad cilvēks saslima ar bakām. Tas notika 1978.gadā, bet 1979.gadā bija pasludināts, ka bakas ir pilnībā izskaustas un cilvēce ar tām vairs neslimos.

Tas ir vienīgais gadījums, kad pilnībā tika izskausta cilvēku slimība. Līdz tam brīdim vairāk nekā 3000 gadu garumā šī slimība plosījās dažādās zemeslodes vietās un tikai pateicoties visu valstu koordinētai rīcībai, to izdevās likvidēt.

Kopsummā, viena no visvecākajiem un ļaunākajiem cilvēces ienaidniekiem iznīcināšana maksāja aptuveni 100 miljonus dolārus. Tas bija labs darījums.

7. Divu Saules sistēmas ledus gigantu apmeklējums

Vienīgais ar cilvēka rokām darinātais objekts, kurš nokrita uz Urāna un uz Neptūna, bija kosmiskais aparāts Voyager 1. Aplidojot Urānu, Voyager 2 nolidoja 814000 kilometrus. Lai izpētītu planētu, tam bija laiks tikai 5,5 stundas.

Tas noskaidroja, ka Urāna atmosfēra uz 85% sastāv no ūdeņraža un no 15% hēlija, ka 800 kilometru attālumā no planētas mākoņiem atrodas verdošs okeāns, ka magnētiskais lauks ir pārsteidzoši izlīdzināts attiecībā pret ekvatoru, un ka planētai ir vēl 10 pavadoņi, par kuriem nebija zināms agrāk.

Aplidojot Neptūnu, tika iegūti tik pat daudz pārsteigumu, tādi kā, Milzu Tumšā Plankuma esamība, aktīvie geizeri uz planētas mēness – tritona. Šie unikālie planētu apmeklējumi sastāda lielāko daļu par to, ko mēs zinām par Urānu un Neptūnu.

Ir jāpiemin, ka Voyager 2 brālis tā arī neatgriezās. Voyager 1- pirmais un vienīgais ar cilvēka rokām darinātais objekts, kurš sasniedza starpzvaigžņu telpu.

6. Kavalērija ieņem kuģus

1795.gadā bija tik auksti, ka Holandes flote netālu no Tekselas salas iesala ūdenī franču kara par neatkarību laikā. Tas ļāva franču kavalērijai, kurus komandēja Luijs Laure uzbrukt jūras kara kuģiem. Tika saņemti gūstā 14 kuģi.

Pastāv strīds par to, vai cīņa vispār ir bijusi. Holandiešu ziņojumā bija runa par to, ka tās bija pārsvarā pārrunas, nekā kauja. Viņiem bija jāseko franču puses pavēlēm, nenolaist buras un uzturēt kara disciplīnu.

Viens holandiešu ķirurgs, kurš atradās uz ieņemtā kuģa, teica; “Sestdienas rītā mans kalps man paziņoja, ka blakus mūsu kuģim stāv franču huzārs. Es paskatījos iluminatorā, un patiesi, tur stāvēja huzārs”.

Vēlāk Laure tā paziņoja par uzbrukumu: “Kad kuģi mūs ieraudzīja, tie sagatavojās aizstāvēties. Es vairākus cilvēkus nosūtīju izlūkos, bet pats ar pārējiem devos viņu pēdās. Flote bija ieņemta. Jūrnieki ar prieku mūs uzņēma uz kuģiem.”
Tas ir patiess stāsts par holandiešu flotes saņemšanu gūstā, ko izdarīja 23 gadus vecs komandieris.

Franču kara - jūras mākslinieki attēloja incidentu kā slavas pilnu kauju. Ar šādu nosaukumu to atceras arī vēsturē. Bija kauja vai nē, nav zināms, bet floti zibenīgi saņēma gūstā kavalērija.

5. Jaungebrīdu ieplaka

Mēs zinām, ka uz Zemes nav atlicis daudz neizpētītu vietu, tomēr okeāna dzīles šajā nozīmē ir izņēmums. Mūsu okeāni ir mājas daudzām ieplakām, un tikai tagad mēs sākam tās izpētīt.

Viens no piemēriem ir Jaungebrīdu ieplaka, kuras maksimālais dziļums ir 9 165 metri, un kas atrodas 1600 kilometru attālumā uz ziemeļiem no Jaunzēlandes. To apsekoja tikai vienu reizi bezpilota nolaižamais aparāts.

Ekspedīcija 2013.gada beigās parādīja, ka ne visas ieplakas ir līdzīgas cita citai. Tādas būtnes, kā grenadieris, kuras var viegli atrast citās ieplakās, te nedzīvo. No citas puses, šajā ieplakā varēja atrast citas retas zivis.

