Sprāgstvielas lidmašīnā

1. Dzinējos atrodas sprāgstvielu lādiņi

Aizmirstiet uz laiku par to, ka lainera spārna iekšpuse ir piepildīta ar viegli uzliesmojošu degvielu ( jā, degviela atrodas tieši šajā lidmašīnas daļā).

Jebkura aviolainera dzinējā atrodas viens vai divi sprāgstvienu lādiņi. Dīvaini, bet tas ir nepieciešams, lai novērstu dzinēja sadegšanu.

Uzreiz pēc aizdegšanās šis lādiņš sabojā hermētisko tilpni, kas atrodas liela spiediena ietekmē, bet uguns aizsargājošās ķīmiskās vielas var nodzēst jebkuru liesmu dzinēja korpusā.

Kā likums, lidmašīnās atrodas divi šādi lādiņi, lai gan teorētiski, pietiktu ar vienu lādiņu.

Tā ir paredzēts drošības nolūkos: ja situācija kļūst nekontrolējama, otrs rezerves lādiņš palīdzēs aviolainerim iegūt pāris sekundes, kamēr lidmašīna atradīs vietu, kur nosēsties.

Aviācijas kravas nodaļās ugunsdzēšanas sistēmas strādā pēc tāda paša principa.

Lidmašīnas bojājumi

2. Jūsu lidmašīna var būt sasista, un jūs par to nezināsiet

Nav noslēpums, ka jebkura aviokompānija cenšas ekspluatēt savas lidmašīnas maksimāli, lai aviolaineri pārvadātu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu.

Ja kādam aviolainerim rodas bojājumi, un tas nevar lidot, kompānija zaudē naudu: lidmašīna, kura nelido, ienākumu nedod. Tāpēc, kad rodas problēma, aviokompānijas darbinieki cenšas pēc iespējas ātrāk to salabot, lai laineris var doties reisā.

Tomēr, remontam ir jāveltī laiks no dažām stundām līdz vairākām dienām. Dažreiz rodas problēmas pavisam niecīgas. Piemēram, nestrādā kafijas automāts vai arī salauzta lampiņa, un tās nav tik svarīgas.

Kā lai saprot, cik nopietns ir lidmašīnas bojājums, un kas lemj, vai lidmašīna var doties reisā, ja ir konstatēta problēma?
Atbildi var atrast speciālā dokumentā, tā saucamajā „Minimālā aprīkojuma saraksts”. Tajā ieraksta visus iespējamos bojājumus.

Šajā sarakstā ir aprakstītas darbības, kuras pilotam ir nepieciešams izpildīt, gadījumā, ja uz borta kaut kas notiek ne tā kā paredzēts.

Saskaņā ar šo sarakstu, lidmašīna var pacelties gaisā, pat ja nestrādā puse no standarta sistēmām. Teorētiski, tas nav bīstami. Tomēr, ja daļa no sistēmām nestrādā, lainerim nebūs iespējas veikt drošu lidojumu.
Galu galā, tieši aviolainera kapteinis nolemj, vai var pacelt lidmašīnu debesīs. Bet aviokompānija var pieņemt darbā mazāk piekasīgu kapteini.

Vasaras sezonā aviokompānija nevar atļauties bieži remontēt bojājumus, tāpēc, remonts, kā parasti, tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka daudzu lidmašīnu aprīkojums ir daudz bēdīgākā stāvoklī, ka mēs to iedomājamies.

3. Gaiss lidmašīnā ieplūst no dzinēja, nevis no ārpuses

Nav noslēpums, ka lainera salonā gaiss ir savādāks nekā ārpusē. Tajā augstumā, kurā paceļas lidmašīnas, gaisam ir tas pats sastāvs, kas uz zemes ( 20 procenti skābekļa).

Atšķirība ir tikai tā, ka gaiss augstu debesīs ir ir ļoti izretināts, un cilvēks nevar nedz elpot, nedz atrasties pie samaņas.
Atrisinājums, kuru izgudroja aviācijas inženieri – izmantot gaisu, kas ir saspiests un sapresēts un kas ir ņemts no dzinēja. Šī gaisa pasažieriem pietiek visu lidojuma laiku, lai varētu brīvi elpot.

Pretējā gadījumā , atšķirība starp spiedienu ārpusē un lainera iekšienē būtu ļoti labi jūtama. Tāpēc šajā jautājumā ir jāatrod zelta vidusceļš: gaiss, kuru ieelpo pasažieris salonā, uz zemes ir tikai tad, ja paceļas 2400 metru augstumā.
Šīs sistēmas trūkums ir tas, ka viss, kas iziet caur lidmašīnas dzinēju, nokļūst lidmašīnas salonā un mēs visi to elpojam.
Piemēram, ja aizdegsies dzinējs, indīgie dūmi, dūmi no antifrīza, vai toksiskie savienojumi no smērvielu aizdegšanās nonāk salonā.

Dekompresija lidmašīnā

4. Avārijas dekompresija ir bīstamāka, nekā var iedomāties

Kad stjuarti lūdz pasažierus izmantot skābekļa masku, viņi nejoko. Kā zināms, augstu gaisā skābeklis ir retināts.
Ja iestājas pilnīga dekompresija, plaušas neiztur slodzi un nevar nodrošināt smadzenes ar to skābekļa daudzumu, kas ir nepieciešams organismam.

Ja trūkst skābeklis, pasažieris var zaudēt samaņu jau pēc 30-40 sekundēm atkarībā no fiziskās formas, veselības stāvokļa un augstuma, kurā atrodas aviolaineris.

Dekompresijas apstākļos cilvēkam rodas galvas reiboņi, eiforija, pēc tam viņš zaudē samaņu.

Smadzeņu dekompresija

Liekas, tikai viena minūte, kas pavadīta bez skābekļa- tas nav daudz. Tomēr, katram no mums ir vajadzīgs saņemt skābekli pēc iespējas ātrāk. Pretējā gadījumā skābekļa trūkuma dēļ var rasties blakus efekti, tādi, kā smadzeņu hipoksija, tā saucamais, skābekļa bads.

Situāciju pasliktina tas fakts – jo lielāks augstums, jo aukstāks gaiss. Temperatūra -60 pēc Celsija skalas tiek uzskatīta par normālu. Dekompresija var veicināt lidmašīnas korpusa izjukšanu, un tad sāk veidoties kaut kas līdzīgs miglai, kas var daudzus šokēt.

Tāpēc nedrīkst atstāt neievērotu skābekļa masku. Gadījumā, ja to lūdz izdarīt, tā nekavējoties ir jālieto.

Skābekļa maskas lidmašīnā

5. Skābekļa maskas ilgi nekalpos

Pazīstamās katram pasažierim dzeltenās maskas darbojas savādāk nekā daudziem no mums liekas. Pasažieri uzskata, ka ieelpo svaigu vēsu un tīru gaisu, kas atrodas balonā, kas domāts zemūdens peldēšanai.

Tomēr, tie ir maldi. Katrs komplekts, kurā atrodas četras- piecas maskas, savienots ar tā saucamo ķīmisko ģeneratoru, kas ir viegli uzliesmojoša metāla gabals. Vajag tikai pavilkt aiz vienas no maskām, un jūs iegūsiet tā saucamo degšanu, kas pasažieriem dod nepieciešamo skābekli.

Šim skābeklim nav pierasta smarža: jūs sajutīsiet dūmu garšu un smaržu, diezgan nepatīkamu un pat mazliet apdedzinošu.

Sakarā ar to, ka metāls nevar degt ilgi, skābekļa maskas darbība ilgst aptuveni 13 minūtes. Pa šo laiku pilotam ir jāpiezemē lidmašīna līdz tādam līmenim, lai varētu normāli elpot.

Bez tam, ir jāatceras, ka skābekļa maska nav hermētiska un tai nav filtru. Tāpēc tā neaizsargā no dažādiem izgarojumiem un dūmiem lidmašīnas salonā. Bet kā jau tika minēts, skābekļa maska neparedzētajā situācijā izglābs pasažieri.

6. Piepūšamās laivas un piepūšamās kāpnes darbojas dažādi

Ja lidmašīna ir iekritusi okeānā, pasažierim ir jāiesēžas sausā un siltā glābšanas laivā. Tomēr, tas ir tikai ideāls variants. Praksē tā notiek ne vienmēr.

Ir vēlams pirms lidojuma izlasīt drošības instrukciju, Kā likums, aviolaineri nepieciešams aprīkot tikai ar avārijas kāpnēm, pateicoties kuram pasažieri var izkāpt.

Kāpnes – plosts sver daudz vairāk nekā piepūšamās kāpnes, un tas nozīmē lieks svars uz lidmašīnas borta. Tas rada papildus neērtības.

Transatlantiskie reisi vienmēr ir nodrošināti ar īstām piepūšamām laivām.

Panika lidmašīnā

7. Visam par iemeslu - panika

Nevienam nav noslēpums, ka tieši panika uz aviolainera borta ārkārtas gadījumos izraisa visnegatīvākās sekas. Visās mākslīgi radītās situācijās pseidopasažieri bija ieturēti un mierīgi. Neviens nenervozēja un nekrita panikā. Pasažieru evakuācija notika ātri un precīzi.

Bet, kā visiem zināms, realitātē tas nenotiek vienmēr gludi. Vairākums pasažieru krīt panikā, kas ir par iemeslu tam, ka evakuācija notiek daudz lēnāk.

Speciālisti runā par to, ka ja cilvēki nekristu panikā, izvairīties no liela cilvēku upuru skaita būtu daudz vienkāršāk.

8. Visi iespējamie elektroniskie gadžeti neietekmē lidmašīnas sistēmu darbu

Laba ziņa: mīts par to, ka personālās elektroniskās ierīces uz borta var ietekmēt aviolainera sistēmas, visbeidzot ir apstrīdēts.

Pasažieri var izmantot gadžetus praktiski katrā lidojuma etapā.

Izņēmums, kad jums var aizliegt izmantot mobilos telefonus vai planšetdatorus var būt slikti laika apstākļi. Ja ir mākoņi, migla vai nokrišņi piloti izmanto speciālas navigācijas sistēmas.

Protams, tas ir svarīgs iemesls, lai atslēgtu savu mobilo telefonu. Versija par to, ka portatīvās elektroniskās ierīces var traucēt piezemēties, diezgan populāra.

Tomēr, par labu minētai teorijai nav neapstrīdamu pierādījumu. Tāpēc mobilo telefonu var lietot, gan paceļoties gaisā, gan nolaižoties.

9. …bet mobilie telefoni pilotiem var būt par iemeslu nepatīkamām situācijām

Tomēr, bet mobilais telefons var kļūt par iemeslu ārkārtas situācijā. Runa iet par mobilo telefonu, ja tā īpašnieks- viens no ekipāžas locekļiem.

Mobilais telefons var novērst pilota uzmanību pašā atbildīgākajā momentā, ja pazvanīs telefons, viņš var kļūdīties. Kā ierasts, tādas kļūdas ir liktenīgas.

Ir zināms gadījums, kad pilots pievēršot uzmanību mobilā telefona zvanam, aizmirsa izlaist šasiju piezemēšanās laikā.
Cits aviolaineris tikko pacēlās gaitā un pilotam iezvanījās telefons. Atbildot uz zvanu, pilots aizmirsa izpildīt vajadzīgo manevru, kas gandrīz noveda pie traģēdijas.

Cik degvielas ir lidmašīnā?

10. Ja maz degvielas- tas nav briesmīgi

Iespējams, vairums pasažieru nobiedēs tas fakts, jo, kā likums, aviokompānijas uzpilda savas lidmašīnas ar minimālo degvielas daudzumu.

Ja bākā nav degvielas, ko pieprasa noteikts attālums, lidmašīna izlieto visu degvielu. Tas nav izdevīgi aviopārvadātājam. Bez tam, liels svars rada lielu slodzi dzinēja darbam.

Tomēr, tā saucamais ”degvielas minimums”, nenozīmē, ka degvielas pietiek stingri tikai lai aizlidotu no punkta A līdz punktam B.

Lidmašīnas degvielas izlietojums

Kā norāda starptautiskie aviācijas likumi, uz borta jāatrodas degvielai lidojumam no viena punkta uz otru. Bez pamatdaudzuma, jābūt arī „brīvai „degvielai” kas sastāda aptuveni 2,3 procenti no pamatdaudzuma.

Šī degviela tiek izmantota ārkārtas gadījumos, piemēram, ja izplūst degvielas pamatdaudzums, vai arī, ja kaut kādu iemeslu dēļ, piezemēties ātri nav izdevies. Papildus degvielas pietiek vēl 30 minūšu lidojumam.