1. Pašanalīze.

Pašanalīze ir viena no fundamentālajām vajadzībām, lai saprastu sevi un to kādu vietu tu ieņem šajā pasaulē. Katram jāspēj sev uzdot šādus jautājumus: a) Kāpēc viņš tic tam kam viņš tic? b) Vai ir iespējams ka kļūdies savos uzskatos? Turklāt ir nepieciešams paskatīties uz sevi no malas, lai noformulētu precīzu skaidrojumu, kas tu esi īstenībā?

2. Iekšējā Plurālisma apzināšanās.

Iekšējā cilvēka pasaule tā nav vientuļa vieta, tajā var būt iztēlotas dažāda veida un viedokļu komitejas, kuru balsis izkliedz dažādus viedokļus. Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka viņu galvā ir vairāk nekā viena iekšējā balss, tomēr ja klausīties tikai vienu balsi tad būs vieglāk izlemt ko darīt. Sapratne par to, ka uz tava labā pleca var stāvēt eņģelis un uz kreisā sātans, palīdz saprast, kas tu esi īstenība. Priekš skaidrības, mēs nerunājam par to, ka jūs dzirdat balsis. Mēs runājam par to, ka cilvēka apziņa sastāv no dažādām daļām, citādi neeksistētu teiciens “Strīdas pats ar sevi?” Kāds cilvēks var pamanīt neizlēmību kādā situācijā un novērot šo procesu no malas.


3. Solipsisms

Solipsims – tas pietiekami subjektīvs ideālisms, kurš atzīst par vienīgo realitāti savu paša apziņu un noliedz ārējās pasaules eksistenci. Lai saprastu labāk šo terminu katram pieaugušajam cilvēkam jādod sev racionālu paskaidrojumu, kāpēc viņi uzskata, ka ārēja pasaule, kas ir aiz viņa iekšējās pasaules robežām vispār eksistē. Bez šāda viedokļa, jebkurš mēģinājums paskaidrot būs bezjēdzīgs.

4. Ilūzija ar pašanalīzi

Mēs cilvēki dodam priekšroku ticēt paši sev, nekā kaut kam citam tāpēc, ka mums nav iespējas pārbaudīt apkārtējo sajūtas dotajā brīdī. Tas nozīmē ka mēs novērtējam paši sava uzvedību, balstoties tikai uz paša iekšējiem motīviem, bet sveša cilvēka uzvedību balstoties no viņa uzvedības sekām. Rupji sakot, ja mēs paslīdēsim uz līdzenas vietas mēs nospriedīsim „Šī vieta bija slidena, es neesmu vainīgs, ka nokritu“. Cilvēks, kurš to redzēja no malas padomās: „Jā šis cilvēks tiešām ir neveikls…“. Pēc būtības saīsinātā citu cilvēku pašanalīze noved pie konfliktiem, jo vieglāk domāt, ka mēs esam balti un pūkaini, bet vainīgs ir tas kretīns kurš domā kā mūs ievainot. Jo citam uzlikt vainu ir krietni vieglāk, nekā pašam uzņemties atbildību.

5. Relativitāte

Relativitāte ir filozofiska mācība, kas noliedz jebkādu zināšanu objektivitāti sakarā ar to, ka mūsu zināšanas ir pilnīgi relatīvas. Kā tik jūs sākat pašanalīzi jūs saprotat cik mazs ir mūsu pasaules redzējums. Jūs nonākat pie domas, ka viss ko jūs domājat un viss kam jūs ticat, varbūt sākotnēji ir pat nepareizs vai vismaz ne tik ideāls kā jums šķiet. Tāda doma var pārvērsties par veselīgām attiecībām pret savām domam un darbībām, bet var arī pārtapt eksistenciālajā krīzē.


6. Eksistenciālisms

Eksistenciālisms – ta ir eksistēšanas filosofija, kas sludina cilvēka iracionālo eksistēšanu. Runā, ja tev nekad dzīvē nebija darīšanas ar eksistenciālismu, tu nevari saukt sevi par pieaugušu cilvēku. Un tas ir patiesi. Ja jums nekad neienāca prāta doma, ka nav absolūtas patiesības, tad jūs spējat noticēt visam ko jums saka. Bet tas nozīmē ka jūs slēpjaties no problēmām, ierokot galvu smiltīs.

7. Epikureisms

Epikūrs bija brīnišķīgs grieķu filozofs, kas nonāca pie viena no fundamentālākajiem secinājumiem, kuru pierādīšana cilvēcei aizņēma gandrīz 2200. gadu. Tas secinājums skan tā, lai sasniegtu laimi, cilvēkam jāizpilda savas dzīves vajadzības. Vienkāršāk sakot: dzīvo kamēr esi dzīvs un nedomā par nāvi.

8. Jumas princips

Kā nav dīvaini cilvēkam ir ļoti grūti atšķirt aprakstošo domu gājienu (to kam būtu jābūt) no tā, kas ir paredzams (kā tam vajadzētu būt). Bet tas ir svarīgi, jo lai pateiktu „Lūk situācija varēja izvērsties labāka, neka viņa ir“, vajag veikt pašanalīzi un piedāvāt sev šīs situācijas uzlabošanas veidus.

9. Sofisms.

Sofisms – formāli notiekošā šķietamība par pareizu esam, bet nepareizi šķiet pēc būtības notiekošā ideja, kura ir balstīta uz iepriekš nepareiziem ieteikumiem. Mūsdienu demokrātiskai sabiedrībai, ir nepieciešams kritisks prāts, lai novērtētu secinājumus, kurus pēc būtības sabiedrība mums piedāvā. Šodien Sofisms tiek pielietots tik bieži kā Senajā Grieķijā vai Roma kur tas tika izgudrots. Lai racionāli apskatītu citu domas, ir jāiemācās novērtēt avotu un šī avota radītās idejas sekas. Tomēr neaizmirstiet, ka to pašu piegājienu vajag attiecināt pret jūsu domām. Lai pareizi rīkotos, ir jāapzinās ko jūs darījāt nepareizi, un ar pilnu pašpārliecību jāatsakās pieļaut tās pašas kļūdas.

10. Utilitārisms

Utilitārisms pārstāv centienus no visa iegūt kaut kādu materiālu labumu. Tātad noderīga filozofija, ja tas nedod materiālu labumu tikai vienam cilvēkam, bet gan lielākajai daļai sabiedrības tad droši dariet to!Tas ir veiksmīgs risinājums Jumas principiem!