Uz Zemes ir daudz vietu, kuras mēs redzējām tikai vienu reizi, nerunājot jau par tām, kuras apmeklējām.

4. Cilvēks, kurš pilnībā izārstējies no AIDS

Aptuveni 35 miljoni cilvēku ir miruši no imūndeficīta vīrusa, bet 1,1 miljons nomira 2015.gadā. Aptuveni 36,7 miljoniem cilvēku, tagad dzīvojošiem ar šo saslimšanu, var likties pārsteidzošs tas fakts, ka tikai vienam no viņiem ir izdevies izārstēties. Tas ir Timotijs Brauns.

Tas notika pēc donora kaulu smadzeņu ar ģenētisku mutāciju stranplantācijas, kas padarīja imūnās šūnas noturīgas pret AIDS infekciju.

Ārstēšanās rezultātā 2007. gadā un 2008.gadā, Brauns pilnībā atbrīvojās no vīrusa, bet ņemot vērā viņa ārstēšanas specifisko raksturu, ir ļoti grūti atkārtot iegūto rezultātu. Tomēr, ārsti līdz šim brīdim pastiprināti strādā, lai ar gēnu terapijas un citu līdzīgu metožu palīdzību izsvītrotu šo punktu no mūsu saraksta.

3. Sausais Niagāras ūdenskritums

Ūdenskritums parasti tek ar ātrumu, aptuveni, 5678000 litru sekundē, bet 1969.gadā uz vairākiem mēnešiem divas no trim tā sastāvdaļām nosusināja. Palika “strādājošs" ūdenskritums “Pakavs”, tajā pat laikā, kad ūdenskritumus “Fata” un “Amerikāņu” nosusināja. Tajā laikā tika uzsākts remonts un šī ievērojamā objekta saglabāšanas pasākumi.

Nav brīnums, ka tūristu apmeklējums palielinājās. Tikai vienā nedēļas nogalē objektu apmeklēja 89700 cilvēki. Daži no viņiem paspēja pastaigāt pa sauso gultni, neskatoties uz policijas brīdinājumu par iespējamām briesmām.

Gala rezultātā darbs tika pabeigs un ūdens atbrīvots. Daudzi cerēja uz efektīgu skatu, kad nevaldāmas ūdens strūklas sāks krist no klintīm, bet tā vietā ūdeni izlaida pakāpeniski, kamēr strūklas nesasniedza savu dabisko ātrumu. No tā brīža ūdenskritumu vairs nenosusināja, bet nesen parādījās runas, ka vajadzētu atkārtot šādu scenāriju, lai būtu iespēja labot tiltu.

2. Orkāns Dienvidatlantikā

Nopietnas vētras - diezgan izplatīta parādība Ziemeļatlantikā, vidēji te sezonas laikā notiek 12 tropiskas vētras un 6 orkāni, bet no 1974.gada tikai 9 tropiskās vētras bija manītas Dienvidatlantikā. Tam par iemeslu bija agrāk nebijušas novirzes vētras virzienos.

Viena no retajām tropiskajām vētrām Dienvidatlantikā bija par iemeslu orkāna Katrīna izveidei. Tas bija pirmās kategorijas orkāns, kas notika 2004.gada martā, un vienīgais, jebkad fiksētais Dienvidatlantikā.

Šī orkāna ātrums sasniedza 127 kilometrus stundā, bija bojātas 36000 mājas un gāja bojā vismaz 3 cilvēki.

1. Izlietais alus

Vienā no Londonas alus darītavām atradās gandrīz 6,7 metrus liela rūgšanas cisterna. Šī mašīna bija daudzu iecienītā dzēriena sagataves procesā, kad 1814.gada 17.oktobrī viens no dzels riņķiem, kas saturēja konstrukciju, izgāja no ierindas. Pēc stundas cisterna sprāga, atbrīvojot 1,2 miljonus litru gatava dzēriena.

Astoņi cilvēki notikuma laikā gāja bojā, vēl deviņi nomira pēc pāris dienām ar diagnozi - saindēšanās ar alkoholu. Alus darītavas īpašnieku tiesāja par unikālu appludināšanu, bet drīz vien incidents tika tulkots kā dieva pirksts, un neviens nebija saukts pie atbildības.

Mēs varam vairs nekad neieraudzīt kaut ko tādu, bet ikdienā vietējā pabā Holberns Vipets atzīmē šo notikumu. Vāra speciālu alu, lai atcerētos vienīgos pasaulē alus plūdus.