1. Roku žāvēšana ar karstu gaisu.

Tas ir mūžīgais strīds: kas ir labāk – slaucīt rokas papīra dvieļos vai ar elektrisko žāvētāju? Tā lūk: elektrožāvētājs ne tikai “noslauka” no rokām palikušās baktērijas, bet arī izplata tās pa visu telpu caur gaisu. Nerunājot par to, ka tie ir pārāk trokšņaini, neērti izmantošanā un pārsausina ādu. Bet ja jūs esat viens no tiem, kam rūp apkārtējā vide, ziniet: elektrožāvētāji patērē ļoti daudz enerģijas.

Secinājums:

Dvieļi ir efektīvāki cīņā ar mikrobiem


2. Trauku iemērcēšana.

Kārdinājums atstāt netīros traukus “izmērcēšanai” izlietnē, it īpaši, kad slinkums to mazgāt. Bet netīrais ūdens ar traukiem – tur ļoti labi vairojas zarnu nūjiņas un salmonella. Pēc Arizonas štata universitātes pētījumiem, 50-80% mikroorganismu, kas izsauc gremošanas trakta saindēšanos, vairojas mājās. Bet kur tieši? Jūs uzminējāt: uz švames, kas paredzēta trauku mazgāšanai, virtuves izlietnē! Izlietnē baktēriju ir vairāk nekā tualetes podā!

Secinājums:

Nevilcinieties ar trauku mazgāšanu.

3. Totāla cīņa ar baktērijām

Vai ir jēga mazgāt rokas ar antibakteriālām ziepēm? Parasti tās satur triklozānu, kuru nesen zinātnieki izpētīja. Viņi nonāca pie secinājuma, ka šis līdzeklis “nav efektīvāks cīņā pret infekcijas simptomu saslimšanām un baktēriju samazināšanu uz rokām, kā parastās ziepes”, bet tas fakts, ka vienā piegājienā, tas nogalina arī labās baktērijas, var novest pie tā, ka “parādīsies baktērijas, kas būs izturīgas pret antibiotikām”. Starp citu. Amerikā trikozāna izmantošana ir ierobežota.

Secinājums:

Cīņā ar mikrobiem labāk izmantot parastās ziepes.

4. Svaigu dārzeņu mazgāšana

Zinātnieki no Kornellas universitātes saka, ka neliela daļa zemes ēdienā, nevienam nenāk par ļaunu, un cītīgi mazgāt dārzeņus un augļus no dobēm, nav nepieciešams. Pēc viņu vārdiem, ģeogrāfija – zemes ēšana – cilvēki to praktizēja tūkstošiem gadu un tas palīdzēja kuņģa aizsardzībai no patogēniem, toksīniem un parazītiem. Visbiežāk ģeogrāfija tika konstatēta sievietēm agrīnā grūtniecības stadijā un bērniem – grupās, kuras ir īpaši neaizsargātas pret parazītiem un patogēniem.

Secinājums:

Nebaidieties, ja uz dārzeņiem ir palikusi zeme – tas ir veselīgi!

5. Visu glabāt ledusskapī

Pats par sevi saprotams, dažus produktus ir nepieciešams turēt vēsumā. Bet pēc pētījuma datiem, kuri tika publicēti “Journal of Physiological Anthropology”, kad augļi un dārzeņi atrodas siltā telpā, tie viegli fermentējas, kas rada labās probiotikas.

Agrāk cilvēki bieži fermentēja pienu, maizes sīrupu un dārzeņus pirms ēdienreizes. Izrādās, tas paaugstina ēdiena barojošo vērtību un uzlabo imunitāti!

Secinājums:

Dārzeņus un augļus labāk turēt ārpus ledusskapja.

6. Nevēlēšanās dalīties ar galda piederumiem.

Visdrīzākais, ja jūs ar draugiem aizgājāt uz kafejnīcu un pasūtījāt vienu desertu uz trijiem, jūs paprasīsiet atsevišķu karotīti katram. Jo ēst ar vienu karoti ir tak kaitīgi? Bet tas tā nav! Zinātnieki saka, ka labo zarnu baktēriju izplatīšanās – laba ideja. Kad jūs dalāties ar siekalām ar citiem veseliem cilvēkiem, viņu mikrobi nokļūst jūsu mikroflorā, kas uzlabo imūnsistēmu. Bet protams tas nekādīgi neattiecas uz slimajiem. Īpaši esiet uzmanīgi ar dzērieniem: pietiekami ir ar vienu malciņu, lai tasītē nokļūtu siekalas.

Secinājums:

Dalieties ar ēdienu un dzērienu ar veseliem draugiem, lai nostiprinātu imunitāti.

7. Relaksācija dušā

Ilga karsta duša – tā ir īsta bauda, par to nav šaubu. Bet vai tas ir veselīgi ādai? Diemžēl nē. Karsta duša noskalo no ādas ādas tauku aizsargslāni, tāpēc labāk samazināt mazgāšanās laiku līdz minimumam. Ziepes arī ir svarīgas. Daudzas ziepes arī nomazgā ādas aizsargslāni, kā dēļ tā kļūs pārāk sausa. Vislabāk izmantot ziepes jūtīgai ādai un rūpīgi to noskalot. Un vēl viena negaidīta lieta: karstā dušā labāk iet nevis no rītiem, bet pirms miega! Atdzišana pēc dušas palēnina metabolisma procesu ķermenī, kas sniedz mierīgāku miegu.

Secinājums:

Neaizkavējaties ilgi karstā dušā un ejiet tajā pirms miega, lai labāk gulētu.

8. Ļaunprātīga gudro kociņu izmantošana.

Daudzi domā, ka ausu sērs – tas ir kaut kas pretīgs, ko noteikti vajag iztīrīt. Bet patiesībā tas ir ādas tauku, ārējās auss kanāla un ādas šūnu dziedzeru sekrēcijas maisījums. Tas ir normāls ādas attīrīšanās process, kas pilnīgi neprasa palīdzību no ārpuses. Nerunājot par to, ka bāzt ausī tievus priekšmetus – labākais veids, kā kairināt auss bungādiņu. Ja jau ļoti gribas, iepiliniet ausī nedaudz minerālās eļļas, lai mīkstinātu sēru, izskalojiet ar tīru ūdeni un noslaukiet ar dvieli. Ar to pilnīgi pietiks.

Secinājums:

Nekad neko nebāziet ausīs. Ja vien ausu sērs netraucē jums dzirdēt, bet tikmēr lieciet tam mieru.

9. Pārmērīga vēlme pēc pīlingiem.

Attiecieties pret ādu, kā pret dēli uz kuģa, kas jāieeļļo – liela kļūda. Patstāvīgas attīrīšanas procedūras nevienam nav nepieciešamas.

Kaitējums no tā ir tāds pats, kā no karstas dušas: pīlinga laikā noņemas ādas tauku aizsargslānis. Un dažreiz var nodarīt pāri pašai ādai. Dermatologi iesaka veikt pīlingu ne biežāk par 2-3 reizēm nedēļā. Bet ja āda ir palikusi sarkana un sāp – tad vēl retāk.

Secinājums:

Pīlings – tas ir labi. Bet ne katru dienu. Un neklausiet dermatologu, kuram no tā ir atkarīgi ienākumi.

10. Bailes no taukainiem matiem

Matu izdalītie tauki, patiesībā ir veselīgs gan matiem, gan ādai. Tas veido aizsargslāni, kas palīdz pret pārliekus ūdens zaudēšanai. Diemžēl, šampūnam vienalga, ko mazgāt: veselīgos taukus vai netīrumus, sviedrus un kosmētikas pārpalikumus. Šampūns pilnībā iznīcina aizsargslāni, no kā mati šķeļas un paliek sausi. Protams, ja jūs dzīvojat ļoti mitrā klimatā vai daudz svīstat, katru dienu mazgāties un izmantot mitrinošu šampūnu ir veselīgi. Bet lielākajai daļai nav nekādas vajadzības to darīt.

Secinājums:

Centieties mazgāt matus pēc iespējas retāk, pat ja tā dēļ nāksies matus savākt astē.

Pārsteigt? Ir par ko padomāt, vai ne?

Patika? Dalieties ar draugiem!