1. Hloroforms neiemidzinās cilvēku uz vairākām stundām

Stāti par noziedzniekiem, kas neitralizē savu upurus ar hloroformu, eksistēja jau līdz tiem laikiem, kad minēto vielu sāka izmantot kā anestēziķi.

Tomēr, realitātē nebija pierādīts, ka ar šo metodi var kādu „izsist no ierindas”, katrā ziņā bez citas vielas izmantošanas, piemēram, spirta. Un tas iedarbojas savādāk, nekā tiek parādīts filmās.

Cilvēkam vajag ieelpot hloroformu, vismaz, 5 minūtes, pirms viņš zaudēs samaņu. Pēc tam jānodrošina, lai hloroforms visu laiku tiktu piegādāts upurim, un lai upuris atrodas hloroforma iedarbībā. Ja nepieturēs zodu, tad tas var novest pie tādas situācijas, ka upura mēle nobloķēs elpceļus un cilvēks var nosmakt.

Ideja, ka jūs pieliksiet lakatiņu ar hloroformu pie cilvēka mutes, iemetīsiet viņu automašīnas bagāžniekā un pagaidīsiet, kamēr viņš pēc pāris stundām pamodīsies, nenostrādās.

2. Policija var uzreiz izsekot zvanu

Filmās, katru reizi, kad policijai nākas izsekot zvanu, viņiem jāliek cilvēkam runāt pietiekami ilgi.

Bet tas neatbilst īstenībai jau no 1970- iem gadiem, kad mobilie operatori nesāka izmantot komutatorus un uzsāka izmantot elektroniskās pārslēgšanas iekārtas. Tā pati tehnoloģija, kas ļauj zvanītāja abonenta identifikatoram noteikt zvanu, tāpat, ļauj policijai noskaidrot, no kurienes tiek zvanīts.

Mobilie telefoni strādā mazliet citādāk, jo tie nav piesaistīti noteiktai vietai. Bet arī šajā gadījumā policija var uzreiz izdalīt telefonu, kurā ir aktivēts GPS.

Bet arī bez GPS, policija var izmantot bezvadu sakaru torņu informāciju, lai izmantotu triangulācijas metodi. Lai gan filmās un seriālos parāda, ka šis process notiek gandrīz vai momentā, tas var aizņem laiku līdz pusstundai, lai gan sakars var ilgt tikai sekundi, pirms sāksies šis process.

3. Spīdzināšana neiedarbojas uz cilvēkiem

Bieži filmās redz, ka vislabākais veids, kā iegūt informāciju ir fiziska spīdzināšana.Šāda metode ir ne tikai neētiska, bet, kā parādīja daudzi pētījumi, nedod rezultātus.

Iedomājieties, ka jūs moka par informāciju, par kuru jūs nezināt, vai to, kurai jūsu mocītāji netic. Ko jūs darītu? Vairums no jums pastāstīs to, ko vēlas dzirdēt nopratinātājs, lai pārtrauktu spīdzināšanu, „Sliktie puiši” domā tāpat un tāpēc informācija, kas iegūta ar spīdzināšanas palīdzību, bieži vien ir nepatiesa, kas vēl vairāk bremzē izmeklēšanu.

Ja spīdzināšana neiedarbojas, tad kas var iedarboties? Saruna ar cilvēku un adekvāta attieksme, kā apgalvo speciālisti. Bet tas skan ne tik aizraujoši, un tāpēc spīdzināšana tiks kino demonstrēta pastāvīgi.

4. Nekad nav ieteicams ievadīt zāles tieši sirdī

Filmas varonis no filmas „Klints” izdzīvo pateicoties tam, ka viņam ievadīja zāles tieši sirdī. Lai gan sirds injekcijas eksistē, tās praktiski neizmanto, jo ir daudz citu veidu, kā ievadīt medikamentus bez dzīvībai draudoša riska.

Ievadīt medikamentus caur vēnu asinsritē ir pietiekami efektīva metode, jo asins cirkulē pa visu ķermeni minūtes laikā.

Preparāta ievadīšana tieši sirdī var piegādāt zāles nekavējoties, bet atstāt caurumu sirdī. Tas var radīt dzīvībai bīstamu situāciju, kā arī palielina plaušu perforācijas risku, kas ar var bū nāvējoši.lai gan injekcija vēnā neizskatās tik efektīgi, kā sitiens pa krūšu kurvi, tā ir mazāk bīstama.

5. Kriminālistika kā pēc burvja mājiena neatklāj noziegumus

Ja kādreiz esat skatījušies detektīvseriālus, tad, iespējams, esat pazīstami ar kriminālistiku un tās svarīgo lomu krimināltiesību sistēmā. Lai gan kriminālistika palīdz savākt pierādījumus, tā neatklāj noziegumus. Tā, filmās var redzēt, ka izmeklētāji atrod matiņu, asins traipu, izmantotu krūzīti vai košļājamo gumiju nozieguma vietā, un bieži vien ar šo pierādījumu ir pietiekami, lai atklātu noziegumu. Bet pastāv virkne problēmu, kā piemēram, daudzu DNS esamība, kas neattiecas uz noziedzniekiem bet gan uz garāmgājējiem.

Par ja DNS patiesi pieder noteiktam cilvēkam, ir nepieciešams atrast aizdomās turēto. Datu bāzēs ir tikai notiesāto DNS, un vairumā gadījumos, tas nesakrīt arī ar tiem, kas jau atrodas sistēmā. Citiem vārdiem sakot, patiesā izmeklēšana ir atkarīga no policijas palīdzības, nekā no kriminālistiem.

6. Defibrilatori neiedarbina apstājušos sirdi

Bieži vien filmās var redzēt dramatisku momentu, kad kāda cilvēka sirds apstājas un ārsti un medmāsas ķer defibrilatora elektrodus, patrin vienu gar otru un mirkļī atgriež pacientu pie dzīvības.

Reālajā dzīvē, ja sirdspuksti nav novērojami, elektrošoks, ko piemēro cilvēka krūšukurvim, neiedarbinās sirdi no jauna. Defribrilatori dod labumu, bet ne tad, kad jau cilvēks ir miris. Ierīce darbojas, kad cilvēkam var apstāties sirds vai tā pukst nesaskaņoti. Uz kardiomonitora līnija nebūs taisna, bet lēkājoša, it kā sirdij ir „lēkme”. Šajā situācijā defibrilatoram ir svarīga loma,jo tas atkal iedarbina sistēmu un palīdz iziet no šī stāvokļa.

7. Jums nav jāgaida, lai iesniegtu ziņojumu par to, ka ir pazudis cilvēks

Filmās pazudušu cilvēku tuviniekiem gandrīz vienmēr saka, lai pagaida no 24 līdz 72 stundām, lai nodotu iesniegumu policijai. Īstenībā, iesniedzēji var paziņot par cilvēka pazušanu tad, kad viņi paši to vēlas.

Tiek uzskatīts, ka pirmā diennakts pēc nolaupīšanas ir pati svarīgākā,un pēc tās iespējamība kādu atrast manāmi samazinās.

Protams, ja ir pazudis pieaudzis cilvēks, un nav pamata uzskatīt, ka viņš atrodas bīstamā situācijā, iespējams, ka policija nevarēs palīdzēt. Daudzi cilvēki pazūd uz īsu laiku un bieži vien, apzināti.

8. Atsaukties uz nepieskaitāmību – nav labākais veids, kā izvairīties no kriminālatbildības.

Ja jūs skatāties seriālus vai filmas, tad droši vien, uzdevāt sev jautājumu, kāpēc arestē slepkavas un citus bīstamus noziedzniekus, ja tos gandrīz visus atzīst par nepieskaitāmiem. Tomēr reālajā dzīvē atzīšana par nepieskaitāmu ne vienmēr nostrādā.

Ja aizdomās turēto atzīst par nevainīgu nepieskaitāmības dēl, tas nenozīmē, ka viņš ir brīvs. Vairums valstīs viņš nokļūst garīgi slimo iestādē, kur saņems ārstēšanu līdz sasniegs psihisku stabilitāti.

Saskaņā ar pētījumiem, daudzi no tiem, kas tika atzīti par nevainīgiem nepieskaitāmības dēļ, paliek psihiatriskajās iestādēs divas reizes ilgāk, nekā, ja tie būtu nokļuvuši cietumā par izdarīto noziegumu.

9. Pistole ar klusinātāju patiesībā nav nemaz tik klusa

Ieroču īpašnieki un pārdevēji tādas iekārtas sauc par „trokšņu nomācējiem”, un tas paskaidro, ko patiesībā dara klusinātāji.

Tie neapklusina pistoles skaņas, jo praktiski nav iespējams apklusināt šaujoša ieroča skaņas. Klusinātājs var samazināt dažādus decibelus pamatā, lai aizsargātu šāvēja dzirdi, bet nevis nomaskēt tā atrašanās vietu. Un reālajā dzīvē tas neizskatās pavisam tik klusi, kā tiek parādīts filmās par slepenajiem aģentiem.

10. Noslīkšana – skumjš un kluss process

Jūs to redzējāt daudzās filmās: cilvēks ūdenī sāk slīkt, kustina un māj ar rokām, lai nokļūtu virspusē, it kā sauktu pēc palīdzības. Diemžēl, realitātē noslīkšana rada patiesu bīstamību, jo to ir grūti pamanīt.

Slīkstošam cilvēkam nepietiek gaisa, un viņš nevar kliegt pēc palīdzības. Tāpat, viņš instinktīvi izmanto rokas, lai sevi izgrūstu un viņa mute atrastos virs ūdens virsmas, lai būtu iespēja elpot.

Tie kas kliedz un grozās, patiesībā izjūt ūdens stresu un neslīkst. Atšķirībā no slīkstošajiem, kas instinktīvi izdara kustības, tie, kas izjūt ūdens stresu, var sevi izglābt, ja viņiem piegādā glābšanas rīku. Lai gan ūdens stress var pārtapt par noslīkšanu, daudzi cilvēki slīkst, neizejot stresa fāzi.

Uzzināji, ko jaunu un interesantu? Noteikti pastāsti draugiem un iesaki šo rakstu!