10.Jaunavība un masturbācija

Sabiedrībā jau sen ir radies uzskats, ka gudrāki cilvēki tērē mazāk laika intīmai tuvībai. Iemesli tam, tomēr, daudz sarežģītāki, nekā banāls skaidrojums, ka nevienam negribās apskauties ar muļķiem.
Nesenie labāko studentu un prestižu universitāšu absolventu izpēte parādīja, ka dzimumattiecību partneru daudzums uz vienu cilvēku ir daudz mazāks, nekā studentu ar zemāku intelektu kontrolgrupā.
Saglabātās jaunavības līmenis starp jauniem ģēnijiem arī ir ievērojami lielāks- aptuveni 45 procenti no kopējā studentu skaita.
Pastāv vairākas teorijas, kas izskaidro šo paziņojumu, bet viss ir saistīts ar vairākiem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt , testosterona hormons, kas atbild par vīrieša funkciju izpildi, strādā pretrunā ar ķīmiskām vielām, kas iedarbojas uz intelektu.
Vēl jo vairāk, zināmā mērā, kā tika pierādīts, testosterons pat nomāc intelektu.
Otrkārt- gudri cilvēki daudz jūtīgāk apzinās risku, Sekss mūsdienās ir bīstams, un tāpēc apķērīgāks prāts viegli to uztver kā nevajadzīgu risku, īpaši ja pašapmierināšanās vai atturēšanās nerada nekādu risku.
Treškārt- cilvēki, kas orientēti uz pašmācību, ir vientuļnieki, un pret sabiedriskiem pasākumiem izturas kā pret kaut ko ne tik nopietnu. Tas, savukārt, ierobežo potenciālo satikšanos ar pretējā dzimuma pārstāvjiem skaitu, kā rezultātā, tiek samazināta iespēja radīt pēcnācējus.
Lielbritānijā un ASV, kā ziņo avoti, ir pieaugusi seksuālo rotaļlietu pārdošana, un kas paredzētas pašapmierināšanās gadījumiem.

9.Narkotiku izmantošana

Pētnieki bija šokēti par intervijas, kuras saņēma no 8000 cilvēkiem , rezultātiem. Noskaidrojās, ka jo lielāks ir cilvēka IQ, jo lielāka iespējamība viņa „saiknei”ar narkotikām. Veselais saprāts pasaka priekšā, ka gudrāki cilvēki apzinās briesmas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu un izprot potenciālās sekas šādai rīcībai.
Tomēr, zinātnieki noskaidroja, ka gudrāki cilvēki ir vairāk atklāti jauniem pārdzīvojumiem, arī tādiem, kā narkotiku lietošana.
Cik daudz atklāti? Gudrāki vīrieši 50 procentu gadījumos biežāk eksperimentē ar amfetamīnu un 65 procentos gadījumu biežāk izmanto ekstazi. Rezultāti paliek tie paši, pat ņemot vērā sociāli ekonomisko cilvēka stāvokli.
Interesanti, ka šādi cilvēki mazāķ smēķē, uzņem veselīgāku barību un atrodas augstākā sociālā pakāpiena. Un kāpēc tieši narkotikas? Kā alkoholā, tā arī narkotikās tiek meklēti jauni iespaidi.

8.Gudri cilvēki biežāk „pūces” nekā „cīruļi”

Viena no gudru cilvēku atšķirības pazīmēm ir tendence ignorēt vispārpieņemtās normas un nesekot plašas sabiedrības uzvedībai. Gudriem cilvēkiem ir savi plāni un grafiki.
Nesenais pētījums, kuru veica Londonas ekonomikas skolā, parādīja, ka bezmiegs- tas ir cilvēces intelektuālās elites dabisks stāvoklis. Un tā nav sagadīšanās.

Neticami, bet miega daudzums, kas nepieciešams atpūtai, manāmi sarūk ar IQ palielināšanos, tas noved mūs pie domas, ka, iespējams, nakts stundas ir ideāla vide personības izaugsmei.

7. Alkoholisms

21.gadsimtā lielākie literatūras prāti, noteikti, pacels glāzi par šo interesanto indikatoru. Pētījums, kuru veica Satoši Kanazava (Satoshi Kanazawa), parādīja, ka bieži vien alkoholisms- tas ir cilvēka ģenialitātes rādītājs. Argumentācija bija ļoti negaidīta.
Atšķirībā par jautājumu par seksuālo spriedzi, par kuru tika runāts iepriekš, liekas, ka alkohola lietošanai ir maz kopīga ar stresa noņemšanu.
Ziņojumā, kuru plašākai sabiedrībai sniedza zinātnieks, runa ir par to, ka paši spilgtākie Lielbritānijas studentu prāti ir tendēti uz alkohola atkarību, salīdzinājumā ar viņu mazāk gudriem kolēģiem.
Ziņojumā alkohols tiek minēts kā „evolucionāra darbība”. Pats dzeršanas process tiek uzskatīts par greznību, darbību, ko var klasificēt kā atpūtu, pie tam, pie tam, daudz nopietnāk pamatotu nekā kaut kāds hobijs vai nodarbe.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, sakarā ar to, ka alkohola lietošana ir sen iesakņojusies sociālā uzvedībā, cilvēki ar „augstāku intelektu” tiecas uz to un uzskata par labu laika pavadīšanu.

6. Lielas krūtis

Spriežot pēc visa, ir tieša saikne starp sieviešu krūšu lielumu un IQ. Rūpīgi atskaņotais internetā pētījums nodemonstrēja, ka 1200 salīdzināšana parādīja lielu sieviešu krūšu un to īpašnieču intelekta korēlāciju ( vidēji dāmu ar lielām krūtīm pārsvars IQ līmeņa ziņā bija līdzīgs 10 ballēm).
Bet ir arī sliktas ziņas- nav nekādu pierādījumu tam, ka minētais pētījums tiešām ir noticis, jo pētniece, kas to veica, Ivonna Rossdeila (Yvonne Rossdale), pēc visa spriežot, ir izdomāts personāžs. Laba ziņa?
Patiesībā, šādi apgalvojumi ir izdomājums. Cilvēka evolūcijas un dabiskās atlases izpēte parāda iespējamību, ka lielas krūtis, tāpat, kā augsts intelekts un citi faktori ir raksturīgi ideālam partnerim.
Lielas krūtis, iespējams, instinktīvi tiek uztvertas kā tādas, kas spēj barot smadzenes, kas attīstās. Otrs potenciāla iemesls ir tāds, ka hormonu, kas kontrolē krūšu izmēru un tvirtumu, būs vairāk labāk attīstītās un labāk funkcionējošās smadzenēs.
Tādā veidā, tēviņš izvēlas mātīti, kas viņam spēs dzemdēt pašus gudrākos un veselīgākos pēcnācējus. Tādi bērni manto savu vecāku iezīmes un turpina veidot savus pārus ar tādiem pašiem kā viņi- labi attīstītiem partneriem.
Pateicoties šim procesam, vislabākie prāti iemanto vislabākos gēnus arī citās kategorijās. Bet, protams, visos noteikumos ir izņēmumi, jo ģenētika ir ļoti sarežģīta lieta.

5. Zilas acis

Nevajag uztvert šo faktoru kā tādu, kas noniecina tumšacaino planētas iedzīvotāju nopelnus. Tikai fakti runā par to, ka ir noteikta sakarība starp acu krāsu un panākumiem noteiktās jomās.
Zilacaini cilvēki, kā ierasts, parāda labus rezultātus stratēģiskajā darbībā un sfērās, kas prasa stingru kontroli. Pārsvarā, tā ir zinātnes joma.
Brūnacaini cilvēki māk rīkoties situācijās, kas prasa ātru reaģēšanu, kā arī ātrās attīstības jomā. Runa var iet, piemēram, par sportu, vai citām disciplīnām, kas pamatojas uz ātruma reakciju.
Citiem vārdiem sakot, katram savs. Tomēr, kas saistās ar augstu intelektu, tad zilacains mazulis jūs drīzāk pārsteigs ar izcilu prātu.

4.Banāls hobijs

Vispārzināmu ģēniju, kas dzīvoja visos laikmetos, izpēte liecina par to, ka vairums no viņiem nodarbojās ar, kā liekas, triviālām un bezmērķīgām nodarbēm savā brīvajā laikā.
Tas var būt saistīts ar smadzeņu nepieciešamību fokusēties uz kaut ko vienkāršu, lai atjaunotos pēc saspringta darba. Tas var būt saistīts arī ar to, kā gudrāki cilvēki redz savu pasauli, un kā mainās viņu attieksme pret trivilitāti.
Tā vai citādi, bet vienu var pateikt noteikti, kā tā ir kopēja raksturīga iezīme, kas piemīt lielākai daļai labākiem prātiem vēsturē. Einšteins guva lielu prieku no burāšanas sporta. Stīvens Hogings mīlēja kalnā kāpšanu un airēšanu. Viņš pat uzrakstīja vairākas bērnu grāmatas.
Iespējams, ka tendence aizrauties ar ūdens sportu ir vēl viena maz zināma augsti attīstīta intelekta pazīme.

3. Bezjēdzīga aktivitāte

Ģēniji visos laikos veltīja sevi tam, ko viņu laikabiedri novērtēja kā kaut ko tādu, kam nav jēgas.
Piemēram, Džons Aleksandrs Njulendss (John Alexander Newlands) tika apsmiets zinātnieku lokā , kad izgudroja elementu periodisko sistēmu, tajā pašā laikā par brāļiem Raitiem (Wright Brothers) tāpat smējās, jo viņi nepārtauca savus lidojumu eksperimentus. Vēl jo vairāk, viņus sauca par meļiem.
Gregors Mendels (Gregor Mendel), pateicoties kuram radās tāda zinātne kā ģenētika, bija ignorēts no zinātniskās sabiedrības puses. Lieta ir tāda, ka zinātnieka smadzenes neskatās uz pasauli caur atlikušās sabiedrības daļas objektīvu.
Tāpēc, lai sasniegtu progresu, ir nepieciešamas dīvainas cilvēka nodarbes.

2. Rasējumi, zīmējumi

Ir lietas, kuras spēj paveikt mākslinieki un ģēniji – tā ir māka efektīvi apstrādāt abstrakto domāšanu. Cilvēkiem, kuriem ir augstāks intelekta līmenis, spēj izteikt sevi ar abstraktu paņēmienu.
Precīzāk, viņi šim nolūkam izmanto vizuālu formu. Cilvēks ar augstu IQ, kā likums, vēlas padalīties ar savām idejām un parādīt tās tādā veidā, kas atvieglotu saprašanas procesu citiem cilvēkiem.
Tāpēc, mākslinieciskās nodarbības, tādas kā zīmēšana, veicina iedvesmas rašanos un tai fiziskas formas piešķiršanu. Van Gogs un Pikaso, protams, ir šī faktora pārstāvji, tajā pašā laikā, kā muzikālie ģēniji Bēthovens un Mocarts, izvēlējās citu ceļu lai realizētu savu daiļrades instinktu.

1. Mentālā saslimšana

Bieži vien – gudri cilvēki ir dīvaiņi. Praktiski katram vadītājam akadēmiskajā sfērā piemīt ekscentriskums, kas tos atšķir no pārējiem.
Pašsaprotami, ka smadzenes, kas attīstās „normālā”cilvēciskās sapratnes spektrā var dažādi adaptēties apkārtējā vidē.
Tas iekļauj sevī arī dažāda veida psihiskus traucējumus. Piemēram, Nikola Tesla baidījās no cilvēku matiem, tajā pašā laikā, Leonardo Daviņči cieta no prokrastinācijas ( termins psiholoģijā, kas apzīmē svarīgu lietu pastāvīgu atlikšanu „uz vēlāku laiku”, pie tam, cilvēks koncentrējas uz pilnīgi nesvarīgiem sadzīves sīkumiem